Rakstīts īpaši meteolapa.lv, 12. marts 17:10

Jā, zemestrīces “vārds” šodien ir daudzviem mutēs. Mediji taču tam mūs “gatavo”. Jau palaista ziņa visriņķī par “supermēnesi”, kas gaidāms 19. martā. Pirms tam absolūti reāli politiskie 16. marta kaislību uzliesmojumi. Viss reizē... * Plusā arī raksta otrā: rezumējošā daļa.

Bet parunāsim par zemestrīcēm. Padomāsim, kādā dienā plkst. 8:30 no rīta, kad ielas pilnas uz darbiem braucošajām automašīnām, uz ielās staigājošiem cilvēkiem. Masīvi kustās arīdzan sabiedriskais transports. Kā reāli izpaužas šāda zemestreīce?


Pamatā grūdienu satricinājumi ilgst no 30sek līdz minūtei. Sākas pakāpeniski- tad sasniedz maksimumu- tad atkal pamazām nomierinās.
====
Piemēram, es eju garām Strēlnieku laukumam, kas pie Rīgas Domes. Jāsaka, pirmās 15 sekundes neko nemanīšu, jo viss Rīgas centrs un pārējo ielu, pa kurām notiek intensīva satiksme, “dzīvo” nepārtrauktā 3 balles zemestrīces režīmā ar pieklusumu vien nakts stundās. To nemanīs neviens, ne braucējs, ne arī kājām gājējs.

Es reizē ar publiku sākšu ko “nestandartu” manīt no 15 sekundes... Zeme tomēr tā kā jūtami šūpojas zem manām kājām. Apmēram tā, ka turpat no Daugavmalas esam izbraukājuši ar mazu kuģīti ekskursijā pa upi, un esam iekļuvuši cita garāmbraucoša un lielāka kuģa saceltajos viļņos. Apmēram ap to pašu brīdi no jumta korēm sāks birt lejā dažādi sīki gruži, kam “sekos” arī apmetuma gabali no slikti apmūrētām sienām.

Cilvēki aizvien haotiskāk sāks ātri iet un vēl pēc brīža skraidīt riņķī. Līdz beidzot pieleks, ka tā tomēr ir zemestrīce. Paies vēl kādas 5 sekundes, kad pieleks, kad jādodas tomēr uz atklātām vietām, tālāk prom no nedrošajām celtnēm. Un tā nu Strēlnieku laukumā strauji pulcējas cilvēku masas, kas haotiski noraugās – kā grūdienu intensitāte sasniedz maksimumu ap 30. sekundi... Protams, cilvēki steigā un panikā skrien ārā no visām apkārtējām ēkām. Jāsaka, durvis šauras, daudzas no tām ir ar automātisko atvēršanos.

Jā ... automātiskā atvēršanās, kas strādā uz elektrību. Bet elektrības padeve noplīst ap 25. sekundi, reizē ar mob. telefona sakariem, internetu... Cilvēki panikā spiežas no iekšpuses pie šādām durvīm, un veiksmīgi ārā izbēgušie cilvēki noraugās uz šiem “cietumiem”, par kādiem pārvēršas biroju ēkas.

Haoss notiek arī uz ielām. Šoferiem dažādās mašīnās arī ar dažādu ātrumu (kad braucot izjūt dīvainu “mētāšanos”) pielec – kā ir darīšana ar zemestrīci. Un tamdēļ dažādos brīžos apstājas. Un rodas milzum daudz sīku avāriju, kad braucamrīki ar bamperiem “satiekas”. Bet man nav laika uz to raudzīties, un arī skats neizdosies. Tai rītā ir bezvējš – un tamdēļ visa apkārtne ap 30. sekundi ietinās putekļos. Putekļi rodas no aizvien lielākajiem postījumiem.

Maksimālie postījumi notiek no 30. līdz 45. sekundei... Vispirms atraujas no jumta malām un uz Vecrīgas ielās izbēgušajiem cilvēkiem galvām gāžas karnīzes, apmetuma gabali. Tad sāk plaisāt Vecrīgas vecās apbūves nami. Plaisas paplašīnās un vietām jau sāk nogrūt uz ielām plaši sienu fragmenti. Protams, tas notiek gandrīz “0” redzamības apstākļos. Visu vairāk varam dzirdēt nekā redzēt.

Dzirdam cilvēku kliedzienus, kas mijas ar brīķšķiem un būkšķiem no grūstošo ēku daļām. Šur tur atskan sprādzieni no bojātiem gāzes vadiem, kā arī vietām uzrodas karsta ūdens fontāni no pārrautajiem ūdens vadiem. Šis trokšņu haoss pamazām rimstas pēc 45. sekundes, kad rimstās pazemes tricināšanās. Samazinās brūkošu ķieģeļu un lūstošu koku troksnis. Un “uz tāda fona” palielinās brēcošu cilvēku balsis.

Kad paiet tā minūte, un zemestrīces parādības izbeidzas... ir šoks. Putekļi klīst lēnām, tomēr tie sāk pazust – kad uzpūš svaigāka no jūras nākošā brīzīte. Atkal parādās saules gaisma. Taču līdz šim pazīstamā pilsēta ir pilnīgi pārvērsta. Mašīnu satiksme apstājusies, ielas pilnas ar drazām un gruvešiem. Daudzās mājās ir izgruvuši robi, un daļa būvju pa reizei ar troksni turpina nogrūt, gan šur – gan tur, atkal uzvilnījot gaisā jaunus putekļu mākoņus. Pētera baznīca gan stāv, bet arī no turienes atrāvušās dažas vara plāksnes, tamdēļ redzams torņa metāla karkass.

Tikmēr daži vīrieši ar krēsliem un ķieģeļiem izsituši automātiskās lielveikalu un ofisu durvis. Ne tikai tamdēļ, lai atbrīvotu iesprūdušos cilvēkus, kas joprojām panikā un ar steigu laužas ārā. Bet arī tamdēļ: ka sākas ... masveida marodierisma process. Puišeļi ierāda, ka pussagruvušajos veikalos par velti iegūstams tas – par ko vēl pirms pavisam neilga laika mēs visai daudzus latus maksājām. Viņiem seko arī vecāka gadagājuma cilvēki, maksimāli grābjot... galvenokārt pārtikas preces. Labi apzinoties, ka lielāku laiku pie tām tikt klāt nevarēsim. Atsevišķi apsargi gan cenšas šo baru aizturēt, reizēm ar pliukstošu skaņu šaujot gaisā, pēc tam gan atmet šai bezjēdzīgajai darbībai ar roku...

Tikmēr citi cilvēki cenšas pa gruvešiem norāpties no otriem un augstākiem stāviem. Visi, kuriem nespiež domas par marodierismu, cenšas tikt prom no pussagruvušajām celtnēm. Turklāt tās turpina grūt. Gan šur, gan tur joprojām atskan graujošs troksnis, kārtējais ēkas fragments smagi noveļas uz ielas. Daudzviet sākas ugunsgrēki, daudzviet no otrajiem stāviem gāžas arī ūdens šaltis no plīsušajiem ūdensvadiem.

Un pirmās 20 minūtes “pēc” uz šāda fona mēs klīstam, skrienam kādam cietējam ar asiņainu seju palīdzēt. Kādam palīdzam izlīst pa pirmā stāva logu. Kādam padodam nez kādas kapnes, stalažas. Daļa vienkārši stāv un “bezfilmā” uz visu šo nolūkojas. Daļa drudžaini spaida nu jau nederīgos mobilos telefonus.

Kaut kāda kārtība sākas ap 20. minūti pēc notikuma. Atskan pirmās ātrās palīdzības un ugunsdzēsēju sirēnas. Pāri aizrūc Nacionālo Bruņoto spēku helikopters. Parādās policistu patruļas, kas cilvēkus virza uz pulcēšanās vietām. Caur megafoniem atskal komandas “ēkām netuvoties”. Parādās ārstu brigādes ar nestuvēm un apsējiem uz rokas. Policisti ar glābējiem un spontānajiem brīvprātīgajiem lauž atlikušās iesprūdušās durvis, un pārmeklē ēkas...

Vien tuvējā Daugava – kā līdz šim – turpina velt viļņus uz jūru, virspusē peld aizvien lielākā skaitā dažādi gruži un drazas.

Neturpināšu...
=======================

Turpināšu ar raksta otro daļu. Jāsaka – no vienas puses teorētiski zemestrīce gadās praktiski jebkurā pasaules malā. Vien dažos apvidos biežāk, citos retāk. Jāsaka, Latvija ir uz Ziemeļeiropas platformas, kur šādas parādības risinās maksimāli reti. Vismaz vēsturiskā atmiņā nekas nav saglabājies. Ir literatūrā aprakstīta “zemes rūkšana un rijas sagrūšana” pie Bauskas. Ir kaut kādi nostāsti no dažu gadsimtu vēstures dzīlēm par mērenu tricināšanu Kurzemē. Šais laikos – vien nelielas zemestrīces līdz trim ballēm piedzīvotas kā atbalsis no šādiem notikumiem patālās aizrobežās.

Jāsaka, “zemestrīces” vien ir mediju šās dienas tēma. Ir iespēja uz šo uzvārīties, un uz brīdi piepacelt reitingus. Ir iespēja “:svaigo tēmu” izķidāt pēc sirds patikas. Kā nekā, pēc dienām trim tā būs novecojusi un bez šādas “ažiotāžas” pieskaņas. Un tad nu zemestrīces “gaidas” palīdz...