Slēpt attēlu

El Ninjo, La Ninja.

Šoreiz iepazīstināšu lasītājus par dabas stihiju - parādību El Ninjo un La Ninju. Šajā rakstā uzzināsiet derīgu informāciju. Kā arī tiks detalizētak izskaidrota ietekmi El ninjo un La Ninjas ietekme uz klimatu ne tikai reģionos kuros notiek El Ninjo un La Ninja, bet to ka tā spēj ietekmē klimatu pasaulē.

 

El Ninjo (spāņu val: El Ninjo - Zēns vai bērns) La Ninja (spāņu val: meitene) ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru. El Ninjo un pretēja rakstura parādība — La-Ninja — ir visizteiktākās globālās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā.El Ninjo ir anomāli liels (virs 0,5 *C vairāk nekā 5 mēnešu laikā) Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums (attiecīgi La Ninja ir šo ūdeņu temperatūras kritums). Šāda pasiltināšanās notiek neregulāri ik pēc 2 līdz 7 gadiem un turpinās parasti 1—2 gadus. El Ninjo ietekme uz dienvidu puslodes un visas pasaules klimatu ir milzīga.
El Ninjo tā nosaukta tādēļ, ka parasti sākas ap Ziemassvētkiem un vietējiem Dienvidamerikas iedzīvotājiem tā asociējās ar Kristus dzimšanu. Pirmo reizi šo terminu zinātnē sācis lietot Džilberts Tomass Volkers 1923. gadā.

 


La-Ninja ir pretējs efekts El-Ninjo. Virskārtas ūdens temperatūra kļūst zemāka par klimatisko normu Klusā okeāna tropiskās zonas austrumos. Šajā periodā neierasti auksti laika apstākļi iestājas Klusā okeāna austrumos. La-Ninja formēšanās periodā pasātu (austrumu) vēji no abu Amerikas kontinentu rietumu krastiem ievērojami pastiprinās. Vēji novirza siltā ūdens zonu un aukstā ūdens „mēle” izplešas 5000 km garumā, tieši tajā vietā (Ekvadora – Samoa salas), kur El-Ninjo laikā jābūt siltā ūdens joslai. Šajā periodā Indoķīnā, Indijā un Austrālijā tiek novēroti spēcīgi musonu lieti. Karību jūras baseina valstis un ASV šajā pašā laikā cieš no sausuma un vētrām.

 

 

Normālos gados gar visu Dienvidamerikas Klusā okeāna piekrasti auksto dziļūdens pacelšanās dēļ virspusē, ko izraisa aukstā Peru straume, okeāna virsmas temperatūra svārstās mazās sezonālās robežās – no 15*С līdz 19*С. Taču El-Ninjo periodā okeāna virsmas temperatūra piekrastes zonā paaugstinās par 6-10*С.Daudzi zinātnieki ar El Ninjo izmaiņas saistītas ar ozona slāni, globālās klimata svārstībām.

 

 

Eksistē pastāvīgās siltās straumes, kas sākas pie Peru krastiem un plūst līdz pat arhipelāgam, kas atrodas dienvidaustrumos no Āzijas kontinenta. To apmēram varētu iztēloties kā silta ūdens izstieptu „mēli”, kas teritorijas ziņā līdzinās ASV teritorijai. Siltais ūdens intensīvi iztvaiko un atmosfēru uzlādē ar enerģiju. Virs sasilušā okeāna veidojas mākonis. Parasti pasātu vēji (pastāvīgie austrumu vēji tropiskajā zonā) ar spēku dzen šo silto ūdens virskārtu no Amerikas krastiem Āzijas virzienā. Aptuveni Indonēzijas rajonā straume apstājas, un virs Āzijas dienvidiem nolīst musonu lietus.

 

El-Ninjo gadījumā ekvatora rajonā šī straume uzsildās vairāk nekā parasti, tāpēc pasātu vēji kļūst vājāki vai nepūš vispār. Uzsildītais ūdens izplūst uz visām pusēm un plūst atpakaļ uz Amerikas krastiem. Rodas anomāla konvekcijas zona. Centrālo un Dienvidameriku pārņem spēcīgi lieti un vētras. Pēdējos 20 gados ir uzskaitīti pieci aktīvi El-Ninjo cikli.


Kāpēc notiek El ninjo?

 

ŠIE ABI PROCESI ir saistīti ar okeāna straumju kustību un atmosfēras mijiedarbību Klusajā okeānā, šajā gadījumā tiek skatīta Dienvidu puslode. Dienvidu puslodē ir diezgan sarežģītas straumju kustību trajektorijas, tādēļ to nobīdes un izplešanās rada dažādus klimatu ietekmējošus procesus. Par straumēm - dienvidos no ekvatora no Peru piekrastes līdz Melanēzijai plūst Dienvidekvatoriālā straume kas ceļā iesilst, kļūstot no aukstās straumes par silto. Koraļļu jūrā pie Austrālijas un Jaungvinejas krastiem tā sadalās. Viens straumes atzars caur Arafuru jūru ieplūst Indijas okeānā, bet cits straumes atzars plūst gar Austrālijas austrumu krastu kā siltā Austrumaustrālijas straume. Tālāk dienvidos, ap 50� platuma grādos, Dienvidu okeāna teritorijā ap zemeslodi plūst aukstā Rietumvēju straume, kas plūst virzienā no Jaunzēlandes uz Dienvidameriku. Pie Dienvidamerikas krastiem spēcīgs šīs straumes atzars plūst uz ziemeļiem kā aukstā Humbolta straume. Vulkāna izvirdumi varētu vien lokāli ietekmēt procesus, tādēļ tos nesaista ar šiem diviem El Ninjo un La Ninju, tāpat saules plankumu ietekme nav šajā gadījumā galvenais ietekmējošais faktors.

 

El Ninjo sākuma pazīmes:

  • Gaisa spiediena paaugstināšanās virs Indijas okeāna, Indonēzijas un Austrālijas.
  • Gaisa spiediena pazemināšanās virs Taiti un visā Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā.
  • Pasātu vēji Klusā okeāna dienvidu daļā pavājinās vai novirzās uz austrumiem.
  • Peru apkaimē parādās silts gaiss, izraisot lietu turienes tuksnešos.
  • Siltā ūdens zona izplatās no Klusā okeāna rietumdaļas uz austrumiem, nesot līdzi lietu parasti sausiem rajoniem.




El Ninjo sekas:

 

Siltie, ar planktonu nabadzīgie tropiskie ūdeņi ar tā saucamo El Ninjo okeāna straumi nokļūst tālu uz austrumiem un nomaina aukstās Humbolta straumes jeb Peru straumes ūdeņus. Aukstā Humbolta straume ir bagāta ar planktonu un tajā ir lieli rūpnieciski izmantojamo zivju resursi. Tādēļ ūdeņu sasilšana pie Peru krastiem El Ninjo ietekmē krasi samazina zivju nozveju un ir liels ekonomisks trieciens vietējai zvejniecībai. El Ninjo radītās lietusgāzes var izraisīt iznīcinošus plūdus vairākos Dienvidamerikas rajonos. Savukārt Austrālijā El Ninjo periodos valda liels sausums ar postošiem mežu ugunsgrēkiem. Ugunsgrēki un plūdi, sausums un orkāni – viss uz zemes vienlaicīgi norisinājās 1997.gadā. Ugunsgrēki pelnos pārvērta Indonēzijas mežus, pēc tam plosījās arī Austrālijā. Virs Čīles tuksneša Atakamas lija spēcīgas lietusgāzes, kuras šajā reģionā tiek novērotas ļoti reti. Lietusgāzes un tām sekojošie plūdi nesaudzēja arī Dienvidameriku. Kopējie zaudējumi no šo dabas katastrofu plosīšanās bija tuvu 50 miljardiem dolāru. Par iemeslu visām šīm kataklizmām meteorologi uzskata El-Ninjo.


Kā atklāja El Nino?

 

Atkārtota masveida sausums Austrālijā, Sahalīnas musona vērtība samazinājās Indijas okeāna jāmeklē šīs ietekmes celonis. Konsekventi El Nino pētījumi attīstījās pēc 1976, kad spēcīgi lietus un zemes nogruvumi izraisīja masveida iznīcibu Amerikā, tajā pašā laikā Austrālija bija novērojami mežu ugunsgrēki un liels sausums.Īpaši uzmanība tam tika pievērsta 1982 - 1983gadā. Tad tika izveidota starptautiska organizācija "Okeāns un pasaules laiks". Šajā laikā El Nino fenomenu, veidošanās tiek noteikta, izmantojot vairākas metodes: satelīti, īpaši izmantoja dreifējošo boju novērojumus, jūras līmeņa pētījumus, analīzi, analīzes (temperatūras dziļuma) mērījumiem. visi šie pētījumi ir integrēta sistēma ar klimata novērojumu sistēmu. Mūsdienās pasaules okeāna un atmosfēras izpētes datiem, izmantoja modeļus, kas ļauj prognozēt El Nino un sīkāk izpētīt.


El Ninjo un La Ninjas vēsture:

Parasti El Ninjo notiek reizi 2 - 7 gados, vismaz pēdējo 300 gadu laikā, bet to lielākā daļa bijuši vāji El Ninjo.

 

La Ninja notiek reizi 6 – 7 gados La Ninja parasti ilgst 9-12 mēnešus, lai gan dažos gadījumos parādība ilgst pāris gadiem. La Ninja visbiežāk novērojams no decembra līdz martam.

 

Lieli El Ninjo notikuši -1902, 1905, 1911, 1914, 1918, 1923, 1925, 1930, 1932, 1939, 1941, 1951, 1953, 1957, 1965, 1969, 1972, 1976, 1982, 1986, 1991, 1994, 1998, 2002, 2006 gados.

 

Pēdējie El Ninjo notikuši - 1986—1987, 1991 - 1992, 1993, 1994, 1997 - 1998 un 2002 - 2003 gados.

 

La Ninja ir notikusi 1904, 1909, 1910, 1915, 1917, 1924, 1928, 1938, 1950, 1955, 1956, 1964, 1970, 1971, 1973, 1975, 1988, 1995, 2007, 2010 gados.

 

El Ninjo 1997—1998 gados bija ļoti spēcīgs un tas sev pievērsa lielu starptautisku uzmanību, savukārt 1990—1994 gados bija neparasti tas, ka El Ninjo parādījās ļoti bieži, bet vienmēr bija ļoti vājš.


Vai visi no El Nino, un La Ninjas  gadījumiem bija vienādi?


Katru no El Nino, un La Ninjas parādībām raksturo daudzas īpašības. Katrai no tām ir atšķirīgs izmērs, laiks un ietekme uz globālo klimatu. El Nino La Ninjas lielumu var noteikt ar dažādām metodēm: pēc dienvidu svārstību indeksa svārstībām un jūras virsmas temperatūru virs dažādām vietām Klusajā okeānā.


Vai El Ninjo ir jauns fenomens?

 

El Nino nav jauna parādība. Ir skaidrs, ka El Nino pastāvējusi tūkstošiem gadu atpakaļ, bet tikai beigās, divdesmitā gadsimtā sāka saprast tā veidošanos un darbību attiecīgajā reģionā.
Pēdējo trīs gadu laikā no divdesmitā gadsimta tika vērsta uzmanība uz monitoringu un pētniecības programmu, kas varētu paplašināt izpratni par šo fenomenālo parādību - El Nino.
Pamata pētījumiem bijnepieciešami spēcīgs, ātri datori, kas var uzglabā sevī milzīgu datu apjomu. Par El Nino gadu ir visplašāk atzīts 1982 - 1983 gads un tas avukārt izraisījis ievērojamu interesi par pētniecību. Un zinātnieki sāka pētīt, izmaiņas ir izraisījuši El Ninjo, ko tas savā darbības abgabalā spēj ietekmēt globālo klimatu. 

                      

Kā liecina ģeoloģiskie un paleoklimatiskie pētījumi, pieminētais fenomens eksistē ne mazāk kā 100 gadus. Okeāna virsējo slāņu ūdens temperatūras svārstības no ekstremāli siltām līdz neitrālām vai aukstām norit ar 2 līdz 10 gadu periodiem. Patlaban terminu „El-Ninjo” lieto gadījumos, kad anomāli siltie virskārtas ūdeņi aizņem ne tikai Dienvidamerikas piekrastes zonu, bet arī lielu Klusā okeāna tropisko zonu līdz pat 180. meridiānam.

 

La-Ninja, tāpat kā El-Ninjo, visbiežāk novērojams no decembra līdz martam. Atšķirības ir tās, ka El-Ninjo rodas vidēji vienu reizi trīs – četros gados, bet La-Ninja reizi sešos – septiņos gados. Abas parādības izraisa vētru skaita palielināšanos, bet La-Ninja laikā to ir trīs – četras reizes vairāk nekā El-Ninjo laikā.

Pēc pēdējiem pētījumiem, El-Ninjo un La-Ninjas sākuma laikus var noteikt, ja:

  • Klusā okeāna austrumu daļā ekvatora rajonā veidojas plankums ar daudz siltāku ūdeni nekā parasti (El-Ninjo) vai daudz aukstāku (La-Ninja);
  • Tiek salīdzināti atmosfēras spiedieni starp Darvinas ostu (Austrālija) un Taiti salu. El-Ninjo gadījumā spiediens Taiti salā būs augsts, bet Darvinā zems. La-Ninjas gadījumā būs pretēji.
                                                   

Pētījumi, kas veikti pēdējos 50 gados ļāva noskaidrot, ka El-Ninjo nozīmē ko vairāk nekā tikai piezemes atmosfēras spiediena un okeāna ūdens temperatūras starpības.


Kāda ir sakarība starp tropiskajiem cikloniem un El Ninjo? 

 

Tas vēl nav līdz galam noskaidrots, taču modeļi liecina, ka El Nino fenomens kavē tropu vētras un viesuļvētras veidošanos Atlantijas okeānā, bet pāri austrumu un centrālās Klusā okeāna tam ir tendence palielināttropisko viesuļvētru skaitu. Tikmēr, La Ninja izraisa labvēlīgus nosacījumus tropisko viesuļvētru veidošanos Atlantijas okeāna tropiskajā daļā.


Kāda ir tipiska El Ninjo ietekme uz pasauli globālajā mērogā?

 

Pašlaik El Ninjo ir atzīts par galvono dzinējspēku, kas izmaina laikapstākļus daudzviet pasaulē. Piemēram, sausums Brazīlijā, Austrālijā un Dienvidāfrikā ir daudz spēcīgāks El Ninjo darbības laikā vai tūlīt pēc tā. Jo īpaši lietusgāzes, kas ir saistītas ar šo parādību notiek Dienvidamerikā tās rada milzīgus plūdus, zemes nogruvumus masveida kultūraugu iznicināšanu. Tapēc daudzi zinātnieki uzskata, ka ar El Ninjo notikušās izmaiņas saistītas ar ozona slāņa samazināšanos ziemeļu puslodē,un tas noved pie lielām globālā klimata svārstībām.

 

PDO siltās fāzes laikā El Ninjo parādības mēdz būt biežākas un spēcīgākas, tādēļ arī 1998.gada El Ninjo bija tik spēcīgs. Turpmāk var sagaidīt mazāk spēcīgu El Ninjo un vairāk spēcīgu La Ninja parādību, – La Ninjas gadījumā ūdens virsmas temperatūra Klusā okeāna tropu daļā pazeminās. Pēdējais El Ninjo ilga no 2009.gada jūnija līdz 2010.gada maijam, pēc tam sākās La Ninja. Atmosfērā ūdens temperatūras izmaiņas atspoguļojas ar laika nobīdi, tāpēc pēdējais El Ninjo nodrošināja augstu globālo vidējo gaisa temperatūru 2010.gadā, bet pašreizējā La Ninja nodrošinās ievērojami zemāku globālo temperatūru 2011.gadā. Jau tagad globālā vidējā gaisa temperatūra, salīdzinot ar 2010.gada sākumu, ir pazeminājusies par vairāk nekā pusgrādu, apliecinot Klusā okeāna milzīgo ietekmi. Piepildoties prognozēm par PDO auksto fāzi, globālo sasilšanu nomainīs atdzišana, ar to domājot atdzišanas tendenci vismaz 20 gadu garumā.

    

 

Nesenie pētījumi liecina, ka El Ninjo var iraisīt dažādus epidēmiju uzliesmojumus.El Ninjo laikapstākļu iespaidā daudzās valstīs uzliesmoja malārijas epidēmija un ar to saslima daudzās valstīs - Pakistāna, ZA Indija, Šrilanka, Venecuēla ,Kolombija. 

 

El-Ninjo un La-Ninja ir visvairāk izteiktās starpgadu klimata izmaiņas globālā mērogā. Šīs parādības izmaina ne tikai okeāna gaisa temperatūru, nokrišņus, atmosfēras cirkulāciju, bet arī gaisa vertikālās plūsmas virs Klusā okeāna tropiskās daļas.

 

El Ninjo un La Ninja izraisītos procesus un to dažādo dinamiku vēl turpina pētīt. Un tapēc ilgu laiku pasaulē būs ilgi zinātniskie pētījumi, kā pašlaik tiek prognozēts, ka pasaulē ir vērojamas klimata pārmaiņas, un tadēļ El Ninjo un La Ninja parādības kļūs aizvien biežākas, un dabas katastrofu skaits arvien pieaugs.


Rakstā izmantotie avoti un tulkojumi:

(NOAA) - National Oceanic and Atmospheric Administration.  

(LHMT) - Lietuvos hidrometeorologijos tarnyba

Raitis, Sametis  (Zante, Kandavas novads/arī Rīgas Z daļā) :   19.07.2012 23:04
Tā ir varena parādība- kurai grāmatu vismaz varētu veltīt.
 


Apstrādā...
Laimdota (Rīgas rajons) :   20.07.2012 09:05
Uhh...te nu tiešām būtu ko pētīt un pētīt...bet es tomēr atgriežos Latvijā un papētu mūsu zemītes kolosālos gan iekšējos, gan ārējos enerģētiskos procesus;)))....tie ir unikāli visas pasaules mērogā!!!!
Labots: 20.07.2012 09:09, Laimdota
 


Apstrādā...
Rolands  (Rīga) :   19.07.2012 23:50
"El Ninjo rezultāts ir Mijiedarbība starp virsējiem slāņiem okeānā un virsējo atmosfēru tropu Klusajā okeānā. Tā ir iekšējā dinamika apvienojumā okeāna atmosfēras sistēmu nosaka, ka sākums un pārtraukšana El Nino notikumu. Fiziskie procesi ir sarežģīti, bet tie kā citādi saistīti nestabila gaisa un jūras Mijiedarbību uz planētas mēroga okeāna viļņiem. Siltais El Ninjo) mainījās uz neitrālu temparatūru vai arī uz aukstu) ar dabīgu regularitāti. Pie nosacījuma aptuveni 3-4 gadiem. Ārējie spēki, kas kas iedarbojas uz El Ninjo un La Ninju no vulkāna izvirduma punkta zemūdens vai sauszemes) nav savienojamība ar El Ninjo. Nedz arī plankumu uz saules. Cik tas pašlaik ir zināms."
?????....... ar Google tulkojumu nepietiek, vajadzētu detalizētāku paskaidrojumu no autora, jo šī ir pati svarīgākā vieta.
 


Apstrādā...
gubumākonis  (Rīga, Zolitūde) :   20.07.2012 01:15
Varbūt Rolands varētu palīdzēt un papildināt detalizētako paskaidrojumu sajā rakstā... un autors tad to pielabotu?
 


Apstrādā...
Weatherman  (Dauguļi, Kocēnu Novads) :   20.07.2012 09:02
Tekstu jau ielaboju pamatrakstā.
 


Apstrādā...
Admins (Ventspils) :   20.07.2012 12:40
Ja tas tiešām ir tulkojums, vēlams raksta beigās norādīt avotus/atsauces.
 


Apstrādā...
Laimdota (Rīgas rajons) :   20.07.2012 07:11
ŠIE ABI PROCESI ir saistīti ar okeāna straumju kustību un atmosfēras mijiedarbību Klusajā okeānā, šajā gadījumā tiek skatīta Dienvidu puslode:)Dienvidu puslodē ir diezgan sarežģītas straumju kustību trajektorijas, tādēļ to nobīdes un izplešanās rada dažādus klimatu ietekmējošus procesus. Par straumēm - dienvidos no ekvatora no Peru piekrastes līdz Melanēzijai plūst Dienvidekvatoriālā straume kas ceļā iesilst, kļūstot no aukstās straumes par silto. Koraļļu jūrā pie Austrālijas un Jaungvinejas krastiem tā sadalās. Viens straumes atzars caur Arafuru jūru ieplūst Indijas okeānā, bet cits straumes atzars plūst gar Austrālijas austrumu krastu kā siltā Austrumaustrālijas straume. Tālāk dienvidos, ap 50° platuma grādos, Dienvidu okeāna teritorijā ap zemeslodi plūst aukstā Rietumvēju straume, kas plūst virzienā no Jaunzēlandes uz Dienvidameriku. Pie Dienvidamerikas krastiem spēcīgs šīs straumes atzars plūst uz ziemeļiem kā aukstā Humbolta straume (Peru straume par ko runāja raksta autors) Te atceramies arī Tropu ciklonu veidošanās īpatnības ko pieminēja Naukseni. Vulkāna izvirdumi varētu vien lokāli ietekmēt procesus, tādēļ tos nesaista ar šiem diviem El Ninjo un La Ninju, tāpat saules plankumu ietekme nav šajā gadījumā galvenais ietekmējošais faktors:))
 


Apstrādā...
Weatherman  (Dauguļi, Kocēnu Novads) :   20.07.2012 11:17
Paldies tev Laimdota! :)
 


Apstrādā...
base design by: styleshout