Slēpt attēlu

Ir pīlādžu gads.

Laikam nebūs otra tāda koka,ar kuru saistītos tik daudz dažādu ticējumu un vērā ņemamu ieteikumu un faktu,kā ar pīlādzi.Un ne jau bez iemesla šis koks ir izpelnījies tādu ievērību un tiek cildināts.Lai aprakstītu visu labo un noderīgo,kas saistās ar pīlādzi,sanāktu krietni apjomīgs uzskaitījums,bet tas nav šī raksta mērķis.Gribu tikai minēt un atgādināt kādu daļu no pīlādža īpašībām,kas vienam,otram,varbūt,liks sarosīties un nepalaist garām šo vērtīgo dabas dāvanu.

Tātad,vispirms - ko pīlādzis var dot mūsu veselībai.Droši var teikt,ka pīlādzis satur vismaz pusi no Mendjeļjejeva tabulas elementiem.Tas satur A,P,C vitamīnus,rūgtvielas un ēteriskās eļļas.Ogu sastāvā ir organiskās skābes - ābolskābe,citronskābe dzintarskābe,sorbīnskābe,kā arī dažādas aminoskābes.Ogas satur bioloģiski aktīvas vielas,piemēram,sorbītu,kas samazina holesterīna llīmeni asinīs,tādēļ īpaši ieteicamas arterosklerozes profilaksei un ārstēšanai.Ogas ir asinis tīrošs līdzeklis,tāpēc tiem,kam ir trombu veidošanās risks (paplašinātas vēnas),kā profilaktisks līdzeklis ir ļoti ieteicamas.Lielisks savienojums ir pīlādžu /mežrožu dzēriens - efektīvi palīdz pret klepu,saaukstēšanos,aizsmakumu.

Ogas var kaltēt cepeškrāsnī 70-75*.Kaltēts ogas savas ārstnieciskās īpašības saglabā pat divus gadus.Ja ogas samaļ kafijas dzirnaviņās,iegūst pikantu pulveri,kuru var pievienot visdažādākajiem dārzeņu ēdieniem,salātiem.No personīgās pieredzes varu teikt,ka šādu pulveri esmu izmantojis daudzos gadījumos dažādos veidos.Un vēl.Nedaudz pakošļājot šādu pulveri,tas noņem izsalkuma sajūtu,un to varētu izmantot tie,kam ir liekā svara problēmas.Austrumu mediķi bija pamanījuši,ka pīlādži ļauj organismā ilgāk noturēt barības vielas.Tātad pīlādži taupa organisma enerģiju.Pīlādžu sulā esošās vielas darbojas kā antibiotikas,nonāvējot pelējuma sēnīti,salmonellu un stafilokoku nūjiņu.Miltos samaltas ogas ir dabīgs konservants,un,iespējams,ka ņemot vērā minētās īpašības,skandināvi šādu pulveri liek pie miltiem,lai maize ilgāk saglabātos svaiga.Reizē ar to rupjmaize iegūst arī specifisku garšu.Šai sakarā jāpiemin,ka agrāk pīlādžu lapas pārkaisīja kartupeļiem pagrabā,lai tie labāk glabājas.Tas skaidrojams ar to,ka pīlādžu lapas satur paraaskrobīnskābi,kas nomāc dažādu patgonisku sēņu un baktēriju attīstību.

Kopš seniem laikiem pīlādzis skaitījās svēts koks.Pīlādzis,sērmūkslis,pucenis,saldoksnis - īpašs koks ar maģiskām spējām apveltīts,katrai sētai svētību nesošs,no ļauna pasargājošs.Šādu tautas ticējumu uzskaitījums arī būtu visai liels.Kā zināms katrai koku sugai piemīt tai raksturīga,sava veida enerģija.Daži nomāc tuvumā augošus augus,citi stimulē augšanu.Pīlādžu enerģija,acīmredzot,visnotāļ ir ar + zīmi.Tāpēc arī šodien dārzā vajadzētu atrast vietu pīlādzim,jo tas ir koks,kas piesaista uzmanībbu.Arī ainavu arhitekti paredz vietu pīlādzim,un tas var būt gan kā fons,gan kā soliteraugs.Ir radītas daudzas,tā saucamās ēdamo pīlādžu šķirnes ar tiešām garšīgām ogām,bet es domāju,ka mūsu parastais pīlādzis vērtības ziņā ir pārāks par tām.Es zinu,ka vairums saviebjas apēdot kādu pīlādža ogu,taču par sevi varu teikt,ka vienu ķekaru es notiesāju tiešām ar patiku.

Ir pīlādžu laiks.Un es aicinu visus tagad rudens pusē šīm ogām NOTEIKTI atrast pielietojumu.

Šonedēļ turpināsies 2008. septembra "deja vu".

Visu nedēļu laikapstākļus virs Latvijas noteiks paaugstināts atmosfēras spiediens. Darba nedēļas laikā ar anticiklonu (turpmāk tekstā AC) virs Fenoskandijas. Nedēļas nogalē ar lielāku ietekmi no AC virs kontinentālās ES daļas, taču kaut kāda ietekme būs arī no milzīga AC virs Krievijas ziemeļiem. Un tomēr laiks būs netipiski auksts (kas tāds šajā gadsimtā bijis vien 2008. septembrī), jo nepietiek, ka mēs būsim AC aukstajā perifērijā, mūs ietekmēs 2 cikloni (viens pēc otra) virs tuvējiem Krievijas apgabaliem - tā teikt maksimāli spēcīgs aukstuma sūknis. Brīvdienās otrais ciklons pienāks pavisam tuvu Latvijai, lielākā mērā ietekmējot valsts A-daļu. Tur drīzāk smidzinošs lietus un noteikti kārtīgi apmācies - insolācija kā novembrī. Te gan tāda piebilde, ka nedēļas nogalē sliktais Krievijas ciklons dzīs mākoņus no ZR ar negatīvu temperatūru mākoņu līmenī, tāpēc visai reāla konvekcijas pamošanās virs Rīgas līča un mazākā mērā virs pašas jūras. Attiecīgi neprognozējama daudzuma lietusgāzes iespējamas Vidzemē, arī Rīgā (vismaz daļā Rīgas). Varbūt arī ZR-Kurzemē varētu uzlīt konvekcijas rezultātā.

Grādos tas viss izskatīsies šādi. Naktīs nelieli plusi, lai gan zem mākoņiem, protams, siltāks, bet, debesīm skaidrojoties, kārtīga salna uz zāles un ap 0 gaisā.

Dienās lielāka iespējamība, ka būs vairāk vai mazāk apmācies (tas Krievijas ciklonu dēļ), tāpēc daudzviet vien ap +10..+13, taču Kurzemē drīzāk +13..+16 - tur arī skaidrosies vairāk.

 

Visu nedēļu jūtams piezemes vējš no Z puses ar nelielām variācijām (no ZR, ZA). Attiecīgi efektīvā temperatūra (miesiski) nudien nepatīkama. Runājot par vēju, to jūt ne tikai cilvēki, bet arī augi, tāpēc pazemināta efektīvā (zemāka kā termometri rāda) moka arī telpaugus, kas vēl ārā atrodas. Personīgi es sanesīšu iešā puansetijas, kurām nepatīk ilgstoši zem +10. Es jau visu laiku cerēju vismaz uz saulainu aukstumu (jo vairāk saules, jo košāks sarkanums būs ziemā, kad ziedēs), jo ēku ieskautā pagalmā pie mājas D-sienas salnas neskars līdz oktobra vidum. Bet tā kā saules pavisam maz jeb drīzāk vispār nav, tad neko darīt.

Saulaino noskaņu nedēļa

Laika apstākļus šajā augusta nedēļā ietekmē anticiklons, kas, rudenim tuvojoties, attiecīgi nozīmē pārsvarā saulainus laika apstākļus un siltas dienas, taču dzestras naktis. Līdz augusta vidum pārsvarā gaidāms skaidrs un saulains laiks, neliels vējš. Tā rezultātā naktīs daudzviet var sabiezēt migla un rīta pusē sagaidāma arī salna.

Laika apstākļus Latvijā nosaka augsta spiediena apgabals

 

Nedēļas pirmajā pusē pārsvarā dominēs saule, gaisa temperatūra naktīs noslīdēs zem +8 grādiem, izņēmums vienīgi jūras piekraste. Dienas kopumā būs patīkami siltas, caurmērā +17 ... +22 grādi. Jāņem gan vērā, ka atsevišķos rajonos bezvēja ietekmē migla var neizklīst arī dienā, kas nozīmē vēsāku laiku.

 

Gaisa temperatūras prognoze trešdienas rītam

Darba nedēļas otrajā pusē laikapstākļi mainīsies - ja dienas kļūs vēsākas, tad naktis, līdz ar mākoņu segu, siltākas, vietām īslaicīgi uzlīs.

Aktuālā situācija (nedēļa līdz 11.9.16.)

Nedēļa aizgājusi. Nedēļa ir sausāka nekā iepriekšējā. Nedaudz uzlija vien pirmdienas dienas pirmajā pusē un arī tikai vietām. Nedaudz smidzinoši nokrišņi bija trešdien, kad Latviju skāra pavisam neliels ciklons. Pārējās dienās bijām anticiklona zīmē, tostarp brīvdienās bija vasarīgs siltums anticiklona ZR malā. Daudzviet gaiss uzsila līdz pat +25+26 grādiem. 

Attēlu (c): Sat24.com, Finnish Meteorological Institute. [...]

Par patieso aukstuma spēku Latvijā.

Gudrie cilvēki! (ne visai gudrie, ignorējiet!) Ir kādas idejas, kāpēc vienos no senākajiem novērojumiem Latvijā - Jelgavā nekad nav reģistrēts lielāks sals par -35? Jo ir ļoti lielas aizdomas, ka pat -40 mēdz būt Ķemeru purvājā, Zemgales zemajās vietās (pārējos purvājos, ezeru, upju krastos). Piemēram, Plakanciemā cilvēki ir redzējuši tos -40 un ne jau gadsimta vidū, bet tuvāk mūsdienām. Intriga tajā, ka nereti Jelgavas stacija rāda solīdus minimumus. Tātad vieta ir pakļauta labai atdzišanai, bet tomēr tā beidzas drīz pēc -30.


Es te mēģinu saprast, kura ir Zemgales maigākā vieta, neskaitot R-Vidzemes Rīgu un Jūrmalu. Patiešām šķiet, ka tādas vietas ir kā oāzes kopumā visnotaļ skarbajā Zemgalē. Vēl interesē, kāpēc Vidzemes augstienes DR-nogāzē tomēr nav tik silts kā varētu būt, ņemot vērā augstienes radīto šķērsli aukstumam no ZA. Kāds atceras baiso karti ar -45 Ropažos? Tas tak pavisam tuvu Rīgai un pārspēj tradicionālos aukstuma centrus Z-Vidzemē un augstienēs, tāpat Latgalē. Tāpat ļoti auksts ir Ventspils bijušajā rajonā pat netālu no jūras. Pati Ventspils lidosta arī nav nekāda maigā vieta. Es te domāju, ka Latvijā siltākās vietas vispār nav saistītas ar jūras tuvumu (Kolka neskaitās, jo ir izņēmums atrašanās dēļ), bet daudz lielākā mērā ar reljefu (uz pauguriem, kas atrodas virs apkārtnes, nekad nemēdz būt tāds galējais sals kā citviet, taču tur pūš vējš, kas ekstrēmos gadījumos nieka -30 padara par tikpat postošiem kā bezvēja -40 zemāk) un apkārtnes ainavu (mežs Z un A pusē noteikti mazina sala stiprumu).

 

Piedāvāju savu redzējumu (drīzāk minējumu līmenī un ļoti aptuveni, arī neprecīzi, piemēram, starp Mērsragu un Enguri pat kāpās ir reģistrēti -37 Padomju gados, bet kartē man tur ir līdz -35) par galējo salu (piemēram, pēdējo gadsimtu laikā - tātad tas ir iespējams arī mūsdienās... vismaz teorētiski). Pirms kliegšanas un pārmetumu jūras norādu, ka pat ja tādi grādi nav fiksēti 2 m augstumā, uz zemes vai plānas sniega segas noteikti ir reāli. Raksta mērķis kopumā ir savākt ziņas no lauciniekiem, kādus grādus viņi ir fiksējuši pie sevis. Starp citu, es pati protu noņemt dažus grādus no mērījumiem pie ēku sienām, pagalmos. Piemēram, aizvadītajā naktī pie koka šķūņa sienas bija par 3 grādiem siltāks kā atklātā vietā, neraugoties un vēju. Visādu objektu siltuma ietekme man ir zināma. Bet mani interesē patiesā situācija ārpus šiem mākslīgajiem pasiltinājumiem. Varbūt visa Latvija ir pakļauta -40 grādu riskam, ja nav sildošo faktoru?



base design by: styleshout