Piedzīvoju pamtīgu negaisu ar krusu, gāza tā, ka balts aiz loga. Krusas graudi lieli, ir arī jumti pabojāti. Rīt gaismā centīsimies saprast bojājumu apjomu.
Naktī salija 100-110 mm, piebraucamais ceļš (slīpumā pret kalnu), pamatīgi izskalots, tad nu dēls visu rīta pusi ved klāt granti un gāž izskalotajās risēs. Ceru, ka tik stiprs lietus vairs nebūs, jo savestā grants kaudze tūdaļ arī būs cauri. Upīte pilna līdz pat augšai, pļavā ūdens lāmas, man brīžam līdz pat puslielam. Priecājos, ka nebija krusa, no tās visvairāk bija bail. Vairākas reizes pazuda elektrība, bet ātri atjaunojās. Ciemata centrā arī bijusi "Jēriņu nakts", kanalizācija nespēja novadīt ūdeni, tad nu paši varat iedomāties, kā klājās pirmā stāva tualetēm un vannām, kad šķidrums nevis prom tek, bet klāt nāk. Stāsta arī par dzirksteļojošām elektrības kastēm, kur ūdens pa spraugām jumtā pilējis iekšā.
Ja padalīšanās par bažām laika apstākļu prognozēs tiek uztverta kā čīkstēšana, tad jau komentāru daļa jāslēdz ciet. Tā jau mūs te maz palicis to, kas kaut ko ieraksta.
Vēl vismaz 4 vakarus dārzā veicamo darbu saraksts skaidrs- laistīšana. Ir cerība, ka uz nedēlas beigām kaut kas mainīsies, bet prognozes ir tikai prognozes, vakar vakarā tās solīja puslīdz nopietnu lietu, šorīt jau stipri mazāku. Ābelē par spīti aukstumam aizmetušies ābolēni, kaut nu sausuma dēļ nesāktu nost birt .
Uzminiet nu, ko es daru katru vakaru vismaz divas stundas? Droši vien to pašu, ko vairums dārziņu īpašnieku - laistu, apleju, apsmidzinu utt. Pagalmā zāle jau praktiski ir izdegusi, savām vistiņām ko svaigu sapļaut paliek arvien problemātiskāk. Nevarēju saprast, vai maz ko rakstīt, jo tas atkal izkalausās pēc žēlošanās, bet tāda ir realitāte. Un kad dzirdi, kādas katastrofas ar ūdeņiem ir izraisītas karadarbības zonā, tīri vai baisi paliek. Izskatās, ka ukrainas arbūzu šogad nebūs.
Pussešos +0,5°C, uz auto stikla lediņš, uz zemes atseviškās vietās salnas. Ielejā sen neredzēta parādība - migla, laikam vakardienas mitrumiņš palīdzēja izveidoties.
No ilgi gaidītā lietus tik vien kā rasa uz zāles un lapām, ar pirkstu zemi parušinot, pat centimetru mitrums nesniedz. Pļavās sāk ziedēt margrietas, bet nu tik ļoti sīkas, kā reti kuru gadu - augiem pietrūkst mitruma. Pļautais mauriņš arī bēdīgs, varbūt šodienas pilināšana būs ko nedaudz līdzējusi, lai galīgi neizdeg. Gaidu siltumu, lai beidzot var noņemt agrotīklus. Savāds pavasaris.
2. jūnijs. Pussešos no rīta termometrs pie loga rāda +0,7°C. Paskatos pa logu- baltumu uz zāles neredz, tātad smidzinošais lietutiņš vakar vakarā savu labo darbu padarījis. Pirmā doma - jāpaskatās, kā jūtas ar argotīklu pārsegtie kabači, bet kas tev deva, mitrais agrotīkls sasalis ledū. Tā arī atstāju nekustinot un cerot, ka zem tā mani augi būs izdzīvojuši.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Piedzīvoju pamtīgu negaisu ar krusu, gāza tā, ka balts aiz loga. Krusas graudi lieli, ir arī jumti pabojāti. Rīt gaismā centīsimies saprast bojājumu apjomu.
Naktī salija 100-110 mm, piebraucamais ceļš (slīpumā pret kalnu), pamatīgi izskalots, tad nu dēls visu rīta pusi ved klāt granti un gāž izskalotajās risēs. Ceru, ka tik stiprs lietus vairs nebūs, jo savestā grants kaudze tūdaļ arī būs cauri. Upīte pilna līdz pat augšai, pļavā ūdens lāmas, man brīžam līdz pat puslielam. Priecājos, ka nebija krusa, no tās visvairāk bija bail. Vairākas reizes pazuda elektrība, bet ātri atjaunojās. Ciemata centrā arī bijusi "Jēriņu nakts", kanalizācija nespēja novadīt ūdeni, tad nu paši varat iedomāties, kā klājās pirmā stāva tualetēm un vannām, kad šķidrums nevis prom tek, bet klāt nāk. Stāsta arī par dzirksteļojošām elektrības kastēm, kur ūdens pa spraugām jumtā pilējis iekšā.
Ja padalīšanās par bažām laika apstākļu prognozēs tiek uztverta kā čīkstēšana, tad jau komentāru daļa jāslēdz ciet. Tā jau mūs te maz palicis to, kas kaut ko ieraksta.
Vēl vismaz 4 vakarus dārzā veicamo darbu saraksts skaidrs- laistīšana. Ir cerība, ka uz nedēlas beigām kaut kas mainīsies, bet prognozes ir tikai prognozes, vakar vakarā tās solīja puslīdz nopietnu lietu, šorīt jau stipri mazāku. Ābelē par spīti aukstumam aizmetušies ābolēni, kaut nu sausuma dēļ nesāktu nost birt .
Uzminiet nu, ko es daru katru vakaru vismaz divas stundas? Droši vien to pašu, ko vairums dārziņu īpašnieku - laistu, apleju, apsmidzinu utt. Pagalmā zāle jau praktiski ir izdegusi, savām vistiņām ko svaigu sapļaut paliek arvien problemātiskāk. Nevarēju saprast, vai maz ko rakstīt, jo tas atkal izkalausās pēc žēlošanās, bet tāda ir realitāte. Un kad dzirdi, kādas katastrofas ar ūdeņiem ir izraisītas karadarbības zonā, tīri vai baisi paliek. Izskatās, ka ukrainas arbūzu šogad nebūs.
Pussešos +0,5°C, uz auto stikla lediņš, uz zemes atseviškās vietās salnas. Ielejā sen neredzēta parādība - migla, laikam vakardienas mitrumiņš palīdzēja izveidoties.
No ilgi gaidītā lietus tik vien kā rasa uz zāles un lapām, ar pirkstu zemi parušinot, pat centimetru mitrums nesniedz. Pļavās sāk ziedēt margrietas, bet nu tik ļoti sīkas, kā reti kuru gadu - augiem pietrūkst mitruma. Pļautais mauriņš arī bēdīgs, varbūt šodienas pilināšana būs ko nedaudz līdzējusi, lai galīgi neizdeg. Gaidu siltumu, lai beidzot var noņemt agrotīklus. Savāds pavasaris.
2. jūnijs. Pussešos no rīta termometrs pie loga rāda +0,7°C. Paskatos pa logu- baltumu uz zāles neredz, tātad smidzinošais lietutiņš vakar vakarā savu labo darbu padarījis. Pirmā doma - jāpaskatās, kā jūtas ar argotīklu pārsegtie kabači, bet kas tev deva, mitrais agrotīkls sasalis ledū. Tā arī atstāju nekustinot un cerot, ka zem tā mani augi būs izdzīvojuši.