Es tā diezgan rupji pamērīju no bildēm un man patreiz sanāca ka ledus klāj apmērma 60%. Tad pieņemot ka kopējā platība = 420k km^2, tad sanāk patreiz apmērma 250k km^2. Ja tā tad 1995/1996 un 2002/03 gadu ziemas esam apsteiguši. Škiet ka esam ļoti tuvu arī 1995/1996 gada ziemai.
Es mērīju ar ImageJ programmu.Ja kādam ir pacietība, gan jau var pamērīt arī precīzāk.
Vari lūdzu iedot linku, kur tu skaties par tiem 87,85, utt gadiem. Paliek interesanti. Pie tam vēl kādu laiciņu vēl ledus daudzumam vajadzētu palielināties.
Starp citu šonak šķiet bija X2.2 saules uzliesmojums. Pie tam tas šķiet ir vērsts tieši pret zemi. Un vēl vakardienas M2.2 un aizvakardienas M6.6 arī bija vērsti tieši pret zemi. Tākā šķiet var gaidīt ziemeļblāzmas (šodien, rīt un parīt). Pie tam skaidrs laiks varētu būt ideāli. X2.2 uzliesmojums mūs var sasniegt naktī uz ceturdienu.
Ja jau "mēs" gandrīz nemaz nezinam par norisem dabā, tad diez kā mums izdodas tik labas īslaicīgās prognozes?
Es gan uzskatu, ka dabas(fizikas) likumi tiek saprasti tīri labi. Vienīgā problēma ir tā, ka mēs nevaram panemt pēc patikas jaudīgu sakaitļotāju, lai izsekotu katrai molekulai, katram atomam utt. Un par cik skaitļošanas jaudas pietrūkst tad daudzi lielumu tiek parametrizēti. Bet parametrizējot parādās nenoteiktības. Parametrizējot procesi var kļūt stohastiski.
Piemēram dēļ ierobežotām datorjaudām sinoptiskajā skalā netiek rēķināts katrs negais atsevišķi, bet ta vietā tiek parametrizēts uz CAPE, LI utt.
Tas, ka kāds nevar triljons reizes izpildīt 2x2, nenozīmē, ka viņs nemāk reizināt.
Fizika, kura tiek izmantot meteomodeļos ir gandrīz 100g veca. Mainās tikai skaitļošanas jaudas, fizikālo procesi kuri tiek ņemti vērā, utt. Tiek izstrādāti arvien efektīvāki matem… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Vairāk laikam nasilim.
Vēja brāzmas ir kad gaisa masa no lielāka augstuma nonāk līdz piezemei. Šo procesu ietekmē atmosfēras turbulence un geogrāfija (pakalni, udenstilpnes, utt). Īpaši ekstrēmos gadījumos līdz zemei var nonāk arī gaisa masas no vairāku kilometru augstuma (Piemēram negaisu laikā). Tad var sanāķ triencienvētras. Pavisam ekstrēmā gadījumā arī "derecho".
Tātad parasti jāzin vidējā vēja atkarība no augstuma un "mixing layer" dziļums.
Šķiet 80-90 % gadījumā brāzmas ir 5-7 m/s lielākas par vidējo vēju. Esmu vācis arī staistiku Rīgai.
Tiesa par negaisu radītajām brāzmām ir atsevišķš stāts. tur ir dažādi mehānismi.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Es tā diezgan rupji pamērīju no bildēm un man patreiz sanāca ka ledus klāj apmērma 60%. Tad pieņemot ka kopējā platība = 420k km^2, tad sanāk patreiz apmērma 250k km^2. Ja tā tad 1995/1996 un 2002/03 gadu ziemas esam apsteiguši. Škiet ka esam ļoti tuvu arī 1995/1996 gada ziemai.
Es mērīju ar ImageJ programmu.Ja kādam ir pacietība, gan jau var pamērīt arī precīzāk.
Paldies par info :)
A cik patreiz ir ledus platība. Nemāku sameklēt.
Vari lūdzu iedot linku, kur tu skaties par tiem 87,85, utt gadiem. Paliek interesanti. Pie tam vēl kādu laiciņu vēl ledus daudzumam vajadzētu palielināties.
Starp citu šonak šķiet bija X2.2 saules uzliesmojums. Pie tam tas šķiet ir vērsts tieši pret zemi. Un vēl vakardienas M2.2 un aizvakardienas M6.6 arī bija vērsti tieši pret zemi. Tākā šķiet var gaidīt ziemeļblāzmas (šodien, rīt un parīt). Pie tam skaidrs laiks varētu būt ideāli. X2.2 uzliesmojums mūs var sasniegt naktī uz ceturdienu.
Ja jau "mēs" gandrīz nemaz nezinam par norisem dabā, tad diez kā mums izdodas tik labas īslaicīgās prognozes?
Es gan uzskatu, ka dabas(fizikas) likumi tiek saprasti tīri labi. Vienīgā problēma ir tā, ka mēs nevaram panemt pēc patikas jaudīgu sakaitļotāju, lai izsekotu katrai molekulai, katram atomam utt. Un par cik skaitļošanas jaudas pietrūkst tad daudzi lielumu tiek parametrizēti. Bet parametrizējot parādās nenoteiktības. Parametrizējot procesi var kļūt stohastiski.
Piemēram dēļ ierobežotām datorjaudām sinoptiskajā skalā netiek rēķināts katrs negais atsevišķi, bet ta vietā tiek parametrizēts uz CAPE, LI utt.
Tas, ka kāds nevar triljons reizes izpildīt 2x2, nenozīmē, ka viņs nemāk reizināt.
Fizika, kura tiek izmantot meteomodeļos ir gandrīz 100g veca. Mainās tikai skaitļošanas jaudas, fizikālo procesi kuri tiek ņemti vērā, utt. Tiek izstrādāti arvien efektīvāki matem… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Reku ieliku salīdzinājumu NASA GISS un NOAA temperatūras anomālijām:
NASA_GISS vs NOAA temp anom
Kā redzams atšķirības ir pat vairāk par kā par 5 grādiem. Šķiet tur kāds ir pamatīgi aizrāvies.
Šis varētu orkaanu interesēt. Skaists vizuāls efekts.
www.spaceweather.com
Vairāk laikam nasilim.
Vēja brāzmas ir kad gaisa masa no lielāka augstuma nonāk līdz piezemei. Šo procesu ietekmē atmosfēras turbulence un geogrāfija (pakalni, udenstilpnes, utt). Īpaši ekstrēmos gadījumos līdz zemei var nonāk arī gaisa masas no vairāku kilometru augstuma (Piemēram negaisu laikā). Tad var sanāķ triencienvētras. Pavisam ekstrēmā gadījumā arī "derecho".
Tātad parasti jāzin vidējā vēja atkarība no augstuma un "mixing layer" dziļums.
Šķiet 80-90 % gadījumā brāzmas ir 5-7 m/s lielākas par vidējo vēju. Esmu vācis arī staistiku Rīgai.
Tiesa par negaisu radītajām brāzmām ir atsevišķš stāts. tur ir dažādi mehānismi.