Aicinu beidzot izvest racionālu polemiku par temperatūras mērīšanu,mērīšanas tehnoloģiju un mērījumu ticamību.
MANS PIEMĒRS.
Man pašai ir 4 termometri.Meteostacija-2,3 m. no zemes absolūti klajā no saules un vējiem nepasargātā vietā.So mērījumu uzskatu par visticamāko.Kontrolei līdzīgā vietā un augstumā spirta termometrs un to rādītāji parasti aptuveni sakrīt.
Tad vēl 2 elektroniskie termometri-mājas dienvidu un ziemeļu pusē-diezgan tuvu pie mājas sienas ,pārsvarā aizvējā.Tos izmantoju pati savai vajadzībai- dārzs man aiz mājas.lai nepārkarstu saulē. Apskatos cik temp. saulē un cik ēnā.
Kas un kurš no veidiem ir pareizākais?Un vai patiešām ir nozīme tam kāda ir oficiālā temperatūra ,tik un tā šie plusi vai mīnusi dotajā vietā ir reāli,nevis izdomāti.
Un cik jūsuprāt ticami ir mašīnu termometru rādītāumi.

Aizvadām 2014. gada burtiski pēdējās stundas, kas būtībā ir pats pēdējais laiks, lai atskatītos uz šī gada vairāk vai mazāk raibajiem laikapstākļu notikumiem. Tā kā Latvijā laikapstākļi vienmēr ir mainīgi, neviens gads laikapstākļu ziņā nekopē iepriekšējo - katrs nākošais gads, mēnesis, nedēļa laikapstākļu ziņā jau ir savādāks par iepriekšējo, un šis gads noteikti nav izņēmums. Mēs taču zinām, cik dažādas laikapstākļu un dabas sajūtas gada laikā mēs varam piedzīvot - gan sajust ziemas sniegputeni, lāsteku pilēšanu martā, pirmos sniegpulksteņus, iziet pastaigā rāmi veldzējošā maija vakarā, baudot ziedoņa smaržu, izbaudīt vasarīgu negaisu svelmainas dienas noslēgumā, izjust ābolu smaržu vasaras noslēgumā, skraidīt pa koši zeltaino lapu paklāju oktobrī un sadzirdēt lauska spērienus tumšajās un garajās decembra naktīs - tās ir tikai dažas no sajūtām, ko piedzīvojam gada laikā. No gada dažādajām laikapstākļu sajūtām izvelkot kopsakni, šo gadu varētu raksturot kā kopumā siltu, pat ļoti siltu (90 gadu ilgajā Latvijas meteovēsturē tas ir 6. siltākais) un nokrišņu ziņā nedaudz mitrāku par normu, taču to sadalījumā izteikti nevienmērīgu.
… 

