;) Vispār jau tavs redzējums man tīri labi patīk. Tas ir diezgan racionāls. Īpašī patīk, ka tev nav mistiscisma pieskaņa. :)
Nu ar kārtu reizi 100 gadies Latvijā šķiet ir pat ap 6 ballēm.
• 1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas.
• 1821. gadā Kokneses apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kas lika uzmosties pat guļošiem cilvēkiem. Stāvošiem – bija grūti noturēties kājās.
• 1853. un 1854. gadā Rīgā notika spēcīgas zemestrīces, kuras pavadīja dārdoņa un jūtama zemes drebēšana .
• 1857. gadā Irbes šaurumā un tā piekrastē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā pat sabruka vecākas būves un jumti .
A kāpēc "praktiski neko nezinām" ? Manuprāt zinām dizgan daudz. Protams vēl daudz darāmā, bet apgalvot ka nekā nezinām manuprāt tomēr ir pārspīlēti.
Latvijā var būt zemestrīces. Arī diezgan stipras (6 balles pēc rihtera). Tiesa ļoti reti. Arī rietumeiropā vēl pavisam nesen uzskatīja, ka visi tie lūzumi ir veci un neaktīvi, un tos kuri iedrošinājās apgalvot pretējo izstūma no zin. sab. Mūsdienās, šķiet reti kurš apstrīd to ka daudzi lūzumi ir aktīvi un zemestrīces (arī stipras) ir pavisam reālas.
Zemestrīces nenotiek tikai tektonisko plāņu malās. Tās notiek arī lūzumu vietās kās var būt tālu no plātnes malas.
Nevar izslēgt, ka mēnes bija kā katalizātors Japānas zemestrīcei. Bet apgalvot ka bija arī nevar.
Biju vecmīlgrāvī. Tur krastā no ledus krāvumiem praktiski nekā. Tiesa izskatījās, ka tālāk no krasta varētu būt gan.
07.03.2011 07:53: Aizmirsu pielikt bildi. Ledus_06_03_2011
Tas ir ar 20x palielinājumu(pietuvinājumu). Reāli attālums no krasta šķiet kilometrs vai pat vairāk. Tādējādi izskatās ka ledus ir tik biezs ka tuvāķ krastam to nemaz nevar izkustināt. Bet ja tālāk jūrā ir tādi krāvumu, tad droši vien tie var būt lidz pat gruntij.
Man ar itkā ir viedoklis par brīdinājumiem (subjektīvs protams :) ).
Ir daži nosacījumu, lai brīdinājumus uztvertu nopietni. Primkārt tiem jābūt ļoti kokrētiem. Proti kas īsti var notikt. Otrkārt jābūt pēc iespējams mazākam tā saucamajam "false positve". Proti kad ir brīdinājums, bet tas nerealizēzas.
Ja es piemēram šodien dzirdu ka atrasties uz ledus ir ļoti bīstam, tad uzreiz rodas sajūta, ka brīdinātājs nav objektīvs, jo ne visur ledus šodien ir tik bīstams. Pat ne visur gar jūru tas ir tik bīstams.
Piemēram, ja vējš pūš (vai tiek prognozēts, ka pūtīs) no krasta (īpaši jūrā vai lielā ezerā), tad protams var pavērties plaisas, kuras var nogriezt ceļu uz krastu. Jūras gadījumā diezgan bīstami, jo pats var netikt krastā. Ezerā ne tik ļoti. Galvenais lai apģērbs silts un izkļūstot krastā var uzkurt ugunskuru, saildīties un varbūt arī pažāvēt drēbes.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Vai tik Rīga šodien nav uzstādīts dienas max temp. Rekords. Šodien bija +10.6°C bet iepriekšējais bija 9.3 (1972g).
;) Vispār jau tavs redzējums man tīri labi patīk. Tas ir diezgan racionāls. Īpašī patīk, ka tev nav mistiscisma pieskaņa. :)
Nu ar kārtu reizi 100 gadies Latvijā šķiet ir pat ap 6 ballēm.
• 1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas.
• 1821. gadā Kokneses apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kas lika uzmosties pat guļošiem cilvēkiem. Stāvošiem – bija grūti noturēties kājās.
• 1853. un 1854. gadā Rīgā notika spēcīgas zemestrīces, kuras pavadīja dārdoņa un jūtama zemes drebēšana .
• 1857. gadā Irbes šaurumā un tā piekrastē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā pat sabruka vecākas būves un jumti .
A kāpēc "praktiski neko nezinām" ? Manuprāt zinām dizgan daudz. Protams vēl daudz darāmā, bet apgalvot ka nekā nezinām manuprāt tomēr ir pārspīlēti.
Latvijā var būt zemestrīces. Arī diezgan stipras (6 balles pēc rihtera). Tiesa ļoti reti. Arī rietumeiropā vēl pavisam nesen uzskatīja, ka visi tie lūzumi ir veci un neaktīvi, un tos kuri iedrošinājās apgalvot pretējo izstūma no zin. sab. Mūsdienās, šķiet reti kurš apstrīd to ka daudzi lūzumi ir aktīvi un zemestrīces (arī stipras) ir pavisam reālas.
Zemestrīces nenotiek tikai tektonisko plāņu malās. Tās notiek arī lūzumu vietās kās var būt tālu no plātnes malas.
Nevar izslēgt, ka mēnes bija kā katalizātors Japānas zemestrīcei. Bet apgalvot ka bija arī nevar.
Vajag pēc iespējas vairak prognozēt, lai vismaz kādreiz kaut kas piepildās. Jo tad varēs teikt: Re cik es varena un rekā es noprognozēju. :)
Līdz šādam:
www.lmsal.com
Gan vel laikma mjapagaida :)
Iespaidīgi.
Biju vecmīlgrāvī. Tur krastā no ledus krāvumiem praktiski nekā. Tiesa izskatījās, ka tālāk no krasta varētu būt gan.
07.03.2011 07:53: Aizmirsu pielikt bildi. Ledus_06_03_2011
Tas ir ar 20x palielinājumu(pietuvinājumu). Reāli attālums no krasta šķiet kilometrs vai pat vairāk. Tādējādi izskatās ka ledus ir tik biezs ka tuvāķ krastam to nemaz nevar izkustināt. Bet ja tālāk jūrā ir tādi krāvumu, tad droši vien tie var būt lidz pat gruntij.
Man ar itkā ir viedoklis par brīdinājumiem (subjektīvs protams :) ).
Ir daži nosacījumu, lai brīdinājumus uztvertu nopietni. Primkārt tiem jābūt ļoti kokrētiem. Proti kas īsti var notikt. Otrkārt jābūt pēc iespējams mazākam tā saucamajam "false positve". Proti kad ir brīdinājums, bet tas nerealizēzas.
Ja es piemēram šodien dzirdu ka atrasties uz ledus ir ļoti bīstam, tad uzreiz rodas sajūta, ka brīdinātājs nav objektīvs, jo ne visur ledus šodien ir tik bīstams. Pat ne visur gar jūru tas ir tik bīstams.
Piemēram, ja vējš pūš (vai tiek prognozēts, ka pūtīs) no krasta (īpaši jūrā vai lielā ezerā), tad protams var pavērties plaisas, kuras var nogriezt ceļu uz krastu. Jūras gadījumā diezgan bīstami, jo pats var netikt krastā. Ezerā ne tik ļoti. Galvenais lai apģērbs silts un izkļūstot krastā var uzkurt ugunskuru, saildīties un varbūt arī pažāvēt drēbes.
Be ja vējš nāk n… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv