Manuprāt diezgan liela minēšana, jo daudzmaz precīzi pateikt cik augsts būs cunami nav iespējams pirms tas sasniedz krastu, jo nav iespējams paredzēt cik lielu jūras gultnes pārvietojumu izraisīs konkrētā zemestrīce. Pat kad zemestrīce ir notikusi vēl nav iespējams prognozēt gaidāmā cunami lielumu - ja to varētu tad nebūtu tik daudz viltus trauksmes.
Labāk tad būtu akcija stunda vai diena bez auto, jo pilsētās, kur visvairāk cilvēki dzīvo auto ir lielākais piesārņotājs. Elektrības ražošana izņemot vienīgi ogļu stacijas jau tagd ir relatīvi videi draudzīga.
Tādā detalitātē kā tagad saule tiek pētīta tikai apmēram pēdējos 10 gadus. Aparāts ar ko šis atklājums veikts startēja 2010. gadā. Loģiski, ka tiks atklātas visādas jaunas līdz šim nenovērotas parādības - ne jau tāpēc ka tādas agrāk nebija, bet gan tāpēc ka nebija instrumentu ar ko tās novērot.
Rīgā rīta pusē reizēm smidzinošs lietus, tad uz brīdi nokrišņi mitējās, tagad atsākās jau stiprāks lietus, brīžiem kopā ar slapja sniega pārslām. Auksts, tikai +1, +2. Kopumā laikapstākļi kā parasti ir novembrī vai decembra sākumā, tikai dienas garākas.
Nesanāca atrast infu cik % no tiem neitrīno kas iziet caur Zemi tiek absorbēti, bet par neitrīno visur raksta, ka tie mijiedarbojas ar parasto matēriju ārkārtīgi reti. Fiziķi priecājas par katru atsevišķu neitrīno ko viņu detektoriem ar lielām grūtībām izdodas detektēt.
Saules un Meness gravitācija noteikti, ka ietekmē litosfēru daudzreiz vairāk nekā neitrīno kam Zeme praktiski tas pats vakuums vien ir.
Nu tādā dziļumā vienīgi Saules neitrīno starojums iekļūst, bet neitrīno daļiņas ir tik caurspiedīgas, ka gandrīz visi neitrīno izlido cauri Zemei tā itkā tās vispār nebūtu, tapēc arī tos ir tik grūti detektēt, ka varbūt tikai viens no entajiem miljardiem neitrīno iedarbojas uz detektoru.
Kaut kad tika lasīts viens raksts (mēģināšu atrast linku), kur itkā pierādīta sakarība starp to kā saules aktivitātes periodos pieaug saules vēja intensitāte, kas samazina galaktiskā kosmiskā starojuma ietekmi uz Zemes atmosfēru, kas savukārt rada izmaiņas mākoņu veidošanās intensitātē.
Saules uzliesmojumi un ciklonu aktivitāte, tur vajadzētu statistiku kā mainijusies ciklonu aktivitāte citos saules aktivitātes maksimuma periodos pēc lielākiem uzliesmojumiem.
Saules ietekme uz vulkānismu un zemestrīcēm - nemāku teikt, pamatā šīs abas parādības rada zemes iekšējais siltums, kas ir neatkarīgs no saules. Varbūt summārā Saules un Mēness paisuma spēku iedarbība uz litosfēru var kādu zemestrīci izsaukt, bet šā vai tā primāri lai notiktu zemestrīce ir jābūt uzkrātiem spriegumiem starp garozas blokiem, paisuma spēki vienīgi varbūt atsevišķos gadijumos var kalpot kā palaidējmehānisms, kad spriegumi jau uzkrājušies tiktāl kad pietiek ar mazāko traucējumu lai notiktu zemestrīce.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Manuprāt diezgan liela minēšana, jo daudzmaz precīzi pateikt cik augsts būs cunami nav iespējams pirms tas sasniedz krastu, jo nav iespējams paredzēt cik lielu jūras gultnes pārvietojumu izraisīs konkrētā zemestrīce. Pat kad zemestrīce ir notikusi vēl nav iespējams prognozēt gaidāmā cunami lielumu - ja to varētu tad nebūtu tik daudz viltus trauksmes.
Labāk tad būtu akcija stunda vai diena bez auto, jo pilsētās, kur visvairāk cilvēki dzīvo auto ir lielākais piesārņotājs. Elektrības ražošana izņemot vienīgi ogļu stacijas jau tagd ir relatīvi videi draudzīga.
Tādā detalitātē kā tagad saule tiek pētīta tikai apmēram pēdējos 10 gadus. Aparāts ar ko šis atklājums veikts startēja 2010. gadā. Loģiski, ka tiks atklātas visādas jaunas līdz šim nenovērotas parādības - ne jau tāpēc ka tādas agrāk nebija, bet gan tāpēc ka nebija instrumentu ar ko tās novērot.
Rīgā rīta pusē reizēm smidzinošs lietus, tad uz brīdi nokrišņi mitējās, tagad atsākās jau stiprāks lietus, brīžiem kopā ar slapja sniega pārslām. Auksts, tikai +1, +2. Kopumā laikapstākļi kā parasti ir novembrī vai decembra sākumā, tikai dienas garākas.
Rekur mazliet info par kosmiskā starojuma ietekmi.
Nesanāca atrast infu cik % no tiem neitrīno kas iziet caur Zemi tiek absorbēti, bet par neitrīno visur raksta, ka tie mijiedarbojas ar parasto matēriju ārkārtīgi reti. Fiziķi priecājas par katru atsevišķu neitrīno ko viņu detektoriem ar lielām grūtībām izdodas detektēt.
Saules un Meness gravitācija noteikti, ka ietekmē litosfēru daudzreiz vairāk nekā neitrīno kam Zeme praktiski tas pats vakuums vien ir.
Nu tādā dziļumā vienīgi Saules neitrīno starojums iekļūst, bet neitrīno daļiņas ir tik caurspiedīgas, ka gandrīz visi neitrīno izlido cauri Zemei tā itkā tās vispār nebūtu, tapēc arī tos ir tik grūti detektēt, ka varbūt tikai viens no entajiem miljardiem neitrīno iedarbojas uz detektoru.
Kaut kad tika lasīts viens raksts (mēģināšu atrast linku), kur itkā pierādīta sakarība starp to kā saules aktivitātes periodos pieaug saules vēja intensitāte, kas samazina galaktiskā kosmiskā starojuma ietekmi uz Zemes atmosfēru, kas savukārt rada izmaiņas mākoņu veidošanās intensitātē.
Saules uzliesmojumi un ciklonu aktivitāte, tur vajadzētu statistiku kā mainijusies ciklonu aktivitāte citos saules aktivitātes maksimuma periodos pēc lielākiem uzliesmojumiem.
Saules ietekme uz vulkānismu un zemestrīcēm - nemāku teikt, pamatā šīs abas parādības rada zemes iekšējais siltums, kas ir neatkarīgs no saules. Varbūt summārā Saules un Mēness paisuma spēku iedarbība uz litosfēru var kādu zemestrīci izsaukt, bet šā vai tā primāri lai notiktu zemestrīce ir jābūt uzkrātiem spriegumiem starp garozas blokiem, paisuma spēki vienīgi varbūt atsevišķos gadijumos var kalpot kā palaidējmehānisms, kad spriegumi jau uzkrājušies tiktāl kad pietiek ar mazāko traucējumu lai notiktu zemestrīce.