Šodienas tēma ir – nav šodienas, bet samērā nesenais jeb aprīļa2010 notikums, kad no Īslandes vulkāna gaisā izplūda pelnu mākoņi, kā rezultātā Eiropā bija masīva aviosatiksmes apstāšanās (šķiet, pirmā šāda masīva padarīšana pēckara gados modernās aviācijas vēsturē, pat Krievijas vasaras smoga laikā – tikai salīdzinoši nedaudzi avioreisi tika atmainīti).

Par visu izlasīsim vairāk šajā Wiki saitē (TEKSTS ). Reizē atbildu uz dažām tepatās šajā saitē izskanējušām replikām...

No savas puses saku: pelni, protams, nokļuvuši atmosfērā – un šo uzskatu par visai ietekmējošu dabas parādību, tostarp arī meteo jomā. Nav jau zvanīts, ka kaut kas tamlīdzīgs netakārtojas kādā pārskatāmā nākotnē un negaidīti.

Pirmā doma, pat dzīvā daba šo "nenoprognozēja". Daba tā kā "gatavojas" – sausam pavasarim, dažādas pazīmes liecina, taču šādas "dabas smadzenes" bija par dumjām, lai noprognozētu nu jau ģeoloģisku jakti. Kurai bija sekas – arī tostarp: kad visai jūtami tika pieputekļotas debesis.

Otrkārt, šie pelni – manā personiskajā versijā – diezgan droši bija par iemeslu vēsākam un lietainākam pavasarim (aiztur nedaudz saules starus – un tas rezultējās samērā sausam, pirms negaisiem jūlijā un augustā, vasaras iesākumam). I… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv, 13.12.10., 23:45.

Tā nu sagadījies un jau iepriekšējā sērijā rakstīju, ka mums ir darīšana ir kādu makroperiodu vairāku (vismaz) gadu garumā, kad ziemas vēršas vairāk uz auksto pusi – vismaz Latvijas tuvumā. Ziema 2009-2010 bija šajā virzienā izdevusies, un arī ziema2010-2011 pirmajā jau aizritējošā sestdaļā ir tāda, par kādām mūsu vecmāmiņas stāstījušies “par labiem laikiem un labiem, pareiziem gadalaikiem”.

Iespējams, ka ir kādi vairāku Saules Riņķu aptveroši periodi, kad mainamies no “siltā uz auksto” pusu, un pēc laiciņa viss atkal notiktos otrādi. Redzamā izpausme, kamdēļ konstantais anticiklons virs Atlantijas Z daļas ir tik patstāvīgs – ir sekas “jet stream”, kas uz vairākiem gadiem aizvirzījušās vairāk uz D pusi. Aizvelkot līdzi uz Eiropas D daļu ar polāro fronti jeb konstantās arktiskās gaisa masas, radot ziemīgas izpausmes teju līdz Vidusjūrai. Arī aizvadītās (2010. gada) vasaras garais mega-anticiklons virs Krievijas, ko turienes iedzīvotāji (aiz masīviem ugunsgrēkiem un smogu virs pašas Maskavas) atcerēsies ilgi. <… [Lasīt vairāk]

Šonedēļ lielu izmaiņu laika apstākļos nebūs. Šķiet, ka snigs nedaudz mazāk un saglabāsies stabils sals.

BNS pirmdienas rīta ziņa:
Visu šo nedēļu Latvijā saglabāsies stabils sals, bet snigs mazāk nekā aizvadītajā nedēļas nogalē.
Pirmdien Latviju no austrumiem sasniegs sniega mākoņi, kas otrdien pārņems visu valsti. Otrdien snigs, dažviet snigšana būs ilgstoša. No nedēļas vidus būtiska snigšana vairs nav gaidāma.

Gaisa temperatūra nedēļas pirmajā pusē naktīs būs -4..-9, austrumos līdz -12 grādiem, dienā par 1-2 grādiem siltāks.

Nedēļas otrajā pusē un nākamajās brīvdienās kļūs aukstāks - naktīs -10..-15 grādu, vietām debesīm skaidrojoties varētu būt vēl aukstāks, dienās ap -7..-12 grādiem.

Neliels sniegs atkal gaidāms nedēļas nogalē.

Eiropā sinoptiskā situācija joprojām saglabāsies visai nemainīga - virs Eiropas rietumiem un Atlantijas okeāna ziemeļu daļas valdīs augsta spiediena apgabals, kas liegs siltajam okeāna gaisam sasniegt kontinentu, tādēļ lielā daļā Eiropas valdīs ziema.

***

Mani mazliet biedē straujais uz stabilais ziemas sākums. I… [Lasīt vairāk]

Jā, patiesi! Kārtīgie un izprišinātie meteo novērotāji – daudz ko. Taču galvenais- kas atmiņas annālēs aizies "uz reizi", lieku brīdi nepārlapojot vecos laika pierakstus. Laiks mainās un virzās uz priekšu, cikloni- vētras- mijas ar laba laika periodiem. Kā jau minēju citā rakstā: katra diena nelīdzinās iepriekšējai citai. Nav divas "vienādas ūdens piles", un meteo garlaicība nepastāv. Bet ir dažas parādības, kas no katra gada paliek atmiņā uz krietni ilgāku laiku, jau tad- kad attiecīgā Saules Riņķa pēdējās dienas vārti aizvērušies krietni sen.

Mēs jau zināms, meteo jomā 99.98% cilvēkiem ir atmiņa... kā aitām "uz trim dienām". Ja tas nav piefiksēts šādās vai tādās annālēs (burtnīcās, pc cietņos...), tad meteo redzējumi paliek gara acīs aizvien nekonkrētāli, nobāl, apsūbē un vispār pazūd pagājības miglā.

Tā lielākas un dramatiskās "laika apstākļu gleznas" vēl vīd 10-20-30 gadu atmiņās. Diezin vai pie tādām pieskaitīsim neseno sniegaino ciklonu "Gundula", vēl sniegaināko "Monika", nemaz nerunājot par pavāju "Orike", kas izdveš šai naktī pēdējās sniegu brāzmu krājumus. U… [Lasīt vairāk]

Iespējams aplūkot pirmo no "laika kartēm" – Faktiskos laika apstākļus. Informācija iegūta no Latvijas Valsts Ceļu novērojumu stacijām. Dati atjaunojas katras 15 minūtes. Pietuvinot peles kursoru Latvijas centrālajai daļai, kartes palielinājumā būs redzami dati no pārējām novērojumu stacijām līča tuvumā.

Lietotāju profilos zem izveidotajiem rakstiem nu skatāmi arī lietotāja pēdējie pievienotie komentāri.

Tā kā viss tiek darīts administrācijas brīvajā laikā, ne visi iepriekš saņemtie ieteikumi var tikt realizēti cerētajā laikā.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 9.12.10.; 3:13

Tā nu reiz ir – "Monikas" ciklons teju kā pelēks vāks tā vai citādi taisās noklāt visu Latviju. BET: pirms šis gigantiskais virpulis vēl tikai taisās izvēst savas vēju un sniega kaislības, "homo sapiens" vidū ne bez mediju palīdzības jau jaktes un "jēriņu naktis" vārās jau krietni iepriekš.

Sacīsim, ko domā un dara "vidusmēra ņemtā" kantora darbiniece, kad caur radio izdzirda reāla laika zinātāja (un pie viena arī ētera "sejas") viedējumus no sērijas: "sniegs būs tik spēcīgs, ka ceļus nevarēs iztīrīt – jo putenis pēdas aiznesīs ciet jau pēc 10 minūtēm"? Pareizi, krietni vairāk domā nevis par klientiem, ar kuriem jāslēdz līgums vēl šodien, bet gan par to, ka jūtami ātrāk no bērnudārza jāsavāc atvase, ātrāk jāaizskrien uz lielveikalu, lai sapirktos produktus vakariņām. Drusku ātrāk nauda no bankomāta, kas aiz trim kvartāliem atrodas, jāsavāc. Attiecīgi rīkojas – jo domās pie šādiem fatāliem meteoviedējumiem piesien arī vīzijas par bezgalīgajiem sastrēgumiem Rīgas ielās, par traucējumiem bankomātu darbībā, par savilktām kupenām pie lielveikala un pašas mājas durvīm. T… [Lasīt vairāk]