Jums varbūt kaut kā arī pietrūkst, bet ne visiem. Piemēram, Saulcerei visa kā ir gana, tāpat neteiktu, ka man kā trūktu, bet vairumam latvijiešu gan daudz kā trūkst. Prognozēs (profesionālās, nevis demagoģiskās, diletentiskās, bastardiskās) izteiktās tendences piepildās, bet tādas kā V. Klukša detalizētās un vēl dažu labu izpušķotās nudien lemtas atkritnei.
Ir gan traki, jo es jau minēju, ka kļūda palielinās, kad mēneši stipri atšķiras, piemēram, ļoti auksti decembris un janvāris, bet silts februāris un otrādi. Problēma ir tajā, ka februāris it kā tiek pielīdzināts 30 dienu mēnesim. Jau mazajās klasēs laboratorijas darbos fizikas pasniedzējs uzsvēra, ka mazu kļūdu summēšanās izraisa pavisam neaktuālu rezultātu. Kļūda patiešām ir mērījumos, kas jebkurā gadījumā ir lielāka periodā, kad diennaktī veica tikai 4 mērījumus. Nemaz nestāstiet pasakas, ka cilvēki it kā esot atraduši koeficientu, lai savstarpēji pielīdzinātu datus ar 4 un 8 mērījumiem diennaktī! Tas NAV tik vienkārši. Turklāt 2. Pas. karā laikā veiktajiem novērojumiem ļoti neticu - ne līdz mērījumiem bija, kad visapkārt lidoja lodes, krita bumbas un gāja pāri viena okupācija pēc otras. Vismaz tuvējās valstīs sakarīgu novērojumu par to periodu nav.
Pēc visa spriežot, šodien lietus nelīs (bet par sauli gan šaubos), taču rītdien gan varētu līņāt visu dienu, tiesa, ar pārtraukumiem. Es vairāk domāju, vai pirmdien Allažu pļavās plosīsies vētra.
Protams, ka nekā tamlīdzīga nebūs, jo Eiropa ir pārāk liela, lai visā subkontinentā būtu vienāda ziema. Visbiežāk ap Vidusjūru ir samērā vēsa ziema, kad ap Baltijas jūru ļoti silta, tāpat Britu salās un Francijā mēdz būt pat aukstāks ka Baltijas A-krastā. Gadījumi, kad milzīgs sals no Krievijas sasniedz Atlantijas piekrasti (rezultātā teju viss subkontinents saņem anomālu aukstumu) ir pārāk reti, lai tos ņemtu vērā, turklāt diez vai kas tāds ir iespējams ar tik siltu Arktiku, kā mūsdienās. Jo visi gadījumi ir saistīti ar riktīgi aizsalušu Ziemeļu ledus okeānu.
Jūs mums tāds saprātīgs puisis. Vai Jums šķiet, ka ir normāli ņemt vidējo no 3 mēnešiem, no kuriem vienam ir tikai 28 dienas, bet pārējiem 2 pa 31 dienai? Manuprāt, kļūda rodas nepiedodami liela, kad sagadās izteikti atšķirīgi mēneši. Nereti ziemas vidējo ietekmē pat tā liekā diena - 29. februāris. Saprotu, ka ir sarežģīti jeb laikietilpīgi katram kalendārās ziemas mēnesim vidējo sareizināt ar konkrētā mēneša dienu skaitu un tad sasummēt 3 mēnešu rezultātus, pēc tam izdalot ar visas ziemas dienu skaitu (90 vai 91). Šis ir VIENĪGAIS pareizais veids, kā aprēķina kalendāro sezonu vidējo temperatūru.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Jums varbūt kaut kā arī pietrūkst, bet ne visiem. Piemēram, Saulcerei visa kā ir gana, tāpat neteiktu, ka man kā trūktu, bet vairumam latvijiešu gan daudz kā trūkst. Prognozēs (profesionālās, nevis demagoģiskās, diletentiskās, bastardiskās) izteiktās tendences piepildās, bet tādas kā V. Klukša detalizētās un vēl dažu labu izpušķotās nudien lemtas atkritnei.
Ir gan traki, jo es jau minēju, ka kļūda palielinās, kad mēneši stipri atšķiras, piemēram, ļoti auksti decembris un janvāris, bet silts februāris un otrādi. Problēma ir tajā, ka februāris it kā tiek pielīdzināts 30 dienu mēnesim. Jau mazajās klasēs laboratorijas darbos fizikas pasniedzējs uzsvēra, ka mazu kļūdu summēšanās izraisa pavisam neaktuālu rezultātu. Kļūda patiešām ir mērījumos, kas jebkurā gadījumā ir lielāka periodā, kad diennaktī veica tikai 4 mērījumus. Nemaz nestāstiet pasakas, ka cilvēki it kā esot atraduši koeficientu, lai savstarpēji pielīdzinātu datus ar 4 un 8 mērījumiem diennaktī! Tas NAV tik vienkārši. Turklāt 2. Pas. karā laikā veiktajiem novērojumiem ļoti neticu - ne līdz mērījumiem bija, kad visapkārt lidoja lodes, krita bumbas un gāja pāri viena okupācija pēc otras. Vismaz tuvējās valstīs sakarīgu novērojumu par to periodu nav.
Un nevērsies vēl diezgan ilgi, jo lapā stāv rakstīts "Due to a technical fault, the information will not be given until October 1st."
Pēc visa spriežot, šodien lietus nelīs (bet par sauli gan šaubos), taču rītdien gan varētu līņāt visu dienu, tiesa, ar pārtraukumiem. Es vairāk domāju, vai pirmdien Allažu pļavās plosīsies vētra.
Protams, ka nekā tamlīdzīga nebūs, jo Eiropa ir pārāk liela, lai visā subkontinentā būtu vienāda ziema. Visbiežāk ap Vidusjūru ir samērā vēsa ziema, kad ap Baltijas jūru ļoti silta, tāpat Britu salās un Francijā mēdz būt pat aukstāks ka Baltijas A-krastā. Gadījumi, kad milzīgs sals no Krievijas sasniedz Atlantijas piekrasti (rezultātā teju viss subkontinents saņem anomālu aukstumu) ir pārāk reti, lai tos ņemtu vērā, turklāt diez vai kas tāds ir iespējams ar tik siltu Arktiku, kā mūsdienās. Jo visi gadījumi ir saistīti ar riktīgi aizsalušu Ziemeļu ledus okeānu.
It kā jauns cilvēks, bet programmatūru saukā par datoru. Tie NAV sinonīmi! Prognozes izskaitļo programmas uz visvisādu algoritmu pamata.
Katru rudeni viens un tas pats - masu mediji būtu jāaizliedz kā prātu musinoši.
Jūs mums tāds saprātīgs puisis. Vai Jums šķiet, ka ir normāli ņemt vidējo no 3 mēnešiem, no kuriem vienam ir tikai 28 dienas, bet pārējiem 2 pa 31 dienai? Manuprāt, kļūda rodas nepiedodami liela, kad sagadās izteikti atšķirīgi mēneši. Nereti ziemas vidējo ietekmē pat tā liekā diena - 29. februāris. Saprotu, ka ir sarežģīti jeb laikietilpīgi katram kalendārās ziemas mēnesim vidējo sareizināt ar konkrētā mēneša dienu skaitu un tad sasummēt 3 mēnešu rezultātus, pēc tam izdalot ar visas ziemas dienu skaitu (90 vai 91). Šis ir VIENĪGAIS pareizais veids, kā aprēķina kalendāro sezonu vidējo temperatūru.