
Jau atkal tuvojas vasaras vissiltākais laika periods Jūlijs un Augusta pirmā puse, kad dabesīs norit visintensīvakie procesi. Pēc karstās vasaras dienas seko negaiss. Zibens šautras debesīs, kam seko pērkona grāvieni, ir bieži novērojamas parādības. Bet kā ar lodveida zibeni? Kluso vai nedaudz šņācoso lodi redzējis ir tikai retais.
Parastā zibens rašanās un norise mūsdienās ir izskaidrota. Dāžādu iemeslu dēļ starp mākoni un zemi rodas liela elektrisko potenciālu starpība. Izrādās, ka tā starp zemi un dažus kilometrus augstumā esošo mākoni var sasniegt pat miljardus voltu. Salīdziniet šo skaitli ar 230 V spriegumu mājas elektrotīklā! Atmosfērā rodas it kā milzīgs kondensators, kura klājumi ir zemes virsma un mākoņi, un mitrajā gaisā notiek caursite - grandiozs elektriskās izlādes process.
Zibens kanāla diametrs ir aptuveni 1 metrs, un sekundes desmitdaļas laikā (0,1 s) no mākoņa uz zemi daudzu impulsu veidā noplūst desmitiem kulonu (10 C - 100 C) liels elektriskais lādiņš. Tas izraisa tūksošiem ampēru stipru strāvu, kas sakarsē gaisu, un tas arī redzams kā zibens uzliesmojums. P…
[Lasīt vairāk]


