Domāju, ka ieviešot maksu par glābšanu uz ūdens/ledus tikai pieaugs noslīkušo skaits, jo notiekot nelaimei cilvēki nevis uzreiz meklēs profesionālu palīdzību, bet sākumā mēģinās kaut kā izlīdzēties pašu spēkiem, piemēram zvanīs nevis glābšanas dienestam, bet gan paziņam kam ir laiva. Rezultātā palīdzība ieradīsies vēlu un arī būs liela iespēja, ka pats palīdzības sniedzējs iekulsies ķezā kopā ar glābjamo.
Liela daļa makšķernieku ir pensionāri un diez vai viņiem pensijas ir tik lielas, ka viņi reāli būtu spējīgi atlīdzināt helikoptera vai ledlauža izmantošas izdevumus.
Varbūt iespējamais risinājums ir makšķerēšanas licences cenā iekļaut arī iespējamos izdevumus par glābšanu, kā sava veida apsrošināšanu.
Tik traki jau nav. Ja ir bijis noturīgs sals tad bīstamas vietas ir pārsvarā tikai upēs. Ezeros jāuzmanās no niedrainēm, kur parasti vēl sakrājas sniegs un līdz ar to ledus plānāks. Te Saulkrastu apkārtnes ezeros, cik esmu parunājies ar makšķerniekiem, pašlaik ledus ir no 30 - 50 cm biezs - pa tādu var droši braukt arī ar auto. Igaunijā kad ledus biezums jūrā starp salām ir virs 25 cm pilnīgi oficiāli tiek atvērti ledus ceļi vieglajiem auto.
Jūrā, lai iztiktu bez starpgadījumiem ir jāuzmanās no krasta vējiem un jāpievērš uzmanība ledus biezumam. Piektdien problēma bija dēļ krasta vēja, ledus biezums staigāšanai bija pietiekams, neviens no tiem makšķerniekiem neielūza. Būtu viņi braukuši makšķerēt kādā ezerā vai jūrā kaut kur uz Engures pusi, kur vējš pūta no jūras nekādi starpgadījumi nebūtu notikuši.
Aizliegt atrasties uz ledus būtu pilnīgi bezjēdzīgi, jo izņemot pilsētu teritorijas to nebūtu iespējams izkontrolēt. Latvijā ir pārāk daudz ūdenskrātuvju.
Saulkrastos no rita 0 grādi un īslaicīgi pabira sīks sniedziņš. Pa dienu bija neliels atkusnis līdz +2 grādiem, sniegs gan kusa pavisam slinki, no jumta tik pa kādai pilei nopilot. Tagad vakarā atkal 0. Diena pārsvarā apmākusies tikai pa mākoņu spraugām reizēm saule parādijās. Pēcpusdienā uz vakaru gan vairāk saules parādijās caur blīviem spalvu mākoņiem. Vējš pavisam lēns 1 - 2 m/s no ZA puses.
Uztaisiju Lieldienu ziemas galeriju.
Bet tieši reāla pieredze reālos apstākļos ir vislabākā skola. Tikpat labi kādreiz var notikt negadījums ar Tallink prāmi un tad pieredze, kas gūta šādos apstākļos noderēs. Tomēr ir starpība vai jāglābj kāda zvejas laiva vai vairāki simti cilvēku.
Pie krasta vēja iet tālāk kā pārdesmit metrus no krasta nav īsti prāta darbs, bet ja vējš no jūras un ledus vienmērīgi sasalis vismaz 10 cm biezs tad nekāda īpaša riska pastaigāties pa ledu nav. Jūrā pat drošāk nekā upē jo upēs ledus biezums ir ļoti mainīgs atkarībā no straumes apstākļiem konkrētajā vietā un ja ielūst tad ir iespēja, ka cilvēku paraus zem ledus.
Tur domāju, ka liela daļa ir vienkārši pastaigu mīļotāji. Vismaz Saulkrastos brīvdienās uz ledus pastaigu mīļotāji ir vairākumā par bļitkotājiem, bet bļitkotāji parasti dodas tālāk no krasta tā ka tiem lielāka iespēja aizpeldēt.
Tagad būs liela ņemšanās kamēr visus dabūs krastā, ar helikopteru jau neaizvedīs 500 cilvēkus, būs ledlauzis jāsauc.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Domāju, ka ieviešot maksu par glābšanu uz ūdens/ledus tikai pieaugs noslīkušo skaits, jo notiekot nelaimei cilvēki nevis uzreiz meklēs profesionālu palīdzību, bet sākumā mēģinās kaut kā izlīdzēties pašu spēkiem, piemēram zvanīs nevis glābšanas dienestam, bet gan paziņam kam ir laiva. Rezultātā palīdzība ieradīsies vēlu un arī būs liela iespēja, ka pats palīdzības sniedzējs iekulsies ķezā kopā ar glābjamo.
Liela daļa makšķernieku ir pensionāri un diez vai viņiem pensijas ir tik lielas, ka viņi reāli būtu spējīgi atlīdzināt helikoptera vai ledlauža izmantošas izdevumus.
Varbūt iespējamais risinājums ir makšķerēšanas licences cenā iekļaut arī iespējamos izdevumus par glābšanu, kā sava veida apsrošināšanu.
Tik traki jau nav. Ja ir bijis noturīgs sals tad bīstamas vietas ir pārsvarā tikai upēs. Ezeros jāuzmanās no niedrainēm, kur parasti vēl sakrājas sniegs un līdz ar to ledus plānāks. Te Saulkrastu apkārtnes ezeros, cik esmu parunājies ar makšķerniekiem, pašlaik ledus ir no 30 - 50 cm biezs - pa tādu var droši braukt arī ar auto. Igaunijā kad ledus biezums jūrā starp salām ir virs 25 cm pilnīgi oficiāli tiek atvērti ledus ceļi vieglajiem auto.
Jūrā, lai iztiktu bez starpgadījumiem ir jāuzmanās no krasta vējiem un jāpievērš uzmanība ledus biezumam. Piektdien problēma bija dēļ krasta vēja, ledus biezums staigāšanai bija pietiekams, neviens no tiem makšķerniekiem neielūza. Būtu viņi braukuši makšķerēt kādā ezerā vai jūrā kaut kur uz Engures pusi, kur vējš pūta no jūras nekādi starpgadījumi nebūtu notikuši.
Aizliegt atrasties uz ledus būtu pilnīgi bezjēdzīgi, jo izņemot pilsētu teritorijas to nebūtu iespējams izkontrolēt. Latvijā ir pārāk daudz ūdenskrātuvju.
Saulkrastos no rita 0 grādi un īslaicīgi pabira sīks sniedziņš. Pa dienu bija neliels atkusnis līdz +2 grādiem, sniegs gan kusa pavisam slinki, no jumta tik pa kādai pilei nopilot. Tagad vakarā atkal 0. Diena pārsvarā apmākusies tikai pa mākoņu spraugām reizēm saule parādijās. Pēcpusdienā uz vakaru gan vairāk saules parādijās caur blīviem spalvu mākoņiem. Vējš pavisam lēns 1 - 2 m/s no ZA puses.
Uztaisiju Lieldienu ziemas galeriju.
Rīgā šorīt nomācies, snieg smalks sniegs, sasniguši apmēram 1 cm, temperatūra ap -2 un lēns A puses vējš.
Bet tieši reāla pieredze reālos apstākļos ir vislabākā skola. Tikpat labi kādreiz var notikt negadījums ar Tallink prāmi un tad pieredze, kas gūta šādos apstākļos noderēs. Tomēr ir starpība vai jāglābj kāda zvejas laiva vai vairāki simti cilvēku.
Var jau arī šādus notikumus traktēt kā neplānotas mācības glābšanas dienestiem.
Pie krasta vēja iet tālāk kā pārdesmit metrus no krasta nav īsti prāta darbs, bet ja vējš no jūras un ledus vienmērīgi sasalis vismaz 10 cm biezs tad nekāda īpaša riska pastaigāties pa ledu nav. Jūrā pat drošāk nekā upē jo upēs ledus biezums ir ļoti mainīgs atkarībā no straumes apstākļiem konkrētajā vietā un ja ielūst tad ir iespēja, ka cilvēku paraus zem ledus.
Tur domāju, ka liela daļa ir vienkārši pastaigu mīļotāji. Vismaz Saulkrastos brīvdienās uz ledus pastaigu mīļotāji ir vairākumā par bļitkotājiem, bet bļitkotāji parasti dodas tālāk no krasta tā ka tiem lielāka iespēja aizpeldēt.
Tagad būs liela ņemšanās kamēr visus dabūs krastā, ar helikopteru jau neaizvedīs 500 cilvēkus, būs ledlauzis jāsauc.