Rīgā rīta pusē reizēm smidzinošs lietus, tad uz brīdi nokrišņi mitējās, tagad atsākās jau stiprāks lietus, brīžiem kopā ar slapja sniega pārslām. Auksts, tikai +1, +2. Kopumā laikapstākļi kā parasti ir novembrī vai decembra sākumā, tikai dienas garākas.
Nesanāca atrast infu cik % no tiem neitrīno kas iziet caur Zemi tiek absorbēti, bet par neitrīno visur raksta, ka tie mijiedarbojas ar parasto matēriju ārkārtīgi reti. Fiziķi priecājas par katru atsevišķu neitrīno ko viņu detektoriem ar lielām grūtībām izdodas detektēt.
Saules un Meness gravitācija noteikti, ka ietekmē litosfēru daudzreiz vairāk nekā neitrīno kam Zeme praktiski tas pats vakuums vien ir.
Nu tādā dziļumā vienīgi Saules neitrīno starojums iekļūst, bet neitrīno daļiņas ir tik caurspiedīgas, ka gandrīz visi neitrīno izlido cauri Zemei tā itkā tās vispār nebūtu, tapēc arī tos ir tik grūti detektēt, ka varbūt tikai viens no entajiem miljardiem neitrīno iedarbojas uz detektoru.
Kaut kad tika lasīts viens raksts (mēģināšu atrast linku), kur itkā pierādīta sakarība starp to kā saules aktivitātes periodos pieaug saules vēja intensitāte, kas samazina galaktiskā kosmiskā starojuma ietekmi uz Zemes atmosfēru, kas savukārt rada izmaiņas mākoņu veidošanās intensitātē.
Saules uzliesmojumi un ciklonu aktivitāte, tur vajadzētu statistiku kā mainijusies ciklonu aktivitāte citos saules aktivitātes maksimuma periodos pēc lielākiem uzliesmojumiem.
Saules ietekme uz vulkānismu un zemestrīcēm - nemāku teikt, pamatā šīs abas parādības rada zemes iekšējais siltums, kas ir neatkarīgs no saules. Varbūt summārā Saules un Mēness paisuma spēku iedarbība uz litosfēru var kādu zemestrīci izsaukt, bet šā vai tā primāri lai notiktu zemestrīce ir jābūt uzkrātiem spriegumiem starp garozas blokiem, paisuma spēki vienīgi varbūt atsevišķos gadijumos var kalpot kā palaidējmehānisms, kad spriegumi jau uzkrājušies tiktāl kad pietiek ar mazāko traucējumu lai notiktu zemestrīce.
Saulkrastos šodien ap pusdienlaiku termometrs pakāpās līdz +4, tagad vairs tik +2. Lietus izbeidzās no rīta ap vienpadsmitiem un visu pārējo dienu daļēji apmācies, reizēm arī saule pa kādu mākoņu spraugu uzspīdēja.
Rīgā visu vakaru ik pa laikam līst, te stiprāk te vājāk, uz asfalta jau vietām nelielas peļķes izveidojušās, palicis mazliet vēsāks, joprojām praktiski bezvējš.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Rīgā rīta pusē reizēm smidzinošs lietus, tad uz brīdi nokrišņi mitējās, tagad atsākās jau stiprāks lietus, brīžiem kopā ar slapja sniega pārslām. Auksts, tikai +1, +2. Kopumā laikapstākļi kā parasti ir novembrī vai decembra sākumā, tikai dienas garākas.
Rekur mazliet info par kosmiskā starojuma ietekmi.
Nesanāca atrast infu cik % no tiem neitrīno kas iziet caur Zemi tiek absorbēti, bet par neitrīno visur raksta, ka tie mijiedarbojas ar parasto matēriju ārkārtīgi reti. Fiziķi priecājas par katru atsevišķu neitrīno ko viņu detektoriem ar lielām grūtībām izdodas detektēt.
Saules un Meness gravitācija noteikti, ka ietekmē litosfēru daudzreiz vairāk nekā neitrīno kam Zeme praktiski tas pats vakuums vien ir.
Nu tādā dziļumā vienīgi Saules neitrīno starojums iekļūst, bet neitrīno daļiņas ir tik caurspiedīgas, ka gandrīz visi neitrīno izlido cauri Zemei tā itkā tās vispār nebūtu, tapēc arī tos ir tik grūti detektēt, ka varbūt tikai viens no entajiem miljardiem neitrīno iedarbojas uz detektoru.
Kaut kad tika lasīts viens raksts (mēģināšu atrast linku), kur itkā pierādīta sakarība starp to kā saules aktivitātes periodos pieaug saules vēja intensitāte, kas samazina galaktiskā kosmiskā starojuma ietekmi uz Zemes atmosfēru, kas savukārt rada izmaiņas mākoņu veidošanās intensitātē.
Saules uzliesmojumi un ciklonu aktivitāte, tur vajadzētu statistiku kā mainijusies ciklonu aktivitāte citos saules aktivitātes maksimuma periodos pēc lielākiem uzliesmojumiem.
Saules ietekme uz vulkānismu un zemestrīcēm - nemāku teikt, pamatā šīs abas parādības rada zemes iekšējais siltums, kas ir neatkarīgs no saules. Varbūt summārā Saules un Mēness paisuma spēku iedarbība uz litosfēru var kādu zemestrīci izsaukt, bet šā vai tā primāri lai notiktu zemestrīce ir jābūt uzkrātiem spriegumiem starp garozas blokiem, paisuma spēki vienīgi varbūt atsevišķos gadijumos var kalpot kā palaidējmehānisms, kad spriegumi jau uzkrājušies tiktāl kad pietiek ar mazāko traucējumu lai notiktu zemestrīce.
Saulkrastos šodien ap pusdienlaiku termometrs pakāpās līdz +4, tagad vairs tik +2. Lietus izbeidzās no rīta ap vienpadsmitiem un visu pārējo dienu daļēji apmācies, reizēm arī saule pa kādu mākoņu spraugu uzspīdēja.
Rīgā visu nakti gandrīz nepārtraukti lietus un reizēm arī slapja sniega nokrišņi. Naktī arī iegriezās ZR vējš un tempertūra nokritās līdz 0.
Rīgā visu vakaru ik pa laikam līst, te stiprāk te vājāk, uz asfalta jau vietām nelielas peļķes izveidojušās, palicis mazliet vēsāks, joprojām praktiski bezvējš.