Man šķiet, ka gripas vēl nav. Cilvēki slimo ar vieglākiem vīrusiem, kuri izplatās tieši mitrā laikā, jo tiem vajag ūdens pilienus.
Bet to rakstu nespēju pilnībā izlasīt, jo nespēju sagremot, ka pēc koku gredzeniem nosaka pavasara temperatūru. Nez kādā veidā, ja pavasarī (līdz 31.05.) nekāda pieauguma nav, lai cik silts būtu maijs? Turklāt sen jau ir atzīts, ka pēc koku gredzeniem NAV iespējams spriest par temperatūru, jo koku augšanu ietekmē ne tikai šis parametrs.
R-Grenlandes mikroklimatu ledāju pakājē varēja pasliktināt ne tikai okeāna straumju un gaisa masu cirkulācijas izmaiņas, bet arī mežu iznīcināšana, jo meži nudien rada īpaši labvēlīgu mikroklimatu.
Jūras cūkas un cilvēki... Jau gadus 10 atpakaļ medicīna sāka nonākt pie atziņas, ka cilvēku organismi ir ļoti individuāli. Gan jau reiz atzīs, ka nav nekādu normu vai vidējo parametru un vidējo reakciju. A te kaut kādi cilvē… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Šādā laikā tikai rūgumpodi slimo, jo mitrais, maigais gaiss nebojā augšējos elpceļus un vesels, optimisma pilns organisms spēj atvairīt nīkulīgos vīrusiņus, kurus patiesībā nespēj nogalēt pat -60, tikai lielā salā pārāk sauss gaiss, kas mehāniski samazina vīrusu izplatību, tomēr tādā laikā tiek bojāta gļotāda, caur kuru momentāli iekļūst nešķīstās būtnes, jo īpaši ļaužu pārpildītās vietās.
Cik saprotu, Jums pie mājām ir zālīte. Vajag šādos rītos izmest kādu loku pa to ar basām kājām - tas nes veselību ne sliktāk par rasu vasaras rītos, jo pareizi stimulē pēdās esošos īpašos punktus. Es nopietni.
Nez kāpēc tīri subjektīvi liekas, ka šis pavasarīgais lietutiņš ir jaunības eliksīrs. Dzīvotu laukos vai nomaļākā vietā - noteikti izskrietu ārā kaila, lai iegūtu šo atjaunotnes maģiju. Ārā jau arī ir dikti silts. Katru dienu ietaupās vairāki eiro uz apkuri. Tā līdz kalendārās ziemas beigām vēl bagāta kļūšu. :)
Lūk tā - nedrīkst skaļi priecāties un kur nu lielīties. Jaunākais GFS ansambļa izlaidums rāda pārāk pārliecinošu spiediena augšanu janvāra sākumā, vēl joprojām sliktais vēju virziens un rezultātā draudīgi lieli mīnusi pat Rīgā, nemaz nerunājot par temperatūras ziņā mazāk labklājīgo A-LV. Ka vēl 2010. janvāri nepārspējam... Iešu paraudāt spilvenā...
Patīk, ka 1. septembra bildē līst, atgādinot, cik slapjš bija septembris, neraugoties uz ilgo sausuma periodu. Tad vēl interesanti, ka 1. decembra bilde faktiski neatšķiras no 1. novembra - tikpat zaļš skats.
Vasaras bildēs (kreisajā malā) izskatās, ka ir kannas. Ja tā, tad kā Jūs tās saglabājat pa ziemu? Pagrabā? A pirms tam apžāvējat? Tas ir, kā dālijas? A kas tie par spilgti violetajiem ziediem? Nespēju īsti saskatīt.
Atzīšos, ka atrodos eiforijā, tādā konkrētā pavasara skurbulī. Gribas diet un skriet - esmu enerģijas pārpilna. Prieks ir ne tikai par esošo situāciju, bet manī atdzimst visi tie laimes mirkļi, kurus esmu izjutusi esības vispārliecinošākajos brīžos:
2011. decembrī, sajūsmā spiedzu, kad labojām visas 3. dekādes siltuma rekordu un ieguvām nopietno divciparu plusu, paplašinot Dzīvības valdījumus;
2007./08. ziemā, jo īpaši februārī, kad sarkanajam plūškokam pat tradicionāli ziemīgajā Siguldā brieda pumpuri, bet Rīgas iekšienē jau aizsākās vāja veģetācija;
2007. martā bieži staigāju krekliņā ar īsām piedurknēm un sauļojos, pļāpājot ar draudzenēm uz soliņa, gaiss smaržoja pēc DZĪVĪBAS (likās, ka esmu gaidībās);
2007. janvāra pirmajā pusē - metu kūleņus leknajā zālē;
2006. decembrī (tolaik es burtiski lidoju virs zaļojošajiem laukiem);
2005. janvāra pirmajā pusē acis mirdzēja, redzot … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nē, ne tikai nebūtu, bet nav radīta. Mani vairāk interesē, kā eikalipti Dānijā, R-Vācijā un Beniluksā spēj pārciest tās epizodes nāvīgā sala, sniegputeņu, kas ik pa laikam tur tomēr gadās. Kā šie iztur stipros vējus kaut nelielā salā? Gunnijam taču lapas nosalst jau pie dažiem grādiem mīnusā - vētrainā vējā. Tādā ziņā man patīk Igaunijas meteodienesta mājaslapa, kurā redzams windchill. Jo šis parametrs ir aktuāls tādiem nīkuļiem, kā eikalipti.
Nekādas sniega stihijas nekur nestāv, jo ziemas otrajā pusē ūdeņi tāpat ir atdzisuši un kārtīgai snigšanai jūras un līča dēļ vajag temperatūru 850 hPa augstumā vismaz -10..-15, ko ir pagrūti dabūt kopā ar mitru gaisu. Tak šosezon jau bija liels sals augša, bet gaiss visos slāņos starp zemi un augšu bija pārāk sauss un nekādi nokrišņi neveidojās pat pie pareizā vēja. 2010. decembrī, kas faktiski bija supersniegots, gaisa masas pārvietojās no ZR un bija gana mitras. Ja uznāks kas līdzīgs 2012. februārim, tad nekādi sniegi neradīsies, bet būs nāvējošais kailsals. Domāju, ka tieši tāds scenārijs ir visreālākais - salu dabūsim siltā AC, kur augšā būs visai silts, bet mums pie zemes - ne siltāks kā 1996. janvārī.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Eh... bet taču tieši mani pārspīlējumi un viss pārējais, kas visus tā tracina, patiesībā ir tikai koncentrēts atspulgs.
Man šķiet, ka gripas vēl nav. Cilvēki slimo ar vieglākiem vīrusiem, kuri izplatās tieši mitrā laikā, jo tiem vajag ūdens pilienus.
Bet to rakstu nespēju pilnībā izlasīt, jo nespēju sagremot, ka pēc koku gredzeniem nosaka pavasara temperatūru. Nez kādā veidā, ja pavasarī (līdz 31.05.) nekāda pieauguma nav, lai cik silts būtu maijs? Turklāt sen jau ir atzīts, ka pēc koku gredzeniem NAV iespējams spriest par temperatūru, jo koku augšanu ietekmē ne tikai šis parametrs.
R-Grenlandes mikroklimatu ledāju pakājē varēja pasliktināt ne tikai okeāna straumju un gaisa masu cirkulācijas izmaiņas, bet arī mežu iznīcināšana, jo meži nudien rada īpaši labvēlīgu mikroklimatu.
Jūras cūkas un cilvēki... Jau gadus 10 atpakaļ medicīna sāka nonākt pie atziņas, ka cilvēku organismi ir ļoti individuāli. Gan jau reiz atzīs, ka nav nekādu normu vai vidējo parametru un vidējo reakciju. A te kaut kādi cilvē… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Šādā laikā tikai rūgumpodi slimo, jo mitrais, maigais gaiss nebojā augšējos elpceļus un vesels, optimisma pilns organisms spēj atvairīt nīkulīgos vīrusiņus, kurus patiesībā nespēj nogalēt pat -60, tikai lielā salā pārāk sauss gaiss, kas mehāniski samazina vīrusu izplatību, tomēr tādā laikā tiek bojāta gļotāda, caur kuru momentāli iekļūst nešķīstās būtnes, jo īpaši ļaužu pārpildītās vietās.
Cik saprotu, Jums pie mājām ir zālīte. Vajag šādos rītos izmest kādu loku pa to ar basām kājām - tas nes veselību ne sliktāk par rasu vasaras rītos, jo pareizi stimulē pēdās esošos īpašos punktus. Es nopietni.
Nez kāpēc tīri subjektīvi liekas, ka šis pavasarīgais lietutiņš ir jaunības eliksīrs. Dzīvotu laukos vai nomaļākā vietā - noteikti izskrietu ārā kaila, lai iegūtu šo atjaunotnes maģiju. Ārā jau arī ir dikti silts. Katru dienu ietaupās vairāki eiro uz apkuri. Tā līdz kalendārās ziemas beigām vēl bagāta kļūšu. :)
Lūk tā - nedrīkst skaļi priecāties un kur nu lielīties. Jaunākais GFS ansambļa izlaidums rāda pārāk pārliecinošu spiediena augšanu janvāra sākumā, vēl joprojām sliktais vēju virziens un rezultātā draudīgi lieli mīnusi pat Rīgā, nemaz nerunājot par temperatūras ziņā mazāk labklājīgo A-LV. Ka vēl 2010. janvāri nepārspējam... Iešu paraudāt spilvenā...
Patīk, ka 1. septembra bildē līst, atgādinot, cik slapjš bija septembris, neraugoties uz ilgo sausuma periodu. Tad vēl interesanti, ka 1. decembra bilde faktiski neatšķiras no 1. novembra - tikpat zaļš skats.
Vasaras bildēs (kreisajā malā) izskatās, ka ir kannas. Ja tā, tad kā Jūs tās saglabājat pa ziemu? Pagrabā? A pirms tam apžāvējat? Tas ir, kā dālijas? A kas tie par spilgti violetajiem ziediem? Nespēju īsti saskatīt.
Atzīšos, ka atrodos eiforijā, tādā konkrētā pavasara skurbulī. Gribas diet un skriet - esmu enerģijas pārpilna. Prieks ir ne tikai par esošo situāciju, bet manī atdzimst visi tie laimes mirkļi, kurus esmu izjutusi esības vispārliecinošākajos brīžos:
2011. decembrī, sajūsmā spiedzu, kad labojām visas 3. dekādes siltuma rekordu un ieguvām nopietno divciparu plusu, paplašinot Dzīvības valdījumus;
2007./08. ziemā, jo īpaši februārī, kad sarkanajam plūškokam pat tradicionāli ziemīgajā Siguldā brieda pumpuri, bet Rīgas iekšienē jau aizsākās vāja veģetācija;
2007. martā bieži staigāju krekliņā ar īsām piedurknēm un sauļojos, pļāpājot ar draudzenēm uz soliņa, gaiss smaržoja pēc DZĪVĪBAS (likās, ka esmu gaidībās);
2007. janvāra pirmajā pusē - metu kūleņus leknajā zālē;
2006. decembrī (tolaik es burtiski lidoju virs zaļojošajiem laukiem);
2005. janvāra pirmajā pusē acis mirdzēja, redzot … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nē, ne tikai nebūtu, bet nav radīta. Mani vairāk interesē, kā eikalipti Dānijā, R-Vācijā un Beniluksā spēj pārciest tās epizodes nāvīgā sala, sniegputeņu, kas ik pa laikam tur tomēr gadās. Kā šie iztur stipros vējus kaut nelielā salā? Gunnijam taču lapas nosalst jau pie dažiem grādiem mīnusā - vētrainā vējā. Tādā ziņā man patīk Igaunijas meteodienesta mājaslapa, kurā redzams windchill. Jo šis parametrs ir aktuāls tādiem nīkuļiem, kā eikalipti.
Nekādas sniega stihijas nekur nestāv, jo ziemas otrajā pusē ūdeņi tāpat ir atdzisuši un kārtīgai snigšanai jūras un līča dēļ vajag temperatūru 850 hPa augstumā vismaz -10..-15, ko ir pagrūti dabūt kopā ar mitru gaisu. Tak šosezon jau bija liels sals augša, bet gaiss visos slāņos starp zemi un augšu bija pārāk sauss un nekādi nokrišņi neveidojās pat pie pareizā vēja. 2010. decembrī, kas faktiski bija supersniegots, gaisa masas pārvietojās no ZR un bija gana mitras. Ja uznāks kas līdzīgs 2012. februārim, tad nekādi sniegi neradīsies, bet būs nāvējošais kailsals. Domāju, ka tieši tāds scenārijs ir visreālākais - salu dabūsim siltā AC, kur augšā būs visai silts, bet mums pie zemes - ne siltāks kā 1996. janvārī.