Ak svētā Debess! Vai tad tik grūti izaudzēt milzīgā podā (vispār var arī plašā bļodā vai spainī) dižmeldru? Augs, protams, ļoti mīl mitru gaisu, tomēr spēs izturēt sauso ziemu, ja, tāpat kā vasarā, atradīsies ūdenī - ūdenim jābūt virs substrāta. Jo lielāka lapu masa (virsma jeb platība), jo vairāk ūdens iztvaikos. Neviens mini smidzinātājs nespēj sacensties ar ko tādu. Nu un ja vēl ekonomisko spuldzīti virs lapām ieslēgtu (kā telpas apgaismojumu, nevis speciāli meldram), tad pavisam neciestu no milzīgās tumsas, kas novājina nabaga augus. Gaisu ļoti mitrina un patiešām spēj paciest novembra un decembra tumsu ļoti populārais epipremns. Un protams, fenomenālā Viktorijas laikmeta Anglijā iecienītā palma. Lēta, viegli iegūstama, lapas klāj ļoti plāna vaska kārta, tāpēc tā aktīvi zaudē ūdeni un bagātīgi mitrina gaisu. Un kas ir vislieliskākais - palmām neraksturīgi labi panes gaismas t… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Cienītā Saulcere (esmu atteikusies no deminutīvu lietošanas), tas ir kārtējais no daudzajiem mītiem, ka krāsns apkure ir veselīgāka. Un man pat negribas argumentēt, kāpēc. Taču par gaisa mitrumu gan izteikšos, jo jūtos speciāliste šajā visā. Logi ļoti noraso, ja zem tiem nav sildelementu. Attiecīgi, ja radiatoru nebūtu zem logiem, tie norasotu ne sliktāk kā krāsns apkures telpās. Maikijs arī nedaudz triviāli raugās uz gaisa mitrumu. Visbiežāk gada aukstajā pusē dzīvojamās telpās gaisa mitrums tomēr ir lielāks kā ārā, ja vien visās malās nav vaļā šķirbas. Uz logiem var norasot tik daudz, cik auksti ir stikli. Pakešu logu stikli atdziest stiprāk, jo pārāk mazs attālums starp tiem. Bet ja attālums ir 5..10 cm un starp rūtīm nav šķirbu, tad iekšējais stikls ir krietni siltāks par āra temperatūru, attiecīgi iekštelpās gaiss var kļūt ļoti mitrs. Savukārt krāsnis visbiežāk rauj gaisu ca… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nu bet cikls jau ir - šobrīd ir maiga ziema. Britānijā ir vēl siltāks, bet tā pati un pat vēl leknāka daba, kura nebūt izmisumā nebrēc pēc ledainās Grenlandes elpas. Nu jau šī sezona ir kļuvusi par bargāku kā 1974./75., kad Bieriņos nebija pat -10 - no 1974. oktobra līdz 1975. aprīlim.
"te ir runa par nekaunīgu, uzbāzīgu, bezjūtīgu tipu"
Jūs to par sevi? Raksturojums tāds dikti atbilstošs...
Bet par tēmu. Daudzi labie dalībnieki pazuduši krietni pirms manas ierašanās. Tā ka, tas ir akmens Jūsu dārziņā!
Starp citu, reiz bija tāda maiga būtne - Maijiņa no Piebalgas laikam. Viņu jau te arī ēda bez sāls! Vai tiešām esat aizmirsuši? Beigās viņa it kā bijusi slimnīcā, bet tad atgriezās mājās un... vairs nav rakstījusi. Kāds nezina, ar viņu viss OK? Labi cilvēki parasti ir tie trauslākie.
Kamēr daži meteolapieši stenēja un vaimanāja, piesaucot Sibīrijas ziemu (absolūto NĀVI), parastā novembrī, tālu Ziemeļos (Pēterburgas pievārtē) rekordsiltā novembra vidū tapa liecības no biedriem Phyllostachys humilis, Ph. vivax, Ph. aureosulcata 'Aureocaulis', Ph. au. 'Spectabilis' un biedrenēm Fargesia murielae un F. rufa, cik gan šausmīgs un nenormāls ir mērens siltumiņš mūžīgā sasaluma vietā. Njā...
A rādu šo, jo šī valdzinoši sentimentālā ainava vēl joprojām ir vērojama tur, kur pēc dažu meteolapiešu domām šobrīd bija jāvalda NĀVES sastingumam.
"mēs esam ziemeļos, pie mums jābūt kārtīgai ziemai"
Голословное утверждение! Mūsu platuma grādos (starp 56. un 58. paralēli) tajās pašās Britu salās, Norvēģijas piekrastē nekad nav tāda konkrēta sala, jo īpaši decembrī, kad okeāns silts. Jau pirms 100 gadiem, ja ne senāk, prātā vājie cilvēki saprata, ka klimats uz Zemes NAV SAISTĪTS ar platuma grādiem, bet gan lielākā mērā ar garuma grādiem jeb meridiāniem. Citiem vārdiem sakot - klimatu veido ūdeņu, kalnu tuvums, tāpat valdošais vēju virziens un LV tas ir no R uz A jeb no Atlantijas okeāna, nevis no Sibīrijas.
Esmu no dziļdziļās Vidzemes un tāpat atceros, ka ne tuvu katros Z-svētkos bijis sniegs, sals. Piejūras Rīgā, jo īpaši ar tās antropogēno siltumu, sniegota decembra nogale drīzāk ir dabas retums, nevis obligāta sastāvdaļa. Tāda ir skaudrā realitāte. Un pagaidām rādās, ka gada nogale būs riktīgi plusā, jo spiedien… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Jāsaka, ka šobrīd priecē, ka DR-Vidzemē tā sniega tik maz (par Mālpili neizsakos - tur līcis nospēlēja savu lomu), jo vieglāk nokust - nav nekā šausmīgāka par ledus kārtu, kas radusies no atkušņu samaitāta sniedziņa. Tomēr, Miglas tant, sals jūsu ceļiem uzbruks jau pēc nieka 30 h, tā ka... nezinu gan vai paspēs, jo grādi tomēr gaužām pieticīgi, lai gan rītdienas vētra varētu labi kausēt - kā ar siltu fēnu. Par mierinājumu varētu kalpot vāja cerība, ka rudens atgriezīsies jau svētdienas pievakarē. Starp citu, kas notika ar dīķiem? Tie aizsala?
Ja būtu bijis 2002. vai tamlīdzīgs rudens, Zolitūdes traģēdija nobālētu aukstuma upuru priekšā. Viena dažam labam tīkama ziema un Zolitūdi neviens neatcerēsies. Piemēram, Reģu traģēdija notika nebūt ne klimatam atbilstošos laikapstākļos, bet vienā riktīgi stindzinošā februārī. Mēnesis bija tik indīgs, ka es smagi saslimu ar gripu, kas vispār man ir sveša infekcija, pateicoties dzīvošanai siltajā Rīgas centrā. Arī vesela būdama tiklīdz ieelpoju salto gaisu, galva noreibst, roķeles sastingst un kājeles nekust no vietas. Kad Rīdziņas sirds atdziest pāri -20, es no mājām neeju ārā, lai kādas vajadzības būtu.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Ak svētā Debess! Vai tad tik grūti izaudzēt milzīgā podā (vispār var arī plašā bļodā vai spainī) dižmeldru? Augs, protams, ļoti mīl mitru gaisu, tomēr spēs izturēt sauso ziemu, ja, tāpat kā vasarā, atradīsies ūdenī - ūdenim jābūt virs substrāta. Jo lielāka lapu masa (virsma jeb platība), jo vairāk ūdens iztvaikos. Neviens mini smidzinātājs nespēj sacensties ar ko tādu. Nu un ja vēl ekonomisko spuldzīti virs lapām ieslēgtu (kā telpas apgaismojumu, nevis speciāli meldram), tad pavisam neciestu no milzīgās tumsas, kas novājina nabaga augus. Gaisu ļoti mitrina un patiešām spēj paciest novembra un decembra tumsu ļoti populārais epipremns. Un protams, fenomenālā Viktorijas laikmeta Anglijā iecienītā palma. Lēta, viegli iegūstama, lapas klāj ļoti plāna vaska kārta, tāpēc tā aktīvi zaudē ūdeni un bagātīgi mitrina gaisu. Un kas ir vislieliskākais - palmām neraksturīgi labi panes gaismas t… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Cienītā Saulcere (esmu atteikusies no deminutīvu lietošanas), tas ir kārtējais no daudzajiem mītiem, ka krāsns apkure ir veselīgāka. Un man pat negribas argumentēt, kāpēc. Taču par gaisa mitrumu gan izteikšos, jo jūtos speciāliste šajā visā. Logi ļoti noraso, ja zem tiem nav sildelementu. Attiecīgi, ja radiatoru nebūtu zem logiem, tie norasotu ne sliktāk kā krāsns apkures telpās. Maikijs arī nedaudz triviāli raugās uz gaisa mitrumu. Visbiežāk gada aukstajā pusē dzīvojamās telpās gaisa mitrums tomēr ir lielāks kā ārā, ja vien visās malās nav vaļā šķirbas. Uz logiem var norasot tik daudz, cik auksti ir stikli. Pakešu logu stikli atdziest stiprāk, jo pārāk mazs attālums starp tiem. Bet ja attālums ir 5..10 cm un starp rūtīm nav šķirbu, tad iekšējais stikls ir krietni siltāks par āra temperatūru, attiecīgi iekštelpās gaiss var kļūt ļoti mitrs. Savukārt krāsnis visbiežāk rauj gaisu ca… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
"dabā visam jānotiek cikliski"
Nu bet cikls jau ir - šobrīd ir maiga ziema. Britānijā ir vēl siltāks, bet tā pati un pat vēl leknāka daba, kura nebūt izmisumā nebrēc pēc ledainās Grenlandes elpas. Nu jau šī sezona ir kļuvusi par bargāku kā 1974./75., kad Bieriņos nebija pat -10 - no 1974. oktobra līdz 1975. aprīlim.
"te ir runa par nekaunīgu, uzbāzīgu, bezjūtīgu tipu"
Jūs to par sevi? Raksturojums tāds dikti atbilstošs...
Bet par tēmu. Daudzi labie dalībnieki pazuduši krietni pirms manas ierašanās. Tā ka, tas ir akmens Jūsu dārziņā!
Starp citu, reiz bija tāda maiga būtne - Maijiņa no Piebalgas laikam. Viņu jau te arī ēda bez sāls! Vai tiešām esat aizmirsuši? Beigās viņa it kā bijusi slimnīcā, bet tad atgriezās mājās un... vairs nav rakstījusi. Kāds nezina, ar viņu viss OK? Labi cilvēki parasti ir tie trauslākie.
Kamēr daži meteolapieši stenēja un vaimanāja, piesaucot Sibīrijas ziemu (absolūto NĀVI), parastā novembrī, tālu Ziemeļos (Pēterburgas pievārtē) rekordsiltā novembra vidū tapa liecības no biedriem Phyllostachys humilis, Ph. vivax, Ph. aureosulcata 'Aureocaulis', Ph. au. 'Spectabilis' un biedrenēm Fargesia murielae un F. rufa, cik gan šausmīgs un nenormāls ir mērens siltumiņš mūžīgā sasaluma vietā. Njā...
A rādu šo, jo šī valdzinoši sentimentālā ainava vēl joprojām ir vērojama tur, kur pēc dažu meteolapiešu domām šobrīd bija jāvalda NĀVES sastingumam.
"mēs esam ziemeļos, pie mums jābūt kārtīgai ziemai"
Голословное утверждение! Mūsu platuma grādos (starp 56. un 58. paralēli) tajās pašās Britu salās, Norvēģijas piekrastē nekad nav tāda konkrēta sala, jo īpaši decembrī, kad okeāns silts. Jau pirms 100 gadiem, ja ne senāk, prātā vājie cilvēki saprata, ka klimats uz Zemes NAV SAISTĪTS ar platuma grādiem, bet gan lielākā mērā ar garuma grādiem jeb meridiāniem. Citiem vārdiem sakot - klimatu veido ūdeņu, kalnu tuvums, tāpat valdošais vēju virziens un LV tas ir no R uz A jeb no Atlantijas okeāna, nevis no Sibīrijas.
Esmu no dziļdziļās Vidzemes un tāpat atceros, ka ne tuvu katros Z-svētkos bijis sniegs, sals. Piejūras Rīgā, jo īpaši ar tās antropogēno siltumu, sniegota decembra nogale drīzāk ir dabas retums, nevis obligāta sastāvdaļa. Tāda ir skaudrā realitāte. Un pagaidām rādās, ka gada nogale būs riktīgi plusā, jo spiedien… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Jāsaka, ka šobrīd priecē, ka DR-Vidzemē tā sniega tik maz (par Mālpili neizsakos - tur līcis nospēlēja savu lomu), jo vieglāk nokust - nav nekā šausmīgāka par ledus kārtu, kas radusies no atkušņu samaitāta sniedziņa. Tomēr, Miglas tant, sals jūsu ceļiem uzbruks jau pēc nieka 30 h, tā ka... nezinu gan vai paspēs, jo grādi tomēr gaužām pieticīgi, lai gan rītdienas vētra varētu labi kausēt - kā ar siltu fēnu. Par mierinājumu varētu kalpot vāja cerība, ka rudens atgriezīsies jau svētdienas pievakarē. Starp citu, kas notika ar dīķiem? Tie aizsala?
Ja būtu bijis 2002. vai tamlīdzīgs rudens, Zolitūdes traģēdija nobālētu aukstuma upuru priekšā. Viena dažam labam tīkama ziema un Zolitūdi neviens neatcerēsies. Piemēram, Reģu traģēdija notika nebūt ne klimatam atbilstošos laikapstākļos, bet vienā riktīgi stindzinošā februārī. Mēnesis bija tik indīgs, ka es smagi saslimu ar gripu, kas vispār man ir sveša infekcija, pateicoties dzīvošanai siltajā Rīgas centrā. Arī vesela būdama tiklīdz ieelpoju salto gaisu, galva noreibst, roķeles sastingst un kājeles nekust no vietas. Kad Rīdziņas sirds atdziest pāri -20, es no mājām neeju ārā, lai kādas vajadzības būtu.