Laikam īstais brīdis uzcept rakstu materiālu par Saules ietekmi uz Zemes dzīvi. Ne tik sen pavērojām dažāda vājuma ziemeļblāzmas, tagad pāri galvām saņemam vēsu ciklonu rindu. Toms Bricis žurnālā "Ir" atgādina: saules uzliesmojumi mums uzražos atmosfēras virpuļus. Un galu galā lasītāji uzdod jautājumu: kā gan mūsu centrālais spīdeklis ietekmē lietas uz mūsu dzimtās planētas. Nu tad nedaudz par visu kopumā...

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Sākšu no pavisam "lielā" gala. Jāsaka, pat bez īpašiem zinātniskiem pētījumiem ir skaidrs – Zeme vispār neeksistētu, ja kaut kādā ģeoloģiskajā aizvēsturē pro-Saule neizsviestu apkārtējā telpā matērijas pikuci (tā vismaz skan vadošā teorija par mūsu planētas pirmdzimšanu). Tēlaini varētu izsacīties: Zeme ir Saules meita. Zinātnieki jau lauzījuši, lauza un vēl nepārskatāmā nākotnē lauzīs galvu par visām sakarībām starp spīdekli un tai pietuvināto trešo planētu orbitā. Taču zinātnieki jau ir izlauzījuši ziņas – pati Saule ar planētu saimi ap galaktikas centru ir apriņķojusi vien 25 reizes. T…

Atlantijas okeānā pie Britu salām atrodas anticiklons, kas Lielbritānijā iepriekšējās dienās gādāja par vasarīgi siltu laiku, piemēram, Skotijā ar +23,6 grādiem uzstādīts jauns visa marta rekords. Savukārt plašā Eiropas ziemeļaustrumu daļā, tostarp Latvijā, laikapstākļus nosaka cikloni.

Šis anticiklona un ciklonu izvietojums nosaka, ka pie mums ieplūst vēsas gaisa masas no ziemeļiem, un aukstākais laiks gaidāms aprīļa sākumā. Gaisa temperatūra pazemināsies daudzviet Eiropā, arī Lielbritānijā aprīļa sākumā naktīs iespējams neliels sals.

Pašreizējās prognozes rāda, ka cikloni nebūs īpaši spēcīgi un nenesīs stiprus nokrišņus un vējus plašā teritorijā, kā to iepriekš prognozēja daži modeļi.  Stiprākie nokrišņi - pārsvarā sniegs - gaidāmi no gubu mākoņiem, tātad nelielās teritorijās. GFS modelis neprognozē lielu nestabilitāti, bet kāds pērkona negaiss arī iespējams.

Šādā sinoptiskajā situācijā arī īstermiņa prognozēs nebūs iespējams paredzēt katras nokrišņu zonas virzību, vietām var trāpīt vairākkārtēja stipra un pat ļoti stipra snigšana, citviet - vien reti un nelieli nokrišņi.…

Ar šodienu piedāvājam rakstu vērtēšanas iespēju, kuru ar laiku, ja tā izrādīsies nepieciešama, varēs uzlabot, piedāvājot konkrētus kritērijus u.tml. Šī iespēja ir pieejama ikvienam lapas apmeklētājam, arī nereģistrētiem lietotājiem. Rakstu šobrīd ir iespējams novērtēt, izvēloties kādu no variantiem - pozitīvi, vai negatīvi. Lūgums to darīt pēc iespējas godprātīgāk. Iesakām izvērtēt raksta stilu, saturu, tā atbilstību šai lapai.

Vērtēšanas opcijas ir atrodamas zem raksta, blakus raksta publicēšanas datumam. Lai to izdarītu, izvēlieties, vai raksts Jums šķiet labs, atbilstošs un lietderīgs, vai tas neatbilst šīs lapas saturam un, Jūsuprāt, nav nepieciešams. Attiecīgi, ja raksts ir atbilstošs, novērtējiet to, nospiežot ar peli uz ikonas, kas apzīmē pozitīvu attieksmi (kreisajā pusē), simbols iekrāsosies zaļganā krāsā. Bet, ja rakstu vēlaties vērtēt negatīvi, izvēlaties otru simbolu, un, nospiežot uz tā, tas kļūs sarkans. Skatīt zemāk pievienoto attēlu.

Attiecīgi pēc izvēles izdarīšanas, nākamreiz atverot rakstu, būs redzams kopējais vērtējums - cik procenti balso pozitīvi, cik negatīvi. S…

Nedēļa aizgājusi: pirmdienā - mums "pauze" starp diviem cikloniem. Nākamais ciklons atnāca otrdienas naktī, A rajonos ar jaunu sniega segu. Trešdien gatavojamies pret vakaru saņemt jauna ciklona nokrišņus. Ceturtdien naktī nelieli sniega nokrišņi šā ciklona aizmugurē, bet dienā nokrišņi daudzviet. Līdzīga situācija arī piektdien. Sestdien neliels ciklons ar mēreniem un pat stipriem nokrišņiem virs Latvijas. Svētdien - "pauze" pirms FABIOLA ciklona.

Attēlu (c) sat24.com un en.ilmatieteenlaitos.fi

Turpinājums - nākamajā nedēļā.

Paskaidrojumi:

Attēlā (Somijas meteoinstitūta kartē) parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem, pulksten 14:00. Tajā ir ietverta situācijas analīze. Jāņem vērā, ka pats attēls atjaunojas vēlā pēcpusdienā, ap pulksten 17-19.

======================

ATSKATS UZ IEPRIEKŠĒJĀM DIENĀM

Svētdiena, 1.4.12.

Dienā neliels augsta spiediena atzars starp ELLEN un FABIOLA cikloniem, pašā vakarā otrais jau atnes sniega nokrišņus Kurzemē.

Sestdiena, 31.3.12.

Neliels ciklons dod īslaicīgus - pārsvarā slapja sniega un krusas - nokrišņus Latvijas lielākā daļā, pievakarē tā aizmugurē visā Latvijā pastiprinās ZA vējš.…

(pirmdienas rītā publicēts jauns raksts)

Šonedēļ bieži pūtīs brāzmains ziemeļrietumu vējš. Trešdien gaisa temperatūra vietām Latvijā var sasniegt +15 grādu, bet brīvdienās visā valstī gaidāmi tikai -2..+3 grādi, tā šobrīd prognozē "Global Forecast System" (GFS).

Naktī uz otrdienu Vidzemē un Latgalē līs un snigs, valsts galējos austrumos var izveidoties vairākus centimetrus bieza sniega kārtiņa, taču tā ātri vien nokusīs. Otrdien Rietumlatvijā gaidāms saulains laiks, valsts austrumu pusē - mākoņainas debesis un vietām neliels lietus. Ziemeļrietumu vējš Kurzemē, Zemgalē un Rīgā brāzmās pastiprināsies līdz 15-19 metriem sekundē, gaisa temperatūra būs līdzīga kā pirmdien.

Trešdien lielu nokrišņu nebūs un pūtīs mērens rietumu vējš. Saulainākās vietās Zemgalē un Kurzemes austrumos gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +15 grādiem, bet zem mākoņu segas valsts austrumos, kā arī pretvēja piekrastē gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par +7 grādiem, liecina pašreizējās prognozes.

Naktī uz ceturtdienu gaidāms lietus, bet no rīta un dienā, uzspīdot saulei, ziemeļrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 15-20 metriem sekundē, gaisa temperatūra nepārsniegs +4..+9 grādus. N…

Šajā reizē parunāsim par vidēji ņemtā negaisa mākoņa uzbūvi un sastāvdaļām. Saprotot arīdzan to, ka "tīrā veidā" šie pērkona mākoņi gandrīz nekad nav. Katrs konkrētais negaiss veidojas savādākos apstākļos, kas vienmēr atmosfērā ir mainīgi no dienas dienā. (Papildināts 23.3.12.)

Lasām arī "Meteo skola: negaiss – 1. daļa" (vispārējas ziņas par pērkona mākoņiem).

Kā jau vēstīju, negaiss ir sarežģīta dabas parādība. Tomēr visos pērkona mākoņu gadījumos iespējams izsecināt šīs dabas parādības "sastāvdaļas", kas lielākoties atkārtojas. Par tām runājam šodien. Sekosim cipariņiem...

*(1) Vispirms jau ir priekštvēsneši, kas ir raksturīgi pirms paša negaisa. Šie priekštvēstneši - ir pazīstamie "augstie gubu" (sinoptiskais apzīmējums - ac) mākoņi. Parādās vairākas stundas
pirms negaisa. Tie visai lielā augstumā (2000-2500m) virs zemes peld pa vējam. Vizuāli ir tādi - kā "izrobota sēta", vairākas nelielas virsotnes uz "vienas gludas pamatnes". Dažreiz - tie ir kā atsevisķas "aitiņas", bet dažreiz arī "garās laivās" var pārklāt visas debesis. P…