Vairāki Latvijas plašsaziņas līdzekļi regulāri atstāsta laika zīmju vērotāja Viļa Bukša prognozes, ko viņš publicē savā blogā. Savus novērojumus Bukšs veic Viļakas apkaimē, Latgales ziemeļaustrumos.

Bukšs šobrīd laikam ir vienīgais Latvijas iedzīvotājs, kas publicē laika prognozes katram nākamajam mēnesim un sezonai, līdz ar to nav, ar ko tās salīdzināt. Šķiet, ka ilgtermiņa prognozes gatavo arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, bet tās pieejamas vienīgi pēc īpaša pieprasījuma un par samaksu.

Bezmaksas prognozes nākamajiem mēnešiem var iegūt no vairākām starptautiskām organizācijām vai ārvalstu meteodienestiem, bet tās bieži vien pasaka tikai to, vai mēneša vidējā gaisa temperatūra gaidāma augstāka vai zemāka par normu. Šīm prognozēm es īpaši nesekoju līdzi un neesmu tās apkopojis, tādēļ nevaru izvērtēt, cik precīzas tās bijušas.

Savukārt visas Viļa Bukša prognozes pieejamas viņa blogā. Viņa mēneša prognozes esmu salīdzinājis ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu datiem, lai izvērtētu, cik bieži tās ir piepildījušās. P…

Kopš augusta Islandē atmodies Baurdarbungas vulkāns, kas ir daļa no aptuveni 200 kilometru garas vulkāniskās sistēmas. Augusta beigās sākās izvirdums uz ziemeļaustrumiem no centrālā vulkāna - ārpus Eiropas lielākā ledāja Vatnajēkidla ziemeļu malas. Kartē atzīmēts centrālais vulkāns.

Pašreizējais izvirdums, kas, iespējams, ir tikai liega uvertīra, izspļautās magmas apjoma ziņā kļuvis par lielāko Islandē kopš 19.gadsimta. Izveidojušies vairāki krāteri, lielākais no tiem pārsniedz 70 metru augstumu. Jaunais lavas lauks 14.septembrī sasniedzis aptuveni 25 kvadrātkilometru platību, lavas daudzums - vismaz 200 miljonu kubikmetru.

No zemes dzīlēm nāk ne tikai magma, bet arī gāzu mākoņi, kas atbilstoši valdošā vēja virzienam galvenokārt skāruši Islandes austrumu daļu, kur sēra dioksīda koncentrācija dažviet astoņkārtīgi pārsniegusi veselībai bīstamo līmeni. Kopumā šis izvirdums ir mierīgs - nav eksploziju un lielu pelnu mākoņu.

Magmai izplūstot no rezervuāra zem Baurdarbungas centrālā vulkāna, tas pazeminājies par vairāk nekā 20 metriem. C…

Grūti uzskaitīt visas 2013.gada kalendārā pavasara dīvainības, un turpmākajās diennaktīs atkal gaidāmi kalendāram neatbilstoši laikapstākļi - ļoti silts un pērkoņains laiks, kāds parasti mēdz būt jūlijā.

Šajā grafikā redzamas "Global Forecast System" (GFS) prognozes tuvākajām divām nedēļām. Datorprogrammas ir vienprātīgas par gaidāmu siltuma/karstuma vilni tuvākajā nedēļā; jāpiebilst, ka citi modeļi pārsvarā prognozē nedaudz zemāku gaisa temperatūru kā GFS. Iespējams, ka neparasti silts laiks saglabāsies līdz mēneša beigām, tāpat iespējams, ka maija pēdējā dekādē Latviju tomēr sasniegs vēsums no Arktikas, šādā gadījumā var būt salnas.

Sākot ar 16.-17.maiju, daudzviet Latvijā tiek prognozēts lietus - pārsvarā no negaisa mākoņiem. Patlaban izskatās, ka vēja virziens dažādos augstumos būs visai atšķirīgs, kas palielinās krusas, varbūt arī virpuļviesuļu un lokālas vētras risku. Bīstamākie negaisi veidojas apstākļos, kad vēja ātrums vairāku kilometru augstumā ir krietni lielāks nekā pie zemes, un labā ziņa ir tā, ka GFS šādu situāciju neprognozē.…

Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office" pārstāvji atzīst, ka pēdējo gadu neierastās laikapstākļu pārmaiņas Britu salās pagaidām nav izdevies izskaidrot, liecina valsts iestādēm pērn sagatavots dokuments, ko šonedēļ publiskojusi tīmekļa vietne wattsupwiththat.com.

Kritiķi "Met Office" pārmet, ka publiskajā telpā tiek radīts iespaids, ka pēdējos gados pieredzētais sausums, plūdi, aukstuma un karstuma viļņi Lielbritānijā un citviet pasaulē ir saistīti ar cilvēces izraisītām klimata izmaiņām, un tikai šaurā speciālistu lokā tiek atklāta patiesība - pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, kas izskaidrotu minēto dabas parādību sākotnējos cēloņus un to saistību ar cilvēces saimniecisko darbību.

Minētajā dokumentā speciālisti apskata neierastu laikapstākļu maiņu Lielbritānijā 2010.-2012.gadā, kad ilgstošam sausumam sekoja neierasti slapjš laiks. Periods no 2012.gada aprīļa līdz jūnijam kļuva par lietaināko trīs mēnešu periodu Lielbritānijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē - vismaz pēdējo simts gadu laikā.…

Šajā attēlā, kas ņemts no www.wetterzentrale.de, redzamas 4.marta rītā sagatavotās "Global Forecast System" (GFS) ansambļa prognozes Rīgai. Prognozes attiecas uz 850hPa temperatūru (kas nav tas pats, kas gaisa temperatūra, ko redzam termometros un par ko stāsta laika ziņās), tā labi raksturo to, cik aukstas vai siltas ir dominējošās gaisa masas, bet neuzrāda diennakts temperatūras svārstības, mākoņu vai vēja ietekmi. Grafika kreisajā malā ir redzama temperatūras skala, savukārt treknā sarkanā līkne ir 30 gadu vidējā 850hPa temperatūra.

Pēc spēcīgā ciklona, kura centrs svētdien, 3.martā, šķērsoja Vidzemi, Latvijā no ziemeļiem īslaicīgi ieplūdis auksts gaiss - 4.marta rītā Ainažos oficiāli reģistrēti pat -23,7 grādi, strauju gaisa atdzišanu šeit izraisīja skaidra laika un bezvēja kombinācija. Tomēr šis aukstums strauji atkāpjas, un grafikā ir redzams siltuma vilnis, kas gaidāms 5.-7.martā. Saskaņā ar pašreizējo prognozi siltākā diena būs 6.marts, kad gaisa temperatūra dažviet Kurzemē (ne rietumu piekrastē, jo gaidāms DR vējš) un Zemgalē saulaina laika gadījumā var sasniegt +9 grādus. <…

Marts ir kalendārā pavasara pirmais mēnesis, bet, vērtējot laikapstākļus, to visbiežāk var saukt par ziemas pēdējo mēnesi. Šajā laikā nereti notiek spraiga cīņa starp ziemu, kas negrib atkāpties, un nenovēršamo pavasari. Pašreizējās prognozes rāda, ka arī šogad martā vēl iespējams liels aukstums.

Jau mēneša pirmajā dienā Latvijā ar brāzmainu ziemeļrietumu vēju sāks ieplūst vēsāks gaiss. Tas notiks gan pateicoties anticiklonam, kas februāra izskaņā mums atnesa pārsvarā saulainu un līdz pat +8 grādiem siltu gaisu un kas patlaban atkāpies uz rietumiem, atverot ceļu arktiskajām gaisa masām, gan ciklonam, kas no Skandināvijas virzās uz austrumiem. Gar ciklona rietumu malu gaidāms brāzmains ziemeļrietumu vējš, kas spēcīgāk pūtīs piektdienas rītā, kad Ventspils ostā, iespējams, reģistrēs 20 vai nedaudz vairāk metru sekundē lielas brāzmas.

No minētā ciklona nokrišņu nebūs daudz, lai gan vietām piektdien gaidāms īslaicīgs stiprs sniegputenis, gaisa temperatūra tuvu nullei. Sestdienas rītā, visticamāk, vēl būs daudz mākoņu, kas kavēs gaisa atdzišanu, bet Latgalē un Vidzemē gaisa temperatūra tik un tā var noslīdēt zem -10 grādiem, vējš būs pierimis.…

Sestdien un svētdien, 19.-20.janvārī, Latvijā gaidāma gaisa temperatūras pazemināšanās diennakts tumšajā laikā zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš vietām, galvenokārt valsts ziemeļaustrumos, noslīdēs līdz -25 grādiem vai vēl nedaudz zemāk.

Saskaņā ar "Global Forecast System" (GFS) prognozi temperatūras pazemināšanās būs vērojama tikai zemākajā gaisa slānī, bet 1000-1500 metru augstumā gaisa temperatūra pakāpsies līdz -5..-10 grādiem. Liels sals gaidāms skaidra laika un bezvēja dēļ, kas izraisīs strauju temperatūras pazemināšanos piezemes slānī. Teritorijās, kuras klās mākoņu sega, nav iespējams par 15-20 grādiem lielāks sals.

Atbilstoši pašreizējai prognozei zemākā gaisa temperatūra - līdz -27 grādiem - gaidāma vēlā sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu Vidzemē un Latgales ziemeļos. Sestdienas rītā Igaunijas pierobežā iespējami -25 grādi, vienlaicīgi Kurzemes piekrastē gaidāmi -8..-11 grādi.

-25 grādi vai zemāka gaisa temperatūra iespējama sestdienas rītā valsts galējos ziemeļaustrumos, kur iestāsies bezvējš, savukārt naktī uz svētdienu šāda temperatūra iespējama plašākā teritorijā, jo tad visā valstī dominēs bezvējš, taču, visticamāk, būs daudz mākoņu, un zem mākoņu segas gaisa temperatūra vietām nenoslīdēs zemāk par -14 grādiem.…

Lielākie slimību uzliesmojumi, kā arī daudzi kari Eiropā pēdējās tūkstošgades laikā saistīti ar gaisa temperatūras pazemināšanos, liecina pētījums, kura rezultāti publicēti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnāla "Proceedings of the National Academy of Sciences" interneta versijā.

Vairāki zinātnieki no Šveices, Čehijas un Vācijas veica gaisa temperatūras rekonstrukciju, pētot koksnes gadskārtu gredzenus 282 lapeglēs, kā arī 263 šo koku baļķos, kas izmantoti senu ēku celtniecībā Tatros, Slovākijas ziemeļos.

Iepriekš līdzīga temperatūras rekonstrukcija veikta, izmantojot kokus vai senus būvmateriālus no Alpiem, Skandināvijas un Pirenejiem, savukārt Eiropas austrumu - centrālajā daļā šāds pētījums noticis pirmo reizi. Jaunie rezultāti pārsvarā sakrīt ar agrāk iegūtajiem datiem, vienlaicīgi atklātas būtiskas reģionālas atšķirības.

Koksnes gredzenu izpēte liecina, ka aukstākais pavasaris Tatru reģionā bijis 1248.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni -4 grādi, savukārt siltākais gads bijis pēdējais no aplūkotajiem - 2011.gads - kad vidējā gaisa temperatūra pavasarī sasniedza +3 grādus. S…

(Piebilde ceturtdienas rītā: valsts lielākajā daļā snigšana turpināsies gan ceturtdien, gan piektdien, bet tās intensitāte kopumā mazināsies. Sākot ar sestdienu, vairākas dienas būtiski nokrišņi netiek prognozēti, gaisa temperatūra daudzviet būs zemāka par -10 grādiem.)

Ceturtdien, 10.janvārī, Latviju sasniegs aktīvs ciklons, tā centrs pastiprināsies virs Latvijas vai Lietuvas/Baltkrievijas, un ciklons nesīs daudz nokrišņu.

Stiprs sniegs, vietām piekrastē sākumā lietus, gaidāms ceturtdien, sākot ar nakti, un vēl arī piektdien, bet stiprākā snigšana gaidāma tieši ceturtdien. Saskaņā ar otrdienas rīta GFS prognozi šis ciklons Latvijai atnesīs 10-20 mm nokrišņu, kas varētu nozīmēt vidēji 10-15 centimetru svaiga sniega, tajā skaitā galvaspilsētā.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka otrdienas rītā Latvijas lielākajā daļā sniega segas nav vai arī tā ir pavisam plāna, bet Alūksnē un Zosēnos ir 13 centimetru dziļš sniegs.

Trešdien Kurzemes rietumu piekrastē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +3..+4 grādiem, tādēļ otrdien uzsnigušais sniegs šeit kusīs. C…

Jaunākās modeļu prognozes aizvien vairāk vēsta par auksta laika atgriešanos tuvāko divu nedēļu laikā.

Patlaban Latvijai no austrumiem tuvojas viegls sals. Tuvākajā nedēļā ap mums grozīsies gan augsta, gan zema spiediena apgabali, valsts austrumos sals brīžiem jau var sasniegt -10 grādu, bet Kurzemē tradicionāli gaidāms siltāks laiks, bieži atkusnis.

Prognozes par nokrišņiem un vēja virzienu tuvākajām diennaktīm ir svārstīgas un uz precīzām prognozēm šādā sinoptiskā situācijā nav ko cerēt. Lielāks sals gaidāms tikai tur, kur debesis skaidrosies. Patlaban izskatās, ka vairāk nokrišņu būs 8.-10.janvārī.

Pirmais krietnais sals varētu būt pēc nedēļas - jau 11.janvārī. ECMWF modelis atkal pārspīlē ar aukstumu, Rīgai 13.janvārī prognozējot salu līdz -25 grādiem (iepriekš decembrī aukstums galvaspilsētā bija par 15 grādiem mazāks kā prognozēts), pirms sala šis modelis Rīgai paredz aptuveni desmit centimetru sniega.

GFS modelis patlaban (4.janvāra rītā) prognozē, ka 11.-14.datumā valsts austrumos sals pastiprināsies līdz aptuveni -20 grādiem, 14.-15.ja…