Rakstīts īpaši meteolapa.lv, 12. marts 17:10

Jā, zemestrīces “vārds” šodien ir daudzviem mutēs. Mediji taču tam mūs “gatavo”. Jau palaista ziņa visriņķī par “supermēnesi”, kas gaidāms 19. martā. Pirms tam absolūti reāli politiskie 16. marta kaislību uzliesmojumi. Viss reizē... * Plusā arī raksta otrā: rezumējošā daļa.

Bet parunāsim par zemestrīcēm. Padomāsim, kādā dienā plkst. 8:30 no rīta, kad ielas pilnas uz darbiem braucošajām automašīnām, uz ielās staigājošiem cilvēkiem. Masīvi kustās arīdzan sabiedriskais transports. Kā reāli izpaužas šāda zemestreīce?


Pamatā grūdienu satricinājumi ilgst no 30sek līdz minūtei. Sākas pakāpeniski- tad sasniedz maksimumu- tad atkal pamazām nomierinās.
====
Piemēram, es eju garām Strēlnieku laukumam, kas pie Rīgas Domes. Jāsaka, pirmās 15 sekundes neko nemanīšu, jo viss Rīgas centrs un pārējo ielu, pa kurām notiek intensīva satiksme, “dzīvo” nepārtrauktā 3 balles zemestrīces režīmā ar pieklusumu vien nakts stundās. To nemanīs neviens, ne braucējs, ne arī kājām gājējs. <… [Lasīt vairāk]

Šonedēļ Latvijā ir ieplūdis silts gaiss un jau otrdien temperatūra dažviet, arī Rīgā, sasniedza +6 grādus, bet nedēļas otrajā pusē ieplūdīs vēsāks gaiss. Jau piektdien 850hPa temperatūra būs par 10-12 grādiem zemāka nekā šorīt un tuvosies -10 grādu atzīmei. Taču izskatās, ka ja vien mākoņi izklīdīs un spīdēs saule, pat šāda aukstu gaisa masu ieplūde nespēs noturēt salu un arī piektdien dienā lielākajā valsts daļā temperatūra pakāpsies kādu grādu virs nulles.

Tie, kas laika apstākļiem seko mazliet vairāk nekā 2 minūšu laika prognozei medijos, mēdz palūkoties arī kādās kartēs, ir zināms, ka uz gadalaiku maiņu, jo īpaši pavasari, modeļiem ir problēmas aprēķināt gaisa temperatūru. Iespējams tiek pārvērtēta sniega lauku dzesējošā nozīme un nepietiekami novērtēta saules ietekme, kā rezultātā bieži ir krietni siltāks, nekā modeļi prognozē. Nu, piemēram, vakar (otrdien) bija pat par 5 grādiem siltāks, nekā prognozēja GFS un par 1-3 grādiem siltāks nekā prognozēja ECMWF.

Ar visu šo gribu teikt, ka meteoroloģiskais pavasaris ir tepat aiz stūra, jo, ja vien debesis visu dienu nesedz mākoņi vai ja pie mums netiks kaut kādas superauksts arktiskas gaisa masas, tad saule nu jau ir pietiekami spēcīga, lai katru dienu gaisa temperatūra lielākajā valsts daļā būtu virs nulles. P… [Lasīt vairāk]

Piedāvājam ikvienam interesantam iepazīties ar aptaujas rezultātiem. Atvainojamies par kavēšanos!

1. Kā Jūs vērtējat izmaiņas faktisko laika apstākļu kartē?

• Vidējais vērtējums: 7,94

2. Vai ir kas tāds, kas šajā kartē būtu jāuzlabo vai jāmaina?

• Jā: 31,4%
• Nē: 68,6%

3. Ieteikumi kartes uzlabošanai:

• visām stacijām jābūt attēlotām vienā kartē - nākotnē tiks īstenots, iespējams, ar Google Maps;
• palielināt apdzīvoto vietu skaitu - nākotnes kartēs meklēsim iespēju attēlot temperatūru rādījumus arī no citiem avotiem;
• kartē varētu attēlot laika prognozes - ja būtu lielāka lietotāju aktivitāte, to varētu īstenot jau tuvākajā laikā;
• pievienot iepriekšējo dienu temperatūras grafikus, nedēļas arhīvus - skatīsimies, ar laiku pieejamās informācijas klāsts tiks papildināts;
• izveidot atsevišķas kartes katram no attēlotajiem lielumiem - šajā kartē parādītais vēja ātrums un virziens ne vienmēr ir ticams, tas kalpo kā uzskates materiāls. Nākotnē tiks meklēti varianti papildināt kartēs attēloto informāciju - ja tās būs pietiekoši, būs arī vairākas kartes;
• vēlams izvēlēties risinājumu bez "flash" - šajā kartē nav izmantots Flash;

4. Kā Jūs vērtējat izveidoto galeriju? [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 27.2.11., 16:00

Vēl joprojām meteodienestui visā pasaulē, slaveni neteorologi + visādi citādi "vides zinātāji" ne bez mediju piepalīdzēšanas, tā teikt, laiku pa laikam izsper dažādas nākotnes aizlaiku prognozes. Te uz mēnesi, te uz diviem, te atkal uz sezonu, un pat reizēm uz trim gadiem. Patiesība ir pavisam citāda.


Pirms kāda laika citā rakstu galā viedēju par pasaules vispārējo sakārtotību un mūsu "homo sapiens" vietu tajā. Varbūt šajos vārdos tikai īsumā atkārtošos: mēs katrs atsevišķi ņemtais "darba dienā" uz brīdi esam iesprototi Zemes "kabatā" – lai mācītos, un lai pasauli iekārtotu labāku, nekā "to esam saņēmuši" šajā ienākot. Mums jāmācās, un šā jēdziena augstākajā nozīmē – mācīties = aizvien no jauna izpētīt apkārtējo pasauli, tostarp arī meteo un klimata frontē. Lietas arīdzan iekārtotas tā, ka mēs NEKAD nezināsim visu par 100%. Pat tad, ja liksies tā – ka esam maksimālie "gudrības maisi", pat tad aizvien un aizvien Likteņtēvs pasviedīs jaunas sakarības, kas atkal būs jāpēta un no turienes mums jāmācās. <… [Lasīt vairāk]

Baltijas jūra ir aptuveni 420 tūkstošus kvadrātkilometru liela, aptuveni 310 tūkstošus kvadrātkilometru klāj ledus, tie ir aptuveni 74%, tā ziņo Somijas Meteoroloģijas institūts.

Pēdējās dienās, kad no jūras bargais sals ir atkāpies un salst tikai nedaudz, mazliet pastiprinājies vējš, redzams, ka ledus veidošanās, vismaz atklātā, jūrā ir krietni piebremzējusies. Uz ziemeļiem no Gotlandes vējš ledu pat ir aizdzinis prom un tur atkal ir vaļējs ūdens.

Vējš traci sacēla arī Rīgas līcī, kad uz nošķelta ledus gabala palika bars ar bļitkotājiem. Tā kā manā draugu un paziņu lokā ir vesela varza ar dabas mīļiem, ģeogrāfiem un visādu ekstrēmu piedzīvojumu cienītājiem, pēdējās dienās arī sanācis dzirdēt daudz runu par pārgājieniem uz Roņu salu, taču pagaidām vēl šķiet, ka bez ideju realizācijas. Zinu 4 puikas, kas pagājušajā nedēļas nogalē pārgāja pāri Burtniekam, bet tas ir drošāks pasākums par Rīgas līci.

Par marta pirmajām dienām - nedaudz uz pavasara pusi

Nekāds straujš pavasaris nespīd, taču pārmaiņas uz pavasara pusi noteikti būs. P… [Lasīt vairāk]

Ja par barga sala atkāpšanos var diskutēt, kad tas notiks, tad par pilnīgu sala beigšanos runāt vēl ir par agru. Cerības, ka februāra pēdējās nedēļas otrajā pusē kļūs siltāks, sarūk.

Jaunākās prognozes pieļauj sala turpināšanos līdz pat 5.-8. martam. Līdz tam, visticamāk, būs dienas, kad sals mazināsies līdz dažiem grādiem zem nulles, bet cerības uz atkusni ir pavisam niecīgas.

Dienas vidū saule, protams, sākusi sildīt un tas ļauj mazliet papriecāties par pavasara tuvošanos, taču pagaidām jāturpina salt. Turklāt es joprojām neesmu nopircis cimdus un tagad to nedarīšu par spīti. Izlikšos, ka ir pavasaris.

Baltijas jūras rekordi

Ir diez gan grūti noteikt vai un kādus rekordus jau esam vai vēl paspēsim piedzīvot Baltijas jūrā. Skaidrs, ka šogad ledus tur ir daudz. Krietni vairāk par normu, vairāk nekā pagājušajā gadā, taču lai salīdzinātu ar citiem gadiem, trūkst datu. Zināms, ka 2003. un 1996., kā arī 1994. gadā ledus jūrā bijis daudz, bet vai vairāk vai mazāk, grūti spriest.

Šķiet, ka vienīgais, ko var izmērīt ar LVĢMC datiem, būs datums, kad izkūst pēdējais ledus piekrastē, lai gan arī tas nav sevišķi objektīvs rādītājs. S… [Lasīt vairāk]

Jau svētdienas rītā laiks bija par pāris grādiem aukstāks, nekā prognozēja modeļi, bet šis rīts jau pavisam skaidri pierādīja, ka modeļi ar kaut ko netiek galā. Tie prognozē vairāk mākoņu un, iespējams, tāpēc prognozē siltāku laiku. Ar kolēģi Jāni Tralli spriedām, ka modeļi mākoņu veidošanos gaida no Peipusa ezera, Somu līča un Rīgas līča, taču ledus ir vairāk nekā domā modeļi un nekādi būtiski mākoņi neveidojas.
Šeit pirmdienas agrā rītā uzņemtā satelītattēlā redzams, ka ievērojami mākoņi veidojas tikai virs Baltijas jūras.

Kurās naktīs un kur tieši būs -30 grādi, var tikai minēt. Statistiski, protams, Vidzemes augstiene, pie austrumu puses vēja zemākā gaisa temperatūra var būt arī Rīgas līča piekrastē Vidzemē un šis rīts atgādināja par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu staciju Jelgava, kas atrodas kaut kādā dīvainā vietā, visticamāk, kaut kādā ieplaciņā, kur bezvēja naktīs fiksē par pāris grādiem zemāku temperatūru nekā apkārtējās vietās, tātad arī Jelgavā varam sagaidīt rekordzemas temperatūras. <… [Lasīt vairāk]

Šīs nedēļas uzlabojumi meteolapa.lv:

• faktisko laika apstākļu karte
  - veiktas nelielas izmaiņas kartes dizainā, iespējams, pārskatāmāk iegūstama informācija par diennakts un absolūtajām temperatūrām;
• izveidota galerija
  - ikviens reģistrēts lietotājs savu ar meteoroloģiju saistītu galeriju var izveidot, izvēloties "Manas galerijas" profila izvēlnē lapas labajā pusē. Turpat ir iespējas to labot vai dzēst;
• ir pievienota draugiem.lv poga "Ieteikt";
• veikti citi nelieli uzlabojumi dažādās lapas funkcijās.

Aicinām Jūs iepazīties ar jaunajām iespējām! Pēc nedēļas veiksim nelielu aptauju, izzinot Jūsu viedokli. Ja ir manītas kādas kļūdas vai ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums, vai arī jautājiet šeit, komentāros!

Jūsu meteolapa.lv

Būs vai nebūs šajā ziemā -30 grādu sals? Vēl februāra sākumā es biju diez gan pārliecināts, ka nebūs, tagad domāju citādi. Reģionāla mēroga apstākļi -30 grādu salam tuvākajās dienās būs piemēroti, bet vai lokālie apstākļi būs piemēroti - vējš, mākoņi un migla?

GFS kā nu kurā prognožu izlaidumā, bet pieļauj nedēļas vidū valsts austrumos -30 grādu salu, tāpat arī poļu modelis brīžiem pabiedē ar -30 grādiem šur tur Vidzemē, pārējiem modeļiem neesmu manījis tādus biedējošus izgājienus. Vairums vienojušies vidzemniekus saldēt ar -24..-27 grādiem.

Būs interesanti paskatīties, kā vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā gāzīsies uz leju. Ja mēneša sākumā tā bija 5-6 grādus augstāka par normu, tad šonedēļ tie varētu būt 5-6 grādi zem normas.

Lai arī gaidu pavasari, reizēs, kad uznāks mazliet ekstrēmāki laika apstākļi uz vienu vai otru pusi, es tomēr esmu par galējībām, šoreiz pavisam, pavisam īsām (tāds aukstums īstenībā jau nevienam, izņemot "Latvijas gāzi" un siltumuzņēmumus, nav izdevīgs). Lai šī ziema nebūtu vārgdiene, kas arhīvos ieiet ar minimālo temperatūra nieka -24 grādiem, kā ir līdz šim, tomēr gribētos rītu ar -30 grādiem. [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 9.2.11.; 18:30

Kas tas par mīklainu virsrakstu? Mēs jau tā kā 2ar pus mēnešus esam "zem sniega", paspējuši šai Baltajā gadalaikā pārdzīvot visas dabas grimases pēc pilna komplekta. Bija gan sals, gan puteņi, gan atkušņi, gan atkala, gan masīva sērsna, gan pērkons, gan vētras. Jā! Taču viss iepriekšminētais neatceļ manas domas – kas virsrakstā izsprāgušas.


Ja nedaudz paviedējam drusku garākos domāšanas periodos, un aiz ikdienas cikloniem redzam drusku tālākus horizontus, un ja vēl piepulcējam atmiņas klāt no dažām iepriekšējām ziemām. Tad: redzam – kad februāris arī dažās iepriekšējās par "siltajām" nosauktām ziemā – bijis tas "baltākais" gada periods. Un ar spraigākiem saliem. Izskaidrojums nav tālu jāmeklē. Dabā ir inerce! Parasti ziemas sākumā – gaiss atdziest straujāk nekā Atlantijas ūdeņi (kas ir masīvo ciklonu enerģijas barotava). Apmēram uz to brīdi, kad saule ziemeļu puslodē ir viszemāk pie horizonta-> tad arī lielākā enerģijas starpība starp atdzisušo gaisu un siltajiem Golfa straumes ūdeņiem. D… [Lasīt vairāk]