Prognozes par gaidāmo laiku Ziemassvētku brīvdienās paliek arvien dramatiskākas, tāpēc personīgi es šorīt bišķi nobijos kaut ko konkrētu par to teikt un biju domājis vēl kādu dienu nogaidīt. Uzdrošinājās to visu izklāstīt kolēģis Jānis.

BNS, 21.dec., 9:11

23.-27. decembrī Latvijā iespējami bagātīgi nokrišņi - sniegs, kā arī lietus un atkala, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.
Jau vēstīts, ka uz Ziemassvētkiem Latvijai no dienvidiem pietuvosies siltas gaisa masas, kas būs mērojušas tālo ceļu no Āfrikas, vienlaicīgi virs Skandināvijas un Krievijas ziemeļiem atradīsies aukstās arktiskās gaisa masas.

Šo gaisa masu sadursme var izraisīt bagātīgus nokrišņus vairāku dienu garumā, taču aizvien nav iespējams precīzi prognozēt, kā šādos neierastos apstākļos norisināsies atmosfēras procesu attīstība. Virs Latvijas vai kaimiņvalstīm var izveidoties spēcīgs ciklons, kas nestu daudz nokrišņu, tostarp iespējams sniegputenis un atkala jeb sasalstošs lietus. Lielākā atkalas varbūtība prognozēta Latgalē, jo šeit nonāks siltākās gaisa masas, vienlaicīgi uz zemes temperatūra var nepakāpties virs nulles atzīmes. [Lasīt vairāk]

Tāda nu reiz dabā iekārtots. Latvijas debesīs (arīdzan pārējā pasaulē) nemitīgi klājas savā nebeidzamajā ritumā gan anticiklonu, gan ciklonu ritējums. Tos, redziet, nevar izslēgt kā gaismu pie griestiem, mums aizejot naktī pie miera.

Tas nozīmē... pieradināt cilvēkus pie konsekvecnes un pašdisciplīnas. Laiks jānovēro ilgāku periodu, vislabāk visa apzinīgā mūža garumā. Mums tās pašdisciplīnas pietrūkst. Tas ir vienkārši vairumam cilvēku vien 10 dienas vai varbūt 2 nedēļas diendienā atzīmēt pašu vienkāršāko: gaisa temperatūru, ir- nav mākoņi, ir-nav vējš, ir-nav lietus ... sniegs no debesīm.

Bet uzspiestu režīmu vidusmēra cilvēks var izturēt brītiņu, izlikties var laiciņu, un ... tad jau viss nostājas savās vietās. Paliek par grūtu, paliek par traku. Finālā – nevaram izturēt, un atgriežamies parastā cilvēka līmenī.

Jo, neesmu dzirdēji, kad par laika vērošanu, vareno dabas parādību apkopošanu/ izvērtēšanu/ un analīzi... kāds būtu maksājis. Es te nerunāju par Latvijas meteodienestu, bet gan par privātiem cilvēkiem – kas “pasisti” šajā virzienā. <… [Lasīt vairāk]

Es ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
(S. Kaldupe)

Ticējumi:

• vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu;
• ja ap Ziemassvētkiem daudz sniega, tad ap Jāņiem būs ļoti karsts;
• ja Ziemassvētkos biezs sniegs, tad nākamgad būs biezi siena vāli;
• ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus;
• ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža;
• ja pirms Ziemassvētkiem daudz sniega, pirms Jāņiem būs daudz daudz lietus;
• ja līdz Ziemassvētkiem neaizsalst upes un ezeri, tad nākamā vasarā būs bagāts zivju loms;
• zaļi Ziemassvētki dara baltas Lieldienas;
• ja Ziemassvētki ir bez sniega, būs vāja siena raža;
• kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākošie 12 mēneši;

Šai ziemassvētku naktī,
kad svecītes mirdz
Sakiet visu, kas sakāms,
sakiet visu no sirds
Tas palīdzēs ielīksmot,
piedot un lūgt,
Tas palīdzēs pašiem
labākiem kļūt.

meteolapa.lv administrācija sveic ikvienu gada gaišākajos svētkos! [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 18.12.10., 23:00

Visa pasaule, un meteolietas, ir tikai pavisam neliela redzamās “saules” apakškopa- tā teikt, ir iekārtota tā: ka 100% nākotni parastam cilvēkam paredzēt nav lemts. Tas ir “ieprogrammēts” no Visaugstākā (patiesībā viņam vārda nav, tādas gaisā parautās kaprīzes pēc es viņu saucu par Likteņtēvu, pazīstams arī Viņa dēvējums par Dievu – kas arī ir tikai kristiešu izgudrojums tepatās zemes virsū) puses. Pārmaiņas pēc – šai reizē ir tikai daļēji meteoroloģiskas pārdomas.

Lielā (Neredzamā) Pasaule ir iekārtota tādi – ka tā veidojas, virzās un darbojas pēc konkrētas progrmmas, ko gan mums “homo sapiens” indivīdiem nav lemts izzināt, mēs norises redzam “ārēji” tikai kā daudzu notikumu it kā haotisku virknējumu. Bet dzīvības un tostarp arī cilvēku parādīšanās ir ieprogrammēta jau no Neredzamās Pasaules (kas ir vismaz 10 000 reizes lielāka salīdzinājumā ar Mazo jeb mums ar 5ciem maņu orgnāniem sajūtamā apkārtējā telpa) puses.

Tikko minētās programmas iesākums ir tāds, ka viss redzamais Kosmoss pulsē, caur Lielo Sprādzienu sākas tā kārtējā diena (zinātnieki domā- kopš tā brīža ir pagājis kādi 40 miljardi gadi), un mēs esam šīs dienas “priekšpusdienā”, nu tā pēc Zemes pulksteņa apmēram “10:00” rītā. T… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 17.12.10., 15:00

... jeb par meteo taisnību.

Kā zināms, tad laika apstākļi noklāj visu pasauli (un Latviju tostarp) kā milzīgs vāks, ieskaitot pašu pēdējo grāvju malu vai pļavas stūri. Dažādās makro un mikro teritorijās veidojas unikāli meteo (īslaicīgo) un klimata (ilglaicīgo) laika apstākļu kopums. Kuru ir pavisam dvēselīgi apvērot, bet ne tuvu ne viegli izskaitļot un noradīt pasaulei. Šķiet, nebūs pārskatā nākotnē (līdz brīdim, kad mūsu nākamās paaudzes izveidos zemes mākslīgos pavadoņus ar infrastaru mega-augstās izšķirtspējas rādījumu ņemšanas varējumiem) tādas iespējas, kad varēsim pilnā mērā regulāri sadabūt patiesos rādījumus.

Pagaidām mēs t.s. mīlam runāt par vienu oficiālo taisnību, kas gan ir zem Valsts budžeta uzturētās Latvijas meteodienesta paspārnē. Kā liecina turienes web-lapa, tad kādās 7ņās vietās tiek ņemti temperatūras mērījumi, kas visai pasaulei tiek pasniegti kā Latvijas rādījumi. Saprotams, līdzekļi mūsu valstij un tostarp attiecīgajai aģentūrai ir tik, cik ir. U… [Lasīt vairāk]

Šodienas tēma ir – nav šodienas, bet samērā nesenais jeb aprīļa2010 notikums, kad no Īslandes vulkāna gaisā izplūda pelnu mākoņi, kā rezultātā Eiropā bija masīva aviosatiksmes apstāšanās (šķiet, pirmā šāda masīva padarīšana pēckara gados modernās aviācijas vēsturē, pat Krievijas vasaras smoga laikā – tikai salīdzinoši nedaudzi avioreisi tika atmainīti).

Par visu izlasīsim vairāk šajā Wiki saitē (TEKSTS ). Reizē atbildu uz dažām tepatās šajā saitē izskanējušām replikām...

No savas puses saku: pelni, protams, nokļuvuši atmosfērā – un šo uzskatu par visai ietekmējošu dabas parādību, tostarp arī meteo jomā. Nav jau zvanīts, ka kaut kas tamlīdzīgs netakārtojas kādā pārskatāmā nākotnē un negaidīti.

Pirmā doma, pat dzīvā daba šo "nenoprognozēja". Daba tā kā "gatavojas" – sausam pavasarim, dažādas pazīmes liecina, taču šādas "dabas smadzenes" bija par dumjām, lai noprognozētu nu jau ģeoloģisku jakti. Kurai bija sekas – arī tostarp: kad visai jūtami tika pieputekļotas debesis.

Otrkārt, šie pelni – manā personiskajā versijā – diezgan droši bija par iemeslu vēsākam un lietainākam pavasarim (aiztur nedaudz saules starus – un tas rezultējās samērā sausam, pirms negaisiem jūlijā un augustā, vasaras iesākumam). I… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv, 13.12.10., 23:45.

Tā nu sagadījies un jau iepriekšējā sērijā rakstīju, ka mums ir darīšana ir kādu makroperiodu vairāku (vismaz) gadu garumā, kad ziemas vēršas vairāk uz auksto pusi – vismaz Latvijas tuvumā. Ziema 2009-2010 bija šajā virzienā izdevusies, un arī ziema2010-2011 pirmajā jau aizritējošā sestdaļā ir tāda, par kādām mūsu vecmāmiņas stāstījušies “par labiem laikiem un labiem, pareiziem gadalaikiem”.

Iespējams, ka ir kādi vairāku Saules Riņķu aptveroši periodi, kad mainamies no “siltā uz auksto” pusu, un pēc laiciņa viss atkal notiktos otrādi. Redzamā izpausme, kamdēļ konstantais anticiklons virs Atlantijas Z daļas ir tik patstāvīgs – ir sekas “jet stream”, kas uz vairākiem gadiem aizvirzījušās vairāk uz D pusi. Aizvelkot līdzi uz Eiropas D daļu ar polāro fronti jeb konstantās arktiskās gaisa masas, radot ziemīgas izpausmes teju līdz Vidusjūrai. Arī aizvadītās (2010. gada) vasaras garais mega-anticiklons virs Krievijas, ko turienes iedzīvotāji (aiz masīviem ugunsgrēkiem un smogu virs pašas Maskavas) atcerēsies ilgi. <… [Lasīt vairāk]

Šonedēļ lielu izmaiņu laika apstākļos nebūs. Šķiet, ka snigs nedaudz mazāk un saglabāsies stabils sals.

BNS pirmdienas rīta ziņa:
Visu šo nedēļu Latvijā saglabāsies stabils sals, bet snigs mazāk nekā aizvadītajā nedēļas nogalē.
Pirmdien Latviju no austrumiem sasniegs sniega mākoņi, kas otrdien pārņems visu valsti. Otrdien snigs, dažviet snigšana būs ilgstoša. No nedēļas vidus būtiska snigšana vairs nav gaidāma.

Gaisa temperatūra nedēļas pirmajā pusē naktīs būs -4..-9, austrumos līdz -12 grādiem, dienā par 1-2 grādiem siltāks.

Nedēļas otrajā pusē un nākamajās brīvdienās kļūs aukstāks - naktīs -10..-15 grādu, vietām debesīm skaidrojoties varētu būt vēl aukstāks, dienās ap -7..-12 grādiem.

Neliels sniegs atkal gaidāms nedēļas nogalē.

Eiropā sinoptiskā situācija joprojām saglabāsies visai nemainīga - virs Eiropas rietumiem un Atlantijas okeāna ziemeļu daļas valdīs augsta spiediena apgabals, kas liegs siltajam okeāna gaisam sasniegt kontinentu, tādēļ lielā daļā Eiropas valdīs ziema.

***

Mani mazliet biedē straujais uz stabilais ziemas sākums. I… [Lasīt vairāk]

Jā, patiesi! Kārtīgie un izprišinātie meteo novērotāji – daudz ko. Taču galvenais- kas atmiņas annālēs aizies "uz reizi", lieku brīdi nepārlapojot vecos laika pierakstus. Laiks mainās un virzās uz priekšu, cikloni- vētras- mijas ar laba laika periodiem. Kā jau minēju citā rakstā: katra diena nelīdzinās iepriekšējai citai. Nav divas "vienādas ūdens piles", un meteo garlaicība nepastāv. Bet ir dažas parādības, kas no katra gada paliek atmiņā uz krietni ilgāku laiku, jau tad- kad attiecīgā Saules Riņķa pēdējās dienas vārti aizvērušies krietni sen.

Mēs jau zināms, meteo jomā 99.98% cilvēkiem ir atmiņa... kā aitām "uz trim dienām". Ja tas nav piefiksēts šādās vai tādās annālēs (burtnīcās, pc cietņos...), tad meteo redzējumi paliek gara acīs aizvien nekonkrētāli, nobāl, apsūbē un vispār pazūd pagājības miglā.

Tā lielākas un dramatiskās "laika apstākļu gleznas" vēl vīd 10-20-30 gadu atmiņās. Diezin vai pie tādām pieskaitīsim neseno sniegaino ciklonu "Gundula", vēl sniegaināko "Monika", nemaz nerunājot par pavāju "Orike", kas izdveš šai naktī pēdējās sniegu brāzmu krājumus. U… [Lasīt vairāk]

Iespējams aplūkot pirmo no "laika kartēm" – Faktiskos laika apstākļus. Informācija iegūta no Latvijas Valsts Ceļu novērojumu stacijām. Dati atjaunojas katras 15 minūtes. Pietuvinot peles kursoru Latvijas centrālajai daļai, kartes palielinājumā būs redzami dati no pārējām novērojumu stacijām līča tuvumā.

Lietotāju profilos zem izveidotajiem rakstiem nu skatāmi arī lietotāja pēdējie pievienotie komentāri.

Tā kā viss tiek darīts administrācijas brīvajā laikā, ne visi iepriekš saņemtie ieteikumi var tikt realizēti cerētajā laikā.