Rakstīts īpaši meteolapa.lv 23.4.11., 15:10

Jau paspējām nedaudz papriecāties par dažām siltām dienām pēc bezgala apnicīgās ziemas. Kad bezgalīgais un vienmuļais baltums uz laukiem ir apnicīgi drebinājis acis. Pēc tam arī marts: tāds vēss un reizēm vēl slapja sniega nokrišņiem no gaisa. Un dažas atziemas. Visi laucinieki zina – bija arī garu dubļu laikmetu, kas vilkās līdz pat aprīļa vidum. Nu dažas sausas un pat vasarīgi siltas dienas ir mūsu sētā. Bet vai tā vienmēr būs... Pavasaris mēdz viļņoties.

Šķiet – jau aizgājusī ziema dos vēl pēdējo sveicienu. Apmēram ap 28. aprīli redzēsim lietas. Kad atkal kārtējā aukstā fronte mūs (varbūt) atsviedīs atpakaļ "ziemas priekšvakarā". Jāsaka, aukstuma viļņi pat pavēlā pavasarī nav nekāds retums. Tam ir izskaidrojums: dienās – kad it kā no iesildītās Rietumeiropas mums atnāk siltas un reizēm jau tīri vasarīgas gaisa straumes – tomēr pie austrumu sāniem arī vēl vēsās Krievijas garie plašumi.

Līriska atkāpe ...
Meteo prognozes – tās ir tikai superkomjūteru uz "āru" pateiktās kombinācijas, no kurām viedīgi cilvēki lasa un dod līdzcilvēkiem prognozes. Š… [Lasīt vairāk]

Rakstīts speciāli meteolapa.lv 18.4.11., 17:00

Sirdī jūtot līdzi "Uzlēcošās Saules zemes" iedzīvotājiem – jāparunā domās arī Latvijas krastos. Tā jau nu tas ir: salīdzinot ar dažādām citām pasaules daļām – mēs dzīvojam kā mātes azotē. Mierīgi, nosvērti, reizēm flegmatiski un daudzviet visai pieticīgos finansu apstākļos. Liekas: nekas vairāk par dažu vētru, dažu lietusgāzienu zem melna negaisa, vai reizi desmitgadē uz galvas ziemā uzlīst kāda masīvāka atkala... Un tamdēļ arī šo rindu autoram škietas, mēs dzīvojamies pēc principa "ja pērkons nenorūc, vecītis krustu nepārmet" (krievu teiciens). Šis rakstu gals – arī turpinājums iepriekšējam materiālam "Jautājums par meteo arhīviem" .

Jā, kad nu reiz dzīvojam mūsu Dzintarzemē, liekas – nekas no Dabas Mātes Dusmu kambaru puses nenotiek un nenotiks. BET: cik ilgi? Droši vien ilgi, taču – ne bezgalīgi. Pat elementārākā statistika dod formulu: viss notiek, jautājums tikai par biežuma "frekvenci". Tātad, arī Rīgas līcī 20km no krasta var notikt 8,9 magnitūdas zemestīce, tātad arī līdz mūsu liedagiem var nonākts 4. kategorijas spēkam pielīdzināts vētrains ciklons. A… [Lasīt vairāk]

Rakstīts speciāli meteolapa.lv 15.4.11., 21:55

Ir tāda lieta- par ko man domas uzjundīja "Kryos" plašie komentāri šai listē (šķiet, ka būsim minēto cilvēku aizbaidījuši prom...). Daudzi vēro laiku, Latvijas meteodienests riņķī laiž "oficiālās" laika ziņas, kuras pārtver mediji (ja vien tajos nestrādā šīs tēmas labi zinošie – kuri savukārt palaiž alternatīvās laika vēstis visriņķī...). Viss it kā notiek, un cilvēki reizēm pat uzspēlēti "vārās" par šo tēmu.

Bet viens ķēdes posms tomēr mums pietrūkst. Būtu kāds cilvēks, vēl vairāk – būtu cilvēku kolektīvs, kas, ņemtu priekšā jau notikušos laika vērojumus un automātisko aparātu reģistrācijas datus un uz tā pamata veidotu arhivētus apkopojumus. T.s. augstākā pilotāža būtu – ja šie dati būtu ietverti kādā grāmatā (grāmatu sērijā, aizvien atjaunojošā portālā...), kas turklāt būtu uzrakstīta saprotamā valodā un ar attēliem/video.

Jā, šai "nūjai ir arī otrs gals" – cik daudz cilvēkus šādi meteo arhīvi interesē? Uz reizi varu teikt: nedaudzus. Nu tā līdz simtam pa visu Latviju. A… [Lasīt vairāk]

Rakstīts īpaši meteolapa.lv 12.4.11., 23:30

Pirms laika – šajā nedēļas rakstā – viedēju domas par ikgadējiem laika apstākļu nomaiņu periodiem, kas gandrīz vienmēr samanāmi katrā Saules Riņķī. Tostarp arī – katru pavasari vispirms risinās “ziemas aiziešana ar cīņu”, kam seko jau sausāks laiks caur anticikloniem.


2011. gadā Ziemas Māte jūtami un ar “panākumiem” pacīnījās. Tostarp atrāva savā aukstajā pusē – krietnu daļu no kalendārā pavasara. Bet visam tomēr ir savs laiks, un – sākas dzīve zem anticikloniem.



Pavasari mums tradicionāli ir sausi. Situācijā, kad pēc ziemas okeāna ūdeņi – jeb ciklonu enerģijas “barotavas” - vēl ir salīdzinoši vēsi, tad tiem pāri ejosais siltais gaiss caur aizvien spēcīgāko Saules starojumu -> atdziest. Un ir ar lejupejošu virzienu. Un šādos apstākļos paaugstinās gaisa spiediens, un anticikloni piedzimst. Un savairojas. Un noklāj lielākas teritorijas “virs vidējā”.

Tātad... ieejam tradicionālajā pavasara saulainajā noskaņā un beznokrišņu periodā. Kas gan nav sausums pēc būtības. V… [Lasīt vairāk]

Šķiet, ka tāds klasisks cīruļputenis aizvadītajā nedēļā bijis tikai dažviet. Un labi vien ir. Rīgā tāds vispār nav redzēts. Vēl rīt (pirmdien) Zemgales rietumos un Kurzemes centrālajā daļā pastāv iespēja, ka snigs, taču pēc tam... ļoti iespējams, ka sniegu vairs neredzēsim. Tas, protams, ir mans subjektīvi optimistisks pavasara cienītāja viedoklis.

Modeļi pēdējās dienās ilgtermiņa prognozēs visai vienprātīgi samainījuši nebeidzamu ciklonu plūsmu pār Baltiju pret anticiklona stabilām pozīcijām. Pagaidām vēl pāragri cerēt uz strauju siltumu, jo mūsu reģionā būs vēsas gaisa masas, kuras lēna vēja apstākļos saule palēnām iesildīs. Pašreiz šķiet, ka nākamajās brīvdienās temperatūra varētu sasniegt +10..+15 grādus, dažviet piekrastē jūras vēja dēļ būs vēsāks.

Pēc tam, tas ir pēc 17. aprīļa, man ļoti patīk pašreizējā GFS versija. Modelis anticiklonus un ciklonus Eiropā izkārtojis siltākajā iespējamajā pozīcijā, proti, anticiklons ar centru virs Krievijas un mēs tā rietumu malā un cikloni virs Rietumeiropas. T… [Lasīt vairāk]

Nedēļas sākumā prognozētie +18 nedēļas gaitā dila un dila līdz nodila līdz +15, ko šodien varēja baudīt Kurzemes dienvidrietumos. Tas nozīmē, ka pirmie +18 vēl priekšā. Pašreizējās prognozes gan nav pārāk rožainas un līdz 10. aprīlim nav cerību, ka šāds siltums varētu atgriezties.

Kas notiks pēc 10. aprīļa... droši vien, ka dienas turpinās kļūt garākas un sajūtas pavasarīgākas, bet meteoroloģisko modeļu domas par laika apstākļiem ir pietiekami atšķirīgas. GFS laika posmā no 10.-15. aprīlim prognozē divus arktisku gaisa masu gāzienus, kad temperatūra pat dienas laikā tik tikko pārkāptu nulle grādu, tāpat sola arī sniegu, bet ECMWF no 10.-12. aprīlim ļoti siltu gaisa masu ieplūdi, kad temperatūra varētu pārsniegt +15 grādu, taču arī šis "siltākais" scenārijs beidzas ar arktisku gaisa masu ieplūdi, kas nozīmē tikai to, ka vēl jau krītošu sniegu redzēsim. Būtu muļķīgi domāt, ka nu ziema ir pilnīgi un galīgi aiz muguras, taču šādas siltas svētdienas bieži piever klapes uz realitāti, ka aprīlī kaut reizi snieg gandrīz vienmēr. U… [Lasīt vairāk]

Jau svētdien vietām Latvijas dienvidos gaisa temperatūra var sasniegt +18 grādu. Šādu prognozi atbalsta gan GFS, gan ECMWF. Grūti slēpt prieku un sajūsmu par šādu prognozi, taču līdz siltumam vēl mūs sagaida viena no pēdējā mēneša aukstākajām naktīm.

GFS šobrīd pieļauj pat -19 grādu salu rīt agri no rīta Vidzemes augstienē, leišu modelis prognozē -17 grādu, arī poļu modelis vietām sola zem -15 grādiem, bet krietni pieticīgāka ir ECMWF modeļa yr.no modifikācija, solot ne aukstāku par -10..-11 grādiem.

Jebkurā gadījumā šī būs visai liela kontrastu nedēļa. Ekstrēmākajā gadījumā varam piedzīvot pat vairāk nekā 30 grādu kontrastu valsts teritorijā. Kādā konkrētā vietā diezin vai kontrasts būs lielāks par 30 grādiem, bet tuvu tam varētu būt.

Es gan atceros reizes, kad Latvijā vienlaicīgi ir 30 grādu atšķirība, proti - Liepājā ir nulle un Rēzeknē -30, taču šī reize šķiet vēl ekstrēmāka, jo ceturtdienas rītā būs ziema, bet svētdienas pēcpusdienā dažviet, principā, pat vasarai atbilstoša temperatūra. [Lasīt vairāk]

Pēdējās dienas un arī šajā nedēļas nogalē pie mums toni diriģēs arktiskās gaisa masas. Neraugoties uz to, pēcpusdienās lielākajā valsts daļā temperatūra paceļas nedaudz virs nulles, bet marta beigās jau gribas mazliet siltāku.

Sestdienas rīts var būt viens no pēdējiem pamatīgajiem sala kniebieniem. Daži modeļi prognozē pat -15 grādu salu.

Pašreizējās prognozes arī liecina, ka nākamās nedēļas sākumā varētu kļūt par kādu grādu siltāks, taču tāds īsts siltums pie mums varētu atnākt tikai nedēļas otrajā pusē. Kad atkal varētu gaidīt +10 un siltāku.

***
Lielupē ledus iešana vakar (24. martā) sākusies. Pagaidām izskatās mierīgi. Mežotnes stacijā, kur līmenis visaugstākais, līdz pirmajai plūdu robežai trūkstot ap 1,3 metriem, tā man sacīja LVĢMC. Aukstā laika dēļ tuvākajās dienās daudz jauniem ūdeņiem nevajadzētu pieplūst, bet, ļoti iespējams, ka arī ledus iešana apstāsies. Ko tas nozīmē ledus sastrēgumiem, man grūti spriest. Var būt, ka sablīvēsies, bet gribas cerēt, ka izskalosies.

Nu, lūk, papildinājums manam iepriekšējam rakstam. LVĢMC priekšnieks Andris Leitass turpina biedēt. Šīs dienas BNS ziņa:

LVĢMC šefs šogad prognozē lielākus plūdus nekā pērn

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vadītājs Andris Leitass prognozē, ka šogad plūdi būs lielāki nekā iepriekšējā gadā.
LVĢMC šefs aģentūrai BNS atzina, ka šogad bez plūdiem neiztikt, bet pašlaik nav skaidrs, kad tie varētu sākties.
"Reāli šogad plūdi būs lielāki, jo ledus upēs ir daudz, daudz biezāks nekā pagājušajā gadā," sacīja Leitass.
Šogad centrs īpaši strādās pie tā, lai informācijas apmaiņa starp atbildīgajiem dienestiem un pašvaldībām būtu efektīvāka un operatīvāka. Tāpat visa jaunākā informācija, kas tiks nosūtīta dienestiem, būs pieejama jebkuram interesentam centra mājaslapā.
Jau vēstīts, ka pērnā gada pavasara plūdi pašvaldībām radīja kopumā 1,02 miljonu latu zaudējumus. Lielākie zaudējumi plūdu dēļ bija Ilūkstes, Daugavpils, Jelgavas un Viļakas novada domēm.
***
Jāpiebilst gan, ka ledus biezums pēc LVĢMC datiem nemaz nav "daudz, daudz" lielāks. D… [Lasīt vairāk]

Jāsāk ar nelielu izbrīnu. LVĢMC speciālisti joprojām brīdina, ka Vidzemē un Latgalē plūdi būs vismaz tikpat lieli kā pērn, bet ļoti iespējams lielāki. Dažkārt šķiet, ka sabiedrības, iekšlietu sistēmas un preses uzmanība uz LVĢMC atstāj lielāku iespaidu nekā uz tanti Bauskā.

Kurzemes upēs plūdi vispār ir reti, bet nu tad beidzot LVĢMC man apstiprināja, ka tur palu nebūs. No kā lai rastos, ja tur vairs tikai dažviet ir 5 cm sniega. Jā, ledus sastrēgumi var radīt ūdens līmeņa celšanos, taču izskatās, ka drīz Kurzemes upes pat var piedzīvot ūdens līmeņa krišanos un tad ar visiem ledus sastrēgumiem ūdens nebūs pietiekami daudz, lai upes izietu no krastiem.

Arī Zemgalē sniega jau ir pavisam maz. Dobelē šorīt tikai 1 cm, bet Lietuvas ziemeļos gan vēl ir padaudz. Biržos šorīt - 16 cm. Lielupe ar savu lēno plūdumu un līdzenajiem krastiem gan atkal var sagādāt pārsteigumus, jo tur plūdi, cik atceros no savas pieredzes, ir pat tad, kad citur neapplūst nekas. Ledus biezums no 40-55 centimetriem tomēr ir iespaidīgs. [Lasīt vairāk]