Tencinu par centību! Es pati arī domāju, ko labāk vilkt kājās. Garas bikses, kuras lejā sasiet (apkārt zābakiem), lai sniegs neiebirst, vai tomēr bikšu galus zābakos iekšā un pašus zābakus stingri aizsiet. Izlēmu par pēdējo variantu, jo tā varētu būt sausāk. Vispār, brist jau man tāpat nāksies, tāpēc izmērīt nebūs grūti. Kā iešu, tā mērlenti iekšā sniegā.
A kā Jums ar vēju? Lai ko meteolapieši no Pārdaugavas ziņotu, naktī webkamerās riktīgi puteņoja, tātad grūti novērtēt, cik patiesība sasniga un cik sapūta.
Nu jau man taisni vai neērti publiski tīksmināties par sniegu laukos. Ja tas ir braucamais ceļš priekš mašīnas, tad taču kopplatība vismaz 600..800 m2.
Sēžu pie sevis kupenā un leju gaužas asaras, ka Madlienā sniegs normāli krīt, a Taurupei nekā. Viena lieta, kad pavisam tālu kaut kas labs notiek, a pavisam обидно, kad kaimiņam ir, a man nav. Labāk, lai arī kaimiņam nebūtu! Es par saviem radiņiem tai pusē pārdzīvoju.
Es vakardien tā noņēmos ar webkameru caurskatīšanu visā LV (arī baisajā R-Kurzemē), ka pat nepaskatījos tos skatus no orbītas. Tak viss saskan - no jūras nāk krietni masīvāki un заведомо augstāki mākoņi, tāpēc tie aiziet līdz pat Panevēžai. Būtu dīvaini, ja radars tos neredzētu. Un tomēr nu NEPĀRSPĒJ tie nokrišņi līča nokrišņus. Atkārtoju jautājumu. KĀPĒC no jūras nākošie nokrišņi gandrīz vienmēr atpaliek no līča radītajiem? Es pati nespēju izdomāt. Savukārt par to neseno slapjumu mīnusos izdomāju. Tā kā tuvumā meteozonžu datu nav, bet pēc netiešiem datiem bija ķīļveida siltuma ienākšana LV, tad visticamāk šis bija klasiskais gadījums, kad kaut kur augšā kādā slānī bija plusi. Nopietni!
Tom, kas par naivumu iedomāties, ka neprotu lasīt un man nav ne jausmas, kā darbojas šā tipa radari. Viss Tevis iedotais man ir zināms jau 10 gadus! Citēju.
"optimālais signālu uztveršanas rādiuss ir 150-300 km" Ventspils atrodas nieka 150 km attālumā, pārējā iekšzemes Kurzeme vēl tuvāk!
Skatāmies tālāk! Attālumā starp 100 un 150 km no radara stars redz nokrišņus 2..4 km augstumā virs Zemes. Nu nav šie mākoņi tik zemi, kā Tu to iztaisi. Tie ir konvekcijas mākoņi, kas manāmi paceļas virs pārējiem mākoņiem. To taču var redzēt neskaitāmos dažāda diapazona attēlos no orbītas. Abas lidostas (Rīgā, Ventspilī) ziņoja par mākoņu apakšējo malu pat 600 m augstumā. Lai tik pamatīgi snigtu, tā arī iznāk tie 2..4 km. Arī Miglas bildēs redzami visnotaļ augsti mākoņi. Jā, apakša tiem ir zemu, bet virsotnes ir pat ļoti augstu.
Kas attiecas uz mazapdzīvoto Pāvilostas vai vispār Rucavas… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Tencinu par centību! Es pati arī domāju, ko labāk vilkt kājās. Garas bikses, kuras lejā sasiet (apkārt zābakiem), lai sniegs neiebirst, vai tomēr bikšu galus zābakos iekšā un pašus zābakus stingri aizsiet. Izlēmu par pēdējo variantu, jo tā varētu būt sausāk. Vispār, brist jau man tāpat nāksies, tāpēc izmērīt nebūs grūti. Kā iešu, tā mērlenti iekšā sniegā.
A kā Jums ar vēju? Lai ko meteolapieši no Pārdaugavas ziņotu, naktī webkamerās riktīgi puteņoja, tātad grūti novērtēt, cik patiesība sasniga un cik sapūta.
Nu jau man taisni vai neērti publiski tīksmināties par sniegu laukos. Ja tas ir braucamais ceļš priekš mašīnas, tad taču kopplatība vismaz 600..800 m2.
Sēžu pie sevis kupenā un leju gaužas asaras, ka Madlienā sniegs normāli krīt, a Taurupei nekā. Viena lieta, kad pavisam tālu kaut kas labs notiek, a pavisam обидно, kad kaimiņam ir, a man nav. Labāk, lai arī kaimiņam nebūtu! Es par saviem radiņiem tai pusē pārdzīvoju.
Es vakardien tā noņēmos ar webkameru caurskatīšanu visā LV (arī baisajā R-Kurzemē), ka pat nepaskatījos tos skatus no orbītas. Tak viss saskan - no jūras nāk krietni masīvāki un заведомо augstāki mākoņi, tāpēc tie aiziet līdz pat Panevēžai. Būtu dīvaini, ja radars tos neredzētu. Un tomēr nu NEPĀRSPĒJ tie nokrišņi līča nokrišņus. Atkārtoju jautājumu. KĀPĒC no jūras nākošie nokrišņi gandrīz vienmēr atpaliek no līča radītajiem? Es pati nespēju izdomāt. Savukārt par to neseno slapjumu mīnusos izdomāju. Tā kā tuvumā meteozonžu datu nav, bet pēc netiešiem datiem bija ķīļveida siltuma ienākšana LV, tad visticamāk šis bija klasiskais gadījums, kad kaut kur augšā kādā slānī bija plusi. Nopietni!
Jūs tur ar rokām 300 m atbrīvosiet?
Lūk to es saprotu - viss skaidri norādīts.
Tom, kas par naivumu iedomāties, ka neprotu lasīt un man nav ne jausmas, kā darbojas šā tipa radari. Viss Tevis iedotais man ir zināms jau 10 gadus! Citēju.
"optimālais signālu uztveršanas rādiuss ir 150-300 km" Ventspils atrodas nieka 150 km attālumā, pārējā iekšzemes Kurzeme vēl tuvāk!
Skatāmies tālāk! Attālumā starp 100 un 150 km no radara stars redz nokrišņus 2..4 km augstumā virs Zemes. Nu nav šie mākoņi tik zemi, kā Tu to iztaisi. Tie ir konvekcijas mākoņi, kas manāmi paceļas virs pārējiem mākoņiem. To taču var redzēt neskaitāmos dažāda diapazona attēlos no orbītas. Abas lidostas (Rīgā, Ventspilī) ziņoja par mākoņu apakšējo malu pat 600 m augstumā. Lai tik pamatīgi snigtu, tā arī iznāk tie 2..4 km. Arī Miglas bildēs redzami visnotaļ augsti mākoņi. Jā, apakša tiem ir zemu, bet virsotnes ir pat ļoti augstu.
Kas attiecas uz mazapdzīvoto Pāvilostas vai vispār Rucavas… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv