Jā, es arī atceros šo rakstu. Līkās ļoti drosmīgs apgalvojums, taču pieļauju, ka tur arī žurnāliste ir piepušķojusi. Bet nu pagaidām tiešām izskatās, ka karstās vasaras dienas būs uz izķeršanu.
Tendenču līmenī nekas diži nav mainījies un prognozi precizēt laikam īsti nav jēgas. Taču GFS diennakts laikā paspēja uzmodelēt visādus brīnumus. Jāgaida, kad rīt sāks parādīties arī augstākas izšķirtspējas tuvāko dienu modeļu prognozes. Kopumā liekas, ka tomēr Jāņu nakts ar diez gan maziem lietiem varētu būt.
Ja modeļi prognozes mainītu ik pēc stundas, tas nenozīmē, ka arī šeit tas būtu jādara. Jāseko līdzi prognožu izmaiņu tendencēm, nevis pēc katra jaunākā izlaiduma jāpārkopē modeļa uzrādītās izmaiņas. Tur jau atšķirība starp sinoptiķa sastādītu prognozi un modeļu nepārtrauktajiem versiju plūdumiem.
Atmosfēras spiediens virs Atlantijas okeāna Ziemeļu puslodē šobrīd patiesi ir atšķirīgs no tradicionālā, ko parāda Ziemeļatlantijas Oscilācijas indekss, kas ir zems (saite), taču Latvijā nav pārsniegts īsti neviens aukstuma rekords un šādas svārstības laika apstākļos ir vienmēr, līdz ar to, es šo auksto jūnija sākumu nesauktu par anomāliju. Pārāk maza novirze no tā, ko mēs saucam par normu.
2002. gadā jūnija sākums arī bija līdzīgi auksts. Ne tik auksts, taču, kas galvenais togad - īsts karstums sākās 4. jūnijā un pēc tam sausums un svelme ilga nepilnus divus mēnešus no vietas, kad, kā saka Raitis, "atēdāmies" vasaru mēs visi, sevišķi zemnieki un ugunsdzēsēji.
Piekrītu, ka ir nepatīkami auksts, bet salnas līdz Jāņiem Latvijā nav retums.
Par Latviju gan negribu piekrist. Pēdējos 20 gados pavisam noteikti piesārņojums ir daudzkārt mazāks nekā Padomju laikos, kad lauksaimniecībā pārmērīgi izmantoja plašu spektru ķimikāliju, zināms, ka liela daļa šoferu, lai dabūtu lielāku algu, degvielu lēja grāvjos, tā rādot, cik daudz nobraukuši, arī purvu nosusināšana visplašāk notika tieši Padomju laikos, nerunājot par rūpnīcām, kuras neievēroja gandrīz nekādas normas, gaisā un ūdeņos laižot visu, kas paliek pāri... gudronu dīķis Inčukalnā spilgts piemērs, ķīmisko ieroču gremdēšana Baltijas jūrā. Mūsdienās ir vairāk sadzīves atkritumu, tie ir redzamāki. Pasaulē gan problēmu vairāk. Pie mums viss otrādāk - iedzīvotāju skaits un piesārņojums mazinās, citviet pārapdzīvotība un arvien lielāks piesārņojums.
Nīcas, Priekules, Rucavas apkaimē atkal līdzīgi veidojumi kā vakar. Tuvākajās stundās Kurzemes dienvidos un dažviet Zemgalē/Sēlijā veidosies lokāli spēcīgi negaisi, citviet, manuprāt, šodien vairs nekas īpašs nav gaidāms. Vidzemē un Latgalē lokāli nelieli negaisi, visdrīzāk.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Jā, es arī atceros šo rakstu. Līkās ļoti drosmīgs apgalvojums, taču pieļauju, ka tur arī žurnāliste ir piepušķojusi. Bet nu pagaidām tiešām izskatās, ka karstās vasaras dienas būs uz izķeršanu.
Garo un gaišo dienu dēļ drīzāk varētu saukt arī par pavasarīgiem, bet nu šitāds ciklons kaut kā dikti vilka uz nosaukšanu par rudenīgu :D.
Tendenču līmenī nekas diži nav mainījies un prognozi precizēt laikam īsti nav jēgas. Taču GFS diennakts laikā paspēja uzmodelēt visādus brīnumus. Jāgaida, kad rīt sāks parādīties arī augstākas izšķirtspējas tuvāko dienu modeļu prognozes. Kopumā liekas, ka tomēr Jāņu nakts ar diez gan maziem lietiem varētu būt.
Ja modeļi prognozes mainītu ik pēc stundas, tas nenozīmē, ka arī šeit tas būtu jādara. Jāseko līdzi prognožu izmaiņu tendencēm, nevis pēc katra jaunākā izlaiduma jāpārkopē modeļa uzrādītās izmaiņas. Tur jau atšķirība starp sinoptiķa sastādītu prognozi un modeļu nepārtrauktajiem versiju plūdumiem.
Atmosfēras spiediens virs Atlantijas okeāna Ziemeļu puslodē šobrīd patiesi ir atšķirīgs no tradicionālā, ko parāda Ziemeļatlantijas Oscilācijas indekss, kas ir zems (saite), taču Latvijā nav pārsniegts īsti neviens aukstuma rekords un šādas svārstības laika apstākļos ir vienmēr, līdz ar to, es šo auksto jūnija sākumu nesauktu par anomāliju. Pārāk maza novirze no tā, ko mēs saucam par normu.
2002. gadā jūnija sākums arī bija līdzīgi auksts. Ne tik auksts, taču, kas galvenais togad - īsts karstums sākās 4. jūnijā un pēc tam sausums un svelme ilga nepilnus divus mēnešus no vietas, kad, kā saka Raitis, "atēdāmies" vasaru mēs visi, sevišķi zemnieki un ugunsdzēsēji.
Piekrītu, ka ir nepatīkami auksts, bet salnas līdz Jāņiem Latvijā nav retums.
Par Latviju gan negribu piekrist. Pēdējos 20 gados pavisam noteikti piesārņojums ir daudzkārt mazāks nekā Padomju laikos, kad lauksaimniecībā pārmērīgi izmantoja plašu spektru ķimikāliju, zināms, ka liela daļa šoferu, lai dabūtu lielāku algu, degvielu lēja grāvjos, tā rādot, cik daudz nobraukuši, arī purvu nosusināšana visplašāk notika tieši Padomju laikos, nerunājot par rūpnīcām, kuras neievēroja gandrīz nekādas normas, gaisā un ūdeņos laižot visu, kas paliek pāri... gudronu dīķis Inčukalnā spilgts piemērs, ķīmisko ieroču gremdēšana Baltijas jūrā. Mūsdienās ir vairāk sadzīves atkritumu, tie ir redzamāki. Pasaulē gan problēmu vairāk. Pie mums viss otrādāk - iedzīvotāju skaits un piesārņojums mazinās, citviet pārapdzīvotība un arvien lielāks piesārņojums.
Nīcas, Priekules, Rucavas apkaimē atkal līdzīgi veidojumi kā vakar. Tuvākajās stundās Kurzemes dienvidos un dažviet Zemgalē/Sēlijā veidosies lokāli spēcīgi negaisi, citviet, manuprāt, šodien vairs nekas īpašs nav gaidāms. Vidzemē un Latgalē lokāli nelieli negaisi, visdrīzāk.