Siltais rudens turpinās. Diena gan pārsvarā zem mākoņiem, tikai uz neilgu mirkli parādījās saule, un arī tagad, kad spīdeklis jau gatavojas uz rietu, tam izdevies pabāzt kādu stariņu zem pelēcīgā vāka. Intereses pēc aizstaigāju līdz mežam, nekā vairāk kā pa kādai suņu sēnei nemanīju, nesaprotu, kur cilvēki atrod tās bekas, ko sociālajos tīklos likt, manā pusē nekā tāda nav. Upītei līmenis joprojām zems, Mežmuižas avotos, kur parasti ir vismaz 7 iztekas, tagad knapi viena tērcīte čurkstinās. Toties dārzeņu audzētāji ar rudeni apmierināti, nesteidzoties tiek vākti lielie kāpostu, kolrābju un citi lauki, Lielveikaliem produkcija tiek tikpat kā no lauka, citus gadus nāca virsū sniegi un sali, daudz kas palika zemē nenovākts.
Rīts nomācies, bet pēcpusdienā sāka skaidroties un uzspīdēja jauka saulīte. Dārzā uzziedējušas dzeltenās prīmuliņas, laikam nospriedušas, ka sācies pavasaris. Vēl jau arī pa kādai lupīnai var redzēt ziedam un siltumnīcā pilns ar sadīgušajām mazajām dillītēm, tiesa, tādas pastīdzējušas, jo saules maz, bet citādi - ne vainas.
Oktobra pēdējā diena noslēdzās ar skaistu saulrietu, žēl, ka nebija laika iemūžināt bildē, bet neilgi pēc tumsas iestāšanās sāka celties migla, ap pusdeviņiem vakarā ar mašinu pabraukt bija grūti, logi svīda ciet, visapkārt migla, priecājos, kad tiku mājās. Nu jau nakts migla izklīdusi, bet debesis vēl klāj mākoņi. Pusdienlaikā salasīju pa dārzu iepriekšējās dienās vēja izmētātās kastītes un spaiņus, vakari tik tumši, ka neko redzēt nevar. Ievēroju, ka par spīti sala naktīm, dārzā vēl zied viena rudzupuķe, arī mārpuķītes zālājā vēl ziedošas. Zīlītes gan uzstājīgi pie loga prasa,lai baro, vienu dienu neizturēju un iebēru graudiņus barotavā, ak šausmas, kas to putnu saradās, pāris stundu laikā viss bija apēsts. Tagad cenšos nocietināt sirdi, jo vēl tak ir tik silts, kukainīšu pilnas malas, bet atliek iziet pagalmā, kad putni klāt un sūdzas par kopgalda trūkumu.
Visu nakti noturējās mīnusi, no rīta pamatīga salna un uz peļķēm neliels ledutiņš, kas gan ātri izkusa. Joprojām slikta situācija ar pazemes ūdeņiem. Vienai kolēģei, kurai pirmai aptrūkās akā ūdens (tik traki, kā Laumai, ka akā ne piles, viņai nebija), šodien teica, ka tā kā par kripatu labāk esot, bet otram kolēģim, kam šī problēma sākās nedaudz vēlāk- esot bez pārmaiņām. Tehniskām lietām viņš vāc mitruma kondensātu, kas rītos satek no jumtiem, kā arī uzkrāj lietus ūdeni.
Līst. +6,2. No trešdienas pēcpusdienas, kad izlēju mērtraukā ielijušos 30 mm nokrišņu, līdz šim vakaram atkal sakrājušies 34 mm lietus, jācer, ka augi pamazām sāk atdzerties, jo vēl jau nav mīnusi, vai kaut kas jau aizgājis līdz gruntsūdeņiem - nezinu.
Sešos no rīta, kad kaķene prasījās laukā, termometrs rādīja -3 un spīdēja spokains pilnmēness, nupat kaķi laidu iekšā un nokonstatēju, ka pēkšņi parādījusies migla un sākusies sarmas veidošanās, t vairs tikai -1.
P.s. Termometra stabiņš jau pie nulles, tā kā sarmas skatus neredzēsim, auto stikls gan ar biezu ledus kārtu, naktī salis pamatīgi.
Mums laukos tas nav nekas neparasts, pret "pasaules galu" esam nodrošinājušies ne tikai ar svecēm un lukturīšiem, bet arī gāzes plītīm un malkas krāsniņām, ūdens vienmēr ir kaut kur ieliets rezervei, bet vispār jau vēl pastāv aka. Reiz skatījos kādu apokalipses filmu, kā pazūdot elektrībai apstājas viss -bankas automāti, degvielas sūkņi, veikali, ūdens padeve un apkure. Man arī reizēm šķiet, ka viss pārāk daudz ir salikts uz vienu kārti, pat dokumenti tagad tikai elektroniskās sistēmās, un kur nu vēl e-veselība...un tad var nelīdzēt arī tas, ka kabeļi zem zemes, ja nu vienīgi lidojošas govis no bada paglābs :)
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Siltais rudens turpinās. Diena gan pārsvarā zem mākoņiem, tikai uz neilgu mirkli parādījās saule, un arī tagad, kad spīdeklis jau gatavojas uz rietu, tam izdevies pabāzt kādu stariņu zem pelēcīgā vāka. Intereses pēc aizstaigāju līdz mežam, nekā vairāk kā pa kādai suņu sēnei nemanīju, nesaprotu, kur cilvēki atrod tās bekas, ko sociālajos tīklos likt, manā pusē nekā tāda nav. Upītei līmenis joprojām zems, Mežmuižas avotos, kur parasti ir vismaz 7 iztekas, tagad knapi viena tērcīte čurkstinās. Toties dārzeņu audzētāji ar rudeni apmierināti, nesteidzoties tiek vākti lielie kāpostu, kolrābju un citi lauki, Lielveikaliem produkcija tiek tikpat kā no lauka, citus gadus nāca virsū sniegi un sali, daudz kas palika zemē nenovākts.
Rīts nomācies, bet pēcpusdienā sāka skaidroties un uzspīdēja jauka saulīte. Dārzā uzziedējušas dzeltenās prīmuliņas, laikam nospriedušas, ka sācies pavasaris. Vēl jau arī pa kādai lupīnai var redzēt ziedam un siltumnīcā pilns ar sadīgušajām mazajām dillītēm, tiesa, tādas pastīdzējušas, jo saules maz, bet citādi - ne vainas.
Oktobra pēdējā diena noslēdzās ar skaistu saulrietu, žēl, ka nebija laika iemūžināt bildē, bet neilgi pēc tumsas iestāšanās sāka celties migla, ap pusdeviņiem vakarā ar mašinu pabraukt bija grūti, logi svīda ciet, visapkārt migla, priecājos, kad tiku mājās. Nu jau nakts migla izklīdusi, bet debesis vēl klāj mākoņi. Pusdienlaikā salasīju pa dārzu iepriekšējās dienās vēja izmētātās kastītes un spaiņus, vakari tik tumši, ka neko redzēt nevar. Ievēroju, ka par spīti sala naktīm, dārzā vēl zied viena rudzupuķe, arī mārpuķītes zālājā vēl ziedošas. Zīlītes gan uzstājīgi pie loga prasa,lai baro, vienu dienu neizturēju un iebēru graudiņus barotavā, ak šausmas, kas to putnu saradās, pāris stundu laikā viss bija apēsts. Tagad cenšos nocietināt sirdi, jo vēl tak ir tik silts, kukainīšu pilnas malas, bet atliek iziet pagalmā, kad putni klāt un sūdzas par kopgalda trūkumu.
Visu nakti noturējās mīnusi, no rīta pamatīga salna un uz peļķēm neliels ledutiņš, kas gan ātri izkusa. Joprojām slikta situācija ar pazemes ūdeņiem. Vienai kolēģei, kurai pirmai aptrūkās akā ūdens (tik traki, kā Laumai, ka akā ne piles, viņai nebija), šodien teica, ka tā kā par kripatu labāk esot, bet otram kolēģim, kam šī problēma sākās nedaudz vēlāk- esot bez pārmaiņām. Tehniskām lietām viņš vāc mitruma kondensātu, kas rītos satek no jumtiem, kā arī uzkrāj lietus ūdeni.
Līst. +6,2. No trešdienas pēcpusdienas, kad izlēju mērtraukā ielijušos 30 mm nokrišņu, līdz šim vakaram atkal sakrājušies 34 mm lietus, jācer, ka augi pamazām sāk atdzerties, jo vēl jau nav mīnusi, vai kaut kas jau aizgājis līdz gruntsūdeņiem - nezinu.
Siguldā dienas pirmajā pusē vairākas reizes sniga slapjš sniegs, uz zemes gan nekas nepalika, viss uzreiz nokusa.
Sešos no rīta, kad kaķene prasījās laukā, termometrs rādīja -3 un spīdēja spokains pilnmēness, nupat kaķi laidu iekšā un nokonstatēju, ka pēkšņi parādījusies migla un sākusies sarmas veidošanās, t vairs tikai -1.
P.s. Termometra stabiņš jau pie nulles, tā kā sarmas skatus neredzēsim, auto stikls gan ar biezu ledus kārtu, naktī salis pamatīgi.
Mums laukos tas nav nekas neparasts, pret "pasaules galu" esam nodrošinājušies ne tikai ar svecēm un lukturīšiem, bet arī gāzes plītīm un malkas krāsniņām, ūdens vienmēr ir kaut kur ieliets rezervei, bet vispār jau vēl pastāv aka. Reiz skatījos kādu apokalipses filmu, kā pazūdot elektrībai apstājas viss -bankas automāti, degvielas sūkņi, veikali, ūdens padeve un apkure. Man arī reizēm šķiet, ka viss pārāk daudz ir salikts uz vienu kārti, pat dokumenti tagad tikai elektroniskās sistēmās, un kur nu vēl e-veselība...un tad var nelīdzēt arī tas, ka kabeļi zem zemes, ja nu vienīgi lidojošas govis no bada paglābs :)