Saskatījos sociālajos tīklos par baravikām un pēc darba nolēmu pārbaudīt vienu potenciālo baraviku vietu. Varēju arī nepārbaudīt- pāris bērzlapes, 4 parastās beciņas, bet baravikas - nevienas. Grāvji, kas citus gadus pilni ar ūdeni- šogad pilnīgi tukši. Jocīga sajūta stāvēt tukša grāvja vidū, kur pagājušā gadā pāri tikt nevarēju, cik es atceros, tajā grāvī vienmēr ūdens ir bijis, bet šogad - ne piles. Savā pusē zinu tikai vienu zāļainu vietu, kur pa reizei parādās sviesta beciņas , laikam tām tik daudz mitruma nevajag, bet normāla sēņošana kārtīgā mežā vēl joprojām manā pusē nav sākusies.
Pie manis nekas no cerētā - tumsai iestājoties redzēju tikai tālus zibens atplaiksnījumus tumšajās debesīs, mērtraukā 2 mm nokrišņu, tā kā pat sēņu lietiņš nav bijis. Vakar ķirbis no sausuma bija nolaidis lapas, cerēju, ka vismaz tas nebūs jālej, bet laikam būs vien pāris spaiņi jāaiznes.
Šovakar atkal kaifoju- mierīgs, silts vakars un mēness kā liela, dzeltena pankūka pakāpies virs koku galiem. V akar biju uz kaimiņu fermu pēc piena- zem sijas vienā ligzdā vēl vēlīnie bezdelīdzēni, vecāki šaudījās turp un atpakaļ, lai mazos pieēdinātu. Tālāk uz elektrības vadiem bija vesela rinda sasēduši nu jau izvestie mazuļi.Kastaņkokiem, kā jau vairākus iepriekšējos gadu, lapas ar brūnganiem plankumiem, zīlītes pa koku rosījās, laikam daudz kukaiņu tajās lapās. Interesanti, ka kastaņu daudzumu tā slimība neietekmē, koks pilns ar zaļiem bumbuļiem.
Pēc darba vakarā aizdevos līdz mežam pasēņot, atklāti sakot - nedaudz jūtos vīlusies. Drusku gailenes vakariņu mērcei salasīju, bet citas sēnes vēl masveidā nav sākušas augt, pa kādai bērzlapei, un viss. Zem kokiem pasauss, arī pēdējo dienu lietus mitruma stāvokli mežā nav jūtami ietekmējis. Toties mājās pārrodoties konstatēju, cik patīkami silta ir istaba. Jā, rudens klauvē pie durvīm, nu vairs negribas logus un durvis vaļā raut, lai vēsumu ielaistu, bet cieši pievērt, lai siltumu neizlaistu.
Vakardiena burvīga, silts, mierīgas vakars, taisni kā pasēdēšanai pie ugunskura domāts. Šis rīts gan jau atšķirīgs, ar pavēsu vējeli, pamazām novilkās ar tumšiem mākoņiem, un nu jau kādu stundu sīki līņā. Ŗīgas rožābelei āboli jau gatavi, pilna zeme bija sabirusi, atklājām sulas spiešanas sezonu, pirmie 6 l sulas jau burkās.Kaimiņiene, savukārt, mežu pārbaudīja, sviestabeciņām otrais augšanas vilnis sācies, man gan nav laika sēnēm, jo gurķi un tomāti prasās burkās.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Saskatījos sociālajos tīklos par baravikām un pēc darba nolēmu pārbaudīt vienu potenciālo baraviku vietu. Varēju arī nepārbaudīt- pāris bērzlapes, 4 parastās beciņas, bet baravikas - nevienas. Grāvji, kas citus gadus pilni ar ūdeni- šogad pilnīgi tukši. Jocīga sajūta stāvēt tukša grāvja vidū, kur pagājušā gadā pāri tikt nevarēju, cik es atceros, tajā grāvī vienmēr ūdens ir bijis, bet šogad - ne piles. Savā pusē zinu tikai vienu zāļainu vietu, kur pa reizei parādās sviesta beciņas , laikam tām tik daudz mitruma nevajag, bet normāla sēņošana kārtīgā mežā vēl joprojām manā pusē nav sākusies.
Iespaidīgs sienas mākonis!
Pie manis nekas no cerētā - tumsai iestājoties redzēju tikai tālus zibens atplaiksnījumus tumšajās debesīs, mērtraukā 2 mm nokrišņu, tā kā pat sēņu lietiņš nav bijis. Vakar ķirbis no sausuma bija nolaidis lapas, cerēju, ka vismaz tas nebūs jālej, bet laikam būs vien pāris spaiņi jāaiznes.
Šovakar atkal kaifoju- mierīgs, silts vakars un mēness kā liela, dzeltena pankūka pakāpies virs koku galiem. V akar biju uz kaimiņu fermu pēc piena- zem sijas vienā ligzdā vēl vēlīnie bezdelīdzēni, vecāki šaudījās turp un atpakaļ, lai mazos pieēdinātu. Tālāk uz elektrības vadiem bija vesela rinda sasēduši nu jau izvestie mazuļi.Kastaņkokiem, kā jau vairākus iepriekšējos gadu, lapas ar brūnganiem plankumiem, zīlītes pa koku rosījās, laikam daudz kukaiņu tajās lapās. Interesanti, ka kastaņu daudzumu tā slimība neietekmē, koks pilns ar zaļiem bumbuļiem.
Septiņos grādrādis rāda +6,5°C, ļoti auksta rasa, rudens sajūta arvien tikai pastiprinās.
Pēc darba vakarā aizdevos līdz mežam pasēņot, atklāti sakot - nedaudz jūtos vīlusies. Drusku gailenes vakariņu mērcei salasīju, bet citas sēnes vēl masveidā nav sākušas augt, pa kādai bērzlapei, un viss. Zem kokiem pasauss, arī pēdējo dienu lietus mitruma stāvokli mežā nav jūtami ietekmējis. Toties mājās pārrodoties konstatēju, cik patīkami silta ir istaba. Jā, rudens klauvē pie durvīm, nu vairs negribas logus un durvis vaļā raut, lai vēsumu ielaistu, bet cieši pievērt, lai siltumu neizlaistu.
Siltuma limits izsmelts :)
Vakardiena burvīga, silts, mierīgas vakars, taisni kā pasēdēšanai pie ugunskura domāts. Šis rīts gan jau atšķirīgs, ar pavēsu vējeli, pamazām novilkās ar tumšiem mākoņiem, un nu jau kādu stundu sīki līņā. Ŗīgas rožābelei āboli jau gatavi, pilna zeme bija sabirusi, atklājām sulas spiešanas sezonu, pirmie 6 l sulas jau burkās.Kaimiņiene, savukārt, mežu pārbaudīja, sviestabeciņām otrais augšanas vilnis sācies, man gan nav laika sēnēm, jo gurķi un tomāti prasās burkās.