Laikrādis tuvojas septiņiem, bet termometra stabiņš ēnā +26,3, izmazgātās drēbes laukā žūst zibenīgi, tāpēc šo pēcpusdien veļas masīnu ekspluatēju pastiprinātā režīmā. Ceriņi, kas vakar tik vaļā vērās, šodien pilnā plaukumā, mežmalā salasīju maijpuķīšu pušķīti, ļoti patīk to smarža. Pa dārzu strādājot, esmu paspējusi nosauļoties tā, kā citu gadu neizdodas dienvidu kūrortos, sintētisko D vitamīnu šovasar noteikti nevajadzēs :).
Man dzidrās šogad zied ļoti švaki,lai neteiktu, ka ābolu praktiski nebūs, bet vēlīnā sulas abele gan apbrīnojami ziedoša, neskatoties uz to, ka arī iepriekšējā gadā bija laba raža. Es savā māla kalnā, kas vērsts pret dienvidiem, jau jūtu mitruma trūkumu, vienu kāpostu stādu kastīti vēl turu plēves mājā, cerībā kā nākošnedēļ līs, un tad sastādīšu. No rīta biju Rīgā, apkopt radinieku kapus, tur tik sauss, ka ūdens pat zemē nesūcās, jācer, ka tas lietus tomēr nolīs.
Nu tā, arī lielais dārzs šodien līdz galam sasēts un sastādīts, tagad tik jāgaida lietus un varēs sākt ravēt. Patreiz pats skaistākais ziedoņa laiks-zied ievas, ābeles, arī ceriņi sāk vērties vaļā. Un kur nu vēl pieneņu dzeltenums! Tas mums kompensācijā par tumšo un drūmo gada laiku, ja būtu visu laiku tāds skaistums, vai mēs spētu tā priecāties?
Un tās lakstīgalas...neatklausīties! Vakar parādījās lielāks odu skaits, pirmajiem ļāvu sevi sakost, drusku pumpas paniezēs, bet vēlāk reakcijas vairs tik izteiktas nebūs (vismaz man). Šorīt labības laukā saskaitīju 5 zaķus, kas atļepatojuši pamieloties ar jaunajiem asniņiem, divi pāri turējās kopā, bet viens nabadziņš bija palicis bez drauga, skumīgi grauza zaļumus viens pats.
Divas dienas atpūtos pie stāvkrastiem, jāsaka atklāti, ka dienas lielāko daļu jaku nenovilku, vakar tikai pa dienas vidu, staigājot gar jūras malu, atļāvos kaut ko vairāk nomest, jo visu laiku pūta paauksts vējelis. Toties izbaudīju pārējos jūras labumus, zvejnieki ar tīkliem velk lielas akmensbutes un jūras bullīšus, un manuprāt nav nekas tik garšīgs, kā uz pannas uzceptas svaigas zivtiņas. Tagad, atbraucot uz iekšzemi, liekas, ka pat vējš ir silts :).Ar steigu jālaista dārzs, viss, kas sastādīts, tāds nedaudz noļecis.
Saule spīd, ievziedi rūgteni smaržu, vēja tikpat kā nav - burvīga diena! Un jaukākais ir tas, ka man šonedēl ir atvaļinājums. Kad gada sākumā atvaļinājuma grafikā liku šonedēļu, nekādas lielās cerības uz tik siltu laiku nebija, vairāk doma par to, ka parosšos pa dārzu...bet nu jau var teikt, ka īsta vasaras idille :)
Pirms saullēkta pie t loga rādīja -2,4°C, mašīnas stikli ar sarmas kārtu, bet uz zemes neko lielu nemanīju, vēlāk gan iebridu ielejā, tur gan varēja redzēt salnas kristālus uz augu lapām. Ap sešiem migla, brīžiem liela, bet nu jau izslāņojusies un prom. Šorīt atkal zosu bari lidinājās apkārt, meklēja svaigi sētus laukus, kur pabaroties pirms tālāka ceļa uz ziemeļiem.
Naktī t uz īsu brīdi noslīdēja uz -0,2, bet tad uzradās migla, kas glāba no salnām. Rīta mākoņi izklīduši, spīd saule, bet vējš auksts. Siguldu "gāž riņķī" daudzie stādu parādes apmeklētāji, mēģināju kaut kur noparkot mašinu, bet tad atmetu ar roku šim pasākumam, mierinot sevi ar domu, ka esmu ietaupījusi naudiņu, ko es noteikti būtu pamatīgi patērējusi.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Laikrādis tuvojas septiņiem, bet termometra stabiņš ēnā +26,3, izmazgātās drēbes laukā žūst zibenīgi, tāpēc šo pēcpusdien veļas masīnu ekspluatēju pastiprinātā režīmā. Ceriņi, kas vakar tik vaļā vērās, šodien pilnā plaukumā, mežmalā salasīju maijpuķīšu pušķīti, ļoti patīk to smarža. Pa dārzu strādājot, esmu paspējusi nosauļoties tā, kā citu gadu neizdodas dienvidu kūrortos, sintētisko D vitamīnu šovasar noteikti nevajadzēs :).
Man dzidrās šogad zied ļoti švaki,lai neteiktu, ka ābolu praktiski nebūs, bet vēlīnā sulas abele gan apbrīnojami ziedoša, neskatoties uz to, ka arī iepriekšējā gadā bija laba raža. Es savā māla kalnā, kas vērsts pret dienvidiem, jau jūtu mitruma trūkumu, vienu kāpostu stādu kastīti vēl turu plēves mājā, cerībā kā nākošnedēļ līs, un tad sastādīšu. No rīta biju Rīgā, apkopt radinieku kapus, tur tik sauss, ka ūdens pat zemē nesūcās, jācer, ka tas lietus tomēr nolīs.
Nu tā, arī lielais dārzs šodien līdz galam sasēts un sastādīts, tagad tik jāgaida lietus un varēs sākt ravēt. Patreiz pats skaistākais ziedoņa laiks-zied ievas, ābeles, arī ceriņi sāk vērties vaļā. Un kur nu vēl pieneņu dzeltenums! Tas mums kompensācijā par tumšo un drūmo gada laiku, ja būtu visu laiku tāds skaistums, vai mēs spētu tā priecāties?
Un tās lakstīgalas...neatklausīties! Vakar parādījās lielāks odu skaits, pirmajiem ļāvu sevi sakost, drusku pumpas paniezēs, bet vēlāk reakcijas vairs tik izteiktas nebūs (vismaz man). Šorīt labības laukā saskaitīju 5 zaķus, kas atļepatojuši pamieloties ar jaunajiem asniņiem, divi pāri turējās kopā, bet viens nabadziņš bija palicis bez drauga, skumīgi grauza zaļumus viens pats.
Divas dienas atpūtos pie stāvkrastiem, jāsaka atklāti, ka dienas lielāko daļu jaku nenovilku, vakar tikai pa dienas vidu, staigājot gar jūras malu, atļāvos kaut ko vairāk nomest, jo visu laiku pūta paauksts vējelis. Toties izbaudīju pārējos jūras labumus, zvejnieki ar tīkliem velk lielas akmensbutes un jūras bullīšus, un manuprāt nav nekas tik garšīgs, kā uz pannas uzceptas svaigas zivtiņas. Tagad, atbraucot uz iekšzemi, liekas, ka pat vējš ir silts :).Ar steigu jālaista dārzs, viss, kas sastādīts, tāds nedaudz noļecis.
Saule spīd, ievziedi rūgteni smaržu, vēja tikpat kā nav - burvīga diena! Un jaukākais ir tas, ka man šonedēl ir atvaļinājums. Kad gada sākumā atvaļinājuma grafikā liku šonedēļu, nekādas lielās cerības uz tik siltu laiku nebija, vairāk doma par to, ka parosšos pa dārzu...bet nu jau var teikt, ka īsta vasaras idille :)
Pirms saullēkta pie t loga rādīja -2,4°C, mašīnas stikli ar sarmas kārtu, bet uz zemes neko lielu nemanīju, vēlāk gan iebridu ielejā, tur gan varēja redzēt salnas kristālus uz augu lapām. Ap sešiem migla, brīžiem liela, bet nu jau izslāņojusies un prom. Šorīt atkal zosu bari lidinājās apkārt, meklēja svaigi sētus laukus, kur pabaroties pirms tālāka ceļa uz ziemeļiem.
Naktī t uz īsu brīdi noslīdēja uz -0,2, bet tad uzradās migla, kas glāba no salnām. Rīta mākoņi izklīduši, spīd saule, bet vējš auksts. Siguldu "gāž riņķī" daudzie stādu parādes apmeklētāji, mēģināju kaut kur noparkot mašinu, bet tad atmetu ar roku šim pasākumam, mierinot sevi ar domu, ka esmu ietaupījusi naudiņu, ko es noteikti būtu pamatīgi patērējusi.