Pa šīm 2 dienām pagalms jauki apžuvis, šodien ar grābekli metos virsū kurmju rakumiem, strādājot karsti, pa vienai vien metu nost visus sapģērba gabalus. Ielejas pļava gan vēl slapja, arī upītē augsts līmenis, vēl jau kūst mežmalas sniega paliekas, arī dīķos vēl tik gar malām pakusis ledus.Toties putniem labi, viens strazds lasa kukaiņus pa zemi, otrs iesēdies priedes zarā un rauj vaļā treļļus. Abi āra termometri rāda +20, bet t īsti precīzi nevaru pateikt, jo viens nesen vēl bija saulē, bet otam jau nupat saule sāk virsū spīdēt. Plēves mājā sadīguši pirms 2 nedēlām sētie redīsi, salātus gan vēl nemana, jācer, ka nebūs veca sēkla, jo to sēju no senākiem krājumiem.
Ja no rīta vēl tīri jauks, tad tagad zeme ar debesīm griežas kopā - sākās ar krusu, tagad slapjš sniegs ar lietu, pamatīgu vēju. Nu jau laikam var teikt, ka cīruļputenis, cīruļi gan visi kaut kur nobēguši, lai paslēptos.
Allažos tuvojošos negaisu varēja jau saklausīt pirms sešiem vakarā, nedaudz pēc sešiem ne pārāk izteikts sienas mākonītis, un pēc laika arī lietus, zibens un pērkons. Nebija tā, ka tieši virs galvas un pamatīgi stipri, bet nu pirmais negaiss piedzīvots. Pašlaik ielejas pļavās migla (cik nu tumsā daudz var redzēt, vēl pirms pusstundas varēja manīt tālu zibeņu atblāzmu tumšajās debesīs.)
Silts rīts (+7,7) bez vēja un ar strazda dziesmām. Mēness nupat ieslīga dūmakainu mākoņu joslā, zosis meklē labākās atpūtas vietas, lido no vienas puses uz otru (vienas uz ziemeļiem, citas uz dienvidiem, pilnīgs haoss debesīs).
It kā jau silts, +8.4 grādus rāda termometrs pie loga, bet drēgnais mitrums tā īsti neļauj izbaudīt pavasarīgās sajūtas. Zemes ceļi rūgst, visur dubļu jūras.
Šie, domāju, ir migrējošie pārlidotāji, kas viens otru atbalsta pārlidojuma laikā, gan jau nokļūstot galamērķī pāri pašķirsies. Vismaz tie, kas perē bērnus šeit uz vietas, izvēlas dzīvot savrupi.
Smidzeklis, peļķes un dubļi...tāds patlaban skats uz pasauli manā pusē, prognozes vēl rāda sniegu vakarpusē, negribas gan vairs. Pirms gada šai datumā esmu bijusi vizbulītēs, šogad viss vēl sasalis.
Ap četriem sāka snigt, pastiprinās vējš, zeme atkal pamazām kļūst balta.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Pa šīm 2 dienām pagalms jauki apžuvis, šodien ar grābekli metos virsū kurmju rakumiem, strādājot karsti, pa vienai vien metu nost visus sapģērba gabalus. Ielejas pļava gan vēl slapja, arī upītē augsts līmenis, vēl jau kūst mežmalas sniega paliekas, arī dīķos vēl tik gar malām pakusis ledus.Toties putniem labi, viens strazds lasa kukaiņus pa zemi, otrs iesēdies priedes zarā un rauj vaļā treļļus. Abi āra termometri rāda +20, bet t īsti precīzi nevaru pateikt, jo viens nesen vēl bija saulē, bet otam jau nupat saule sāk virsū spīdēt. Plēves mājā sadīguši pirms 2 nedēlām sētie redīsi, salātus gan vēl nemana, jācer, ka nebūs veca sēkla, jo to sēju no senākiem krājumiem.
Ja no rīta vēl tīri jauks, tad tagad zeme ar debesīm griežas kopā - sākās ar krusu, tagad slapjš sniegs ar lietu, pamatīgu vēju. Nu jau laikam var teikt, ka cīruļputenis, cīruļi gan visi kaut kur nobēguši, lai paslēptos.
Allažos tuvojošos negaisu varēja jau saklausīt pirms sešiem vakarā, nedaudz pēc sešiem ne pārāk izteikts sienas mākonītis, un pēc laika arī lietus, zibens un pērkons. Nebija tā, ka tieši virs galvas un pamatīgi stipri, bet nu pirmais negaiss piedzīvots. Pašlaik ielejas pļavās migla (cik nu tumsā daudz var redzēt, vēl pirms pusstundas varēja manīt tālu zibeņu atblāzmu tumšajās debesīs.)
Silts rīts (+7,7) bez vēja un ar strazda dziesmām. Mēness nupat ieslīga dūmakainu mākoņu joslā, zosis meklē labākās atpūtas vietas, lido no vienas puses uz otru (vienas uz ziemeļiem, citas uz dienvidiem, pilnīgs haoss debesīs).
It kā jau silts, +8.4 grādus rāda termometrs pie loga, bet drēgnais mitrums tā īsti neļauj izbaudīt pavasarīgās sajūtas. Zemes ceļi rūgst, visur dubļu jūras.
Šie, domāju, ir migrējošie pārlidotāji, kas viens otru atbalsta pārlidojuma laikā, gan jau nokļūstot galamērķī pāri pašķirsies. Vismaz tie, kas perē bērnus šeit uz vietas, izvēlas dzīvot savrupi.
Smidzeklis, peļķes un dubļi...tāds patlaban skats uz pasauli manā pusē, prognozes vēl rāda sniegu vakarpusē, negribas gan vairs. Pirms gada šai datumā esmu bijusi vizbulītēs, šogad viss vēl sasalis.
Ap četriem sāka snigt, pastiprinās vējš, zeme atkal pamazām kļūst balta.
Saullēkts mazos mīnusiņos, cīrulis tricina gaisu ar treļļiem, aiz kalna sasaucas dzērves. Priecīgas Lieldienas!