LAIMĪGĀ! Es cieši lūkojos uz visām pusēm, bet pagaidām vē neko neredzu. Ziemeļu puse gan pamalē ir tā kā nedaudz gaišaka, bet tā kā tajā pusē ir Siguldas pilsēta, tad nevar saprast, kas tā par gaismu.
Šodien grādi mazāki, bet nejaukais vējš dienu padarīja ne pārāk baudāmu. Tā kā esmu noķērusi kārtējās iesnas, pārāk daudz pa āru centos nestaigāt, bet arī ar to pašu mazumiņu pietika, lai pēcpusdienā uz ledus paslīdētu un ar skaļu blīkšĶi nogāztos, tagad bez iesnām dakterēju arī zilu ceļgalu, labi ka tikai tā....
P.S. Vai tuvākās dienās nav paredzama ziemeļblāzma? Uz saules atkal bijuši uzliesmojumi, un tagad, kad debesis skaidras, būtu pats labākais laiks šis parādības vērojumiem, ko tā pa īstam esmu skatījusi tikai vienu reizi.
Šorīt par nedaudz grādiem siltāks (-18,2) un rietumu pusē uz saules lēktu bija vērojami mākonīši, bet nupat skatos, ka visi kaut kur pazuduši un izklīduši. Gan jau pa dienu atkal saule sniegu un ledu "pagrauzīs. Vakar pēcpusdienā braukšana pa meža ceļu nedaudz līdzinājās braukšanai pa bobsleja trasi, sniegs piebraukts , pārvērties ledū, kas saulītē virskārtā izkusis- kamēr stūrē pa risēm, viss kārtībā, bet ja grib izdarīt manevru, jārēķinās, ka autiņš stūrē kur pašam ienāk prātā...
Manā pusē šis bija līdz šim aukstākais šā gada marta rīts- puusseptiņos -23,3, bet darba kolēģi stāsta par -25 grādiem. Priecājos, ka pa dienu spīd saule, bet tomēr tā gribas siltos vējus!
Ar rekordiem izcelties nevarēšu, abās brīvdienās un šorīt saullēktā t "gozās " ap -20 grādiem (no mīnuss 19-21), drīzāk jau pie rekordiem var pieskaitīt šo sala ilgnoturību, ļoti ceru, ka augļukokiem neizsals ziedpumpuri, jo dienas un nakts t svārstibas ir ievērojamas. Piesaulē sniegs ir nokusis, vīteņroze, kas pie ēkas sienas, nu "apsegusies" tikai ar skujām, mēģināju vakar tai kaut kādu sniegu vēl virsū bērt, bet sniegs pārvērties par ledus gabalu-ne sasmalcināt, ne kārtīgi uzbērt.
Arī man pret caunām nav siltu jūtu, jo laikā, kad vēl turēju vistas, man ar šīm "dāmam" bija ne mazums piedzīvojumu un kreņķu. Nereti gadījās, kad mans taksītis tās uzdzina kokā un tad stundām sēdēja apakša, vaktēja un bez apstājas rēja. Tad arī zvēriņu safotogrāfēju, mednieki atpazina, ka lielākoties tā bija akmenscauna, kaut kur zem šķūņa tai iespējams bija arī miga, jo suns tur rakās, rēja un visādi citādi neadetekvāti uzvedās. Diemžēl pašlaik nav ne vistu, ne suņuka, līdz ar to arī cauna nav manīta, kaut varbūt tepat tuvumā vien uzturās.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
LAIMĪGĀ! Es cieši lūkojos uz visām pusēm, bet pagaidām vē neko neredzu. Ziemeļu puse gan pamalē ir tā kā nedaudz gaišaka, bet tā kā tajā pusē ir Siguldas pilsēta, tad nevar saprast, kas tā par gaismu.
Šodien grādi mazāki, bet nejaukais vējš dienu padarīja ne pārāk baudāmu. Tā kā esmu noķērusi kārtējās iesnas, pārāk daudz pa āru centos nestaigāt, bet arī ar to pašu mazumiņu pietika, lai pēcpusdienā uz ledus paslīdētu un ar skaļu blīkšĶi nogāztos, tagad bez iesnām dakterēju arī zilu ceļgalu, labi ka tikai tā....
P.S. Vai tuvākās dienās nav paredzama ziemeļblāzma? Uz saules atkal bijuši uzliesmojumi, un tagad, kad debesis skaidras, būtu pats labākais laiks šis parādības vērojumiem, ko tā pa īstam esmu skatījusi tikai vienu reizi.
Šis rīts aukstāks par iepriekšējo, pie manis -19,9, gaisā lielāks mitrums, jo uz kokiem pamatīga sarma.
Jaukas vakara noskaņas, īpaši patīkamas, ja tās skatās pie datora siltā istabā!
Šorīt par nedaudz grādiem siltāks (-18,2) un rietumu pusē uz saules lēktu bija vērojami mākonīši, bet nupat skatos, ka visi kaut kur pazuduši un izklīduši. Gan jau pa dienu atkal saule sniegu un ledu "pagrauzīs. Vakar pēcpusdienā braukšana pa meža ceļu nedaudz līdzinājās braukšanai pa bobsleja trasi, sniegs piebraukts , pārvērties ledū, kas saulītē virskārtā izkusis- kamēr stūrē pa risēm, viss kārtībā, bet ja grib izdarīt manevru, jārēķinās, ka autiņš stūrē kur pašam ienāk prātā...
Manā pusē šis bija līdz šim aukstākais šā gada marta rīts- puusseptiņos -23,3, bet darba kolēģi stāsta par -25 grādiem. Priecājos, ka pa dienu spīd saule, bet tomēr tā gribas siltos vējus!
Ar rekordiem izcelties nevarēšu, abās brīvdienās un šorīt saullēktā t "gozās " ap -20 grādiem (no mīnuss 19-21), drīzāk jau pie rekordiem var pieskaitīt šo sala ilgnoturību, ļoti ceru, ka augļukokiem neizsals ziedpumpuri, jo dienas un nakts t svārstibas ir ievērojamas. Piesaulē sniegs ir nokusis, vīteņroze, kas pie ēkas sienas, nu "apsegusies" tikai ar skujām, mēģināju vakar tai kaut kādu sniegu vēl virsū bērt, bet sniegs pārvērties par ledus gabalu-ne sasmalcināt, ne kārtīgi uzbērt.
Arī man pret caunām nav siltu jūtu, jo laikā, kad vēl turēju vistas, man ar šīm "dāmam" bija ne mazums piedzīvojumu un kreņķu. Nereti gadījās, kad mans taksītis tās uzdzina kokā un tad stundām sēdēja apakša, vaktēja un bez apstājas rēja. Tad arī zvēriņu safotogrāfēju, mednieki atpazina, ka lielākoties tā bija akmenscauna, kaut kur zem šķūņa tai iespējams bija arī miga, jo suns tur rakās, rēja un visādi citādi neadetekvāti uzvedās. Diemžēl pašlaik nav ne vistu, ne suņuka, līdz ar to arī cauna nav manīta, kaut varbūt tepat tuvumā vien uzturās.