Šorīt gaisā klajumā tālu no ēkām, kokiem -4.1 (13. aprīļa Tmin), uz sausa siena, kas dažu cm biezumā nosedz zemi, lai tā nesasaltu, -9! Jūtams ZZA vējš pūš. Dīķis aizsalis tikai gar malām (vakardienas saule būs iedevusi grādiņus siltuma), tāpat kā kaila zeme vietām necaurdurama ar dakšām.
Ja Garkalnes ceļu stacija uz šosejas mūžam dzīvās fiksējusi -8.4, tad pat gaisā virs pļavām bija pāri -10, a uz zemas zālītes vispār visi -15!
Starp citu, kad rudenī vai pat ziemā pēc ilgstoša siltuma un lietavām visapkārt ir uzarti vai vienkārši kaili tīrumi, nakts ir būtiski siltāka. To skaidroju ar šausmīgo siltumu, ko slapja zeme atdod, kamēr tā sasalst (ūdens, pārejot no šķidra uz cietu stāvokli, izdala kolosālu siltumu). Sniega sega pati par sevi ne tikai glābj zemi no sasalšanas, bet arī liedz zemei sildīt gaisu un naktis tomēr ir aukstākas. Sniega vietā kalpo arī sausa zāle (piemēram pavasaros), kas izolē zemi no gaisa.
Visbiežāk atšķirība starp dzīvu vai nedzīvu zāli (kas nosedz zemi, jo kailu zemi principā nemēru - tur ir siltāks, vasarā un rudenī teju līdzvērtīgi tam, kas 2 m virs zemes, jo zeme patiešām ļoti silda) ir -5..-6, pat neatkarīgi no vēja. Bezvējā, ja debess ir izcili zvaigžņota, atšķirība bieži vien sasniedz pat 8 grādus, bet īpaši retos gadījumos pat -11. Un neteiktu, ka 10 grādu atšķirība varētu būt baigais retums, ja ņemtu vērā, ka aizvējā (aiz kokiem, krūmiem, ēkām) uz tās zāles patiešām mierīgi mēdz būt par 10 mazāk kā kastītē 2 m virs zemes kaut ar nelielu vēju. Vislielākais sals veģetācijas periodā ir vietās, kur saule nespīd vairākas stundas pirms saulrieta. Pērn jūnijā ar gaisa Tmin -0.3 uz zāles bija -9. Toreiz salna ēnā sākās jau 22:00 rietumu slīpumā, kur faktiski saule nupat vēl spīdēja, a pēdējo pusstundu to aizēnoja ēkas tālumā. Tas bija šokējoši - redzēt salnu vakarā ar sauli. Kā sāku segt, tā sedzu līdz pat 3:20, attiecīgi redzēju un jutu, kas tieši notika naktī.
-8 augšā pie Jums nozīmē visus -16 pļavās uz zāles (labākajā gadījumā). Gan jau kaut kas ir izaudzis, a tāds sals jau ir nāvējošs. Es pat rabarberu un zemeņu lapas esmu sasedzis. 2017. maijā apsala, tāpat 2014. aprīlī apsala. Vispār, gaisa masa ir tik auksta, ka izraisa konvekciju virs sauszemes. Lai dienā saule neizraisītu mākoņainību (neskaitot inversiju, kas rodas naktī citviet), gaisa masai jābūt siltākai vai zemei vēl sausākai. Gan jau nākamnedēļ būs saulainu dienu maratons vairumā LV.
Pusnaktī jau būs skaidrs, tā ka... Piemēram, Vidzemē, kur jau ir noskaidrojies, ļoti strauji pastiprinās sals. Mākoņu seģene mani apsedza precīzi saulrietā - ļoti reta parādība. Grādu kritums uzreiz apstājās un pat nedaudz atgriezās uz dzīvības pusi, tiesa, vējš nerimstas. Bet skaidrumu redzu Z pamalē - pavisam drīz noskaidrosies arī virs manis. Aprīļa vidus, a pārdzīvojumi kā ziemas spelgonī... Redzēji jaunāko GFS ansamblīti? Vissiltākais bija naktī un ar katru izlaidumu tās Lieldienas atdziest, savukārt aprīļa beigās jau 3. izlaidumā pēc kārtas iepriekšējā galvenā versija turpina rādīt mega aukstumu aprīļa izskaņā.
Mākoņi tā arī nav atnākuši. To deķi redzu tikai pie paša horizonta. Bet tā kā ļoti stiprs vējš pūš no turienes, tad riktīgi ziemīgs aukstums jau ir pie manis, tikai ar vaļēju kanālu uz kosmosu. Pēdējo stundu pirms saulrieta saule jau vairs nesilda. Tātad priekšā maksimāla izsalšana. Par rītdienu un parītdienu pagaidām lielas bažas, jo no Somijas mauc nākamais inversijas deķis, tikai 10x plašāks par šodienas. Var noklāt mani kā reiz pēc saullēkta un būs man šodienas LV variants, lai gan es jau vakar izcietu to pašu, ko šodien rīdzinieki un vidzemnieki.
Man visvairāk žēl garo dienu. 14 h saules gaismas tiek izniekotas vai nu zem svina vāka, vai nu janvāra plusos. Tā vietā, lai viss augtu un izmantotu jau tā īso periodu ar 14 h gaismas. Nudien pērnais aprīlis tādā ziņā bija nesalīdzināmi labāks. Tomēr vislabākais bija 2000., tad 1999., tad pērnais un 1990. jeb no 4 vislabākajiem aprīļiem 3 bijuši pagājušajā gadsimtā! Labs varētu būt bijis 2014., bet tajā bija pārāk liels sals - labam aprīlim ir jābūt ne tikai siltam, bet arī maigam ar salnām. Ar oktobri ir pavisam slikti, jo tikai 1 patiešām jauks oktobris ir bijis šajā gadsimtā, kamēr pagājušā gadsimta pēdējās 2 desmitgadēs tādi bijuši veseli 5! Ja LV klimats sasiltu, kā mums mēģina pa visiem caurumiem iebarot, abiem šiem mēnešiem būtu jāsasilst visvairāk, jo klimata sasilšana teorētiski paplašina baudāma siltuma periodu jeb malējie mēneši, kuros iespējams vasarīgs laiks, kļūst arvien vasarīgāki. Diemžēl nekā tāda nav...
Jā, Rīga mēdz ciest, kad pārējā LV bauda vasaru. Visspilgtāk šo izjutu 2010. maijā, kad pusi maija laiks it kā bija silts, bet pārsvarā miglains ar miglu no līča, kas kondensējās uz kāpnēm cara laika daudzstāvenēs. Kā šodien atceros, ko rakstīja Austris par vasaru, kas jestri auļoja uz priekšu, kamēr rīdzinieki drīzāk zobus klabināja. Šķiet, ka pat Siguldā un tālāk uz A bija labāk.
2011. maijā bija pavisam slikti - vasarīgs laiciņš Rīgā iegriezās vien pēdējās 2 maija dienās, a līdz tam bija dzestrs līča pavasaris. Vēl līdzīgs gadījums bija 2014. maijā, kas Rīgā bija tīrs pavasara mēnesis kopā ar jūniju, kamēr tepat Jelgavas novadā meteo vasara patiešām sākās jau maija vidū. Savukārt aprīli līcis pārsvarā neietekmē. Rekordsiltais 2000. aprīlis Imantā Radiotehnikas apkaimē bija teju vissiltākais LV. Arī citi aprīļi atpalikuši vienīgi no Bauskas, kur aprīļi patiešām ir baudāmi. Bauskas ex-rajons ir vislabākais LV klimatā - katru gadu ir garantēta vasara, teju ik gadu vismaz +33..+34.
Anticiklons, nevis ciklons, turklāt Skandināvijas, kas nebūt nav sinonīms arktiskajam. Sākumā bija Grenlandes (arktiskais), tagad vienkārši gar Skandināvijas AC A-malu ieplūst gaiss no tuvējās Arktikas. Klasiski par arktisko sauc tos, kas Z-Krievijā. Tad vēl mēs nereti ciešam no AC, kura centrs ir teju virs Z-pola vai vismaz Grenlandes jūras. A Skandināvijas AC - tas jau mūsu vietējais, ierastais. Un tas patiešām maitā gan pavasarus, gan vasaras, gan rudeņus, tāpat ziemas padara līdzīgas Sibīrijai. Agrākajās desmitgadēs (nevienas sakarīgas vasaras nebija visā LPSR periodā) Skandināvijas AC biežāk, ilgāk noteica laikapstākļus pie mums. Visticamāk, ka atgriežas tā laika cirkulācija. Šobrīd jau var aptuveni nojaust par drīzo jauno klimatisko normu, jo jau 3 mēnešiem vairs tikai 1 eksemplārs atlicis. Nekāda sasilšana tur nav redzama. Oktobris neizbēgami būs aukstāks kā esošajā vai LPSR normās.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Šorīt gaisā klajumā tālu no ēkām, kokiem -4.1 (13. aprīļa Tmin), uz sausa siena, kas dažu cm biezumā nosedz zemi, lai tā nesasaltu, -9! Jūtams ZZA vējš pūš. Dīķis aizsalis tikai gar malām (vakardienas saule būs iedevusi grādiņus siltuma), tāpat kā kaila zeme vietām necaurdurama ar dakšām.
Ja Garkalnes ceļu stacija uz šosejas mūžam dzīvās fiksējusi -8.4, tad pat gaisā virs pļavām bija pāri -10, a uz zemas zālītes vispār visi -15!
Starp citu, kad rudenī vai pat ziemā pēc ilgstoša siltuma un lietavām visapkārt ir uzarti vai vienkārši kaili tīrumi, nakts ir būtiski siltāka. To skaidroju ar šausmīgo siltumu, ko slapja zeme atdod, kamēr tā sasalst (ūdens, pārejot no šķidra uz cietu stāvokli, izdala kolosālu siltumu). Sniega sega pati par sevi ne tikai glābj zemi no sasalšanas, bet arī liedz zemei sildīt gaisu un naktis tomēr ir aukstākas. Sniega vietā kalpo arī sausa zāle (piemēram pavasaros), kas izolē zemi no gaisa.
Visbiežāk atšķirība starp dzīvu vai nedzīvu zāli (kas nosedz zemi, jo kailu zemi principā nemēru - tur ir siltāks, vasarā un rudenī teju līdzvērtīgi tam, kas 2 m virs zemes, jo zeme patiešām ļoti silda) ir -5..-6, pat neatkarīgi no vēja. Bezvējā, ja debess ir izcili zvaigžņota, atšķirība bieži vien sasniedz pat 8 grādus, bet īpaši retos gadījumos pat -11. Un neteiktu, ka 10 grādu atšķirība varētu būt baigais retums, ja ņemtu vērā, ka aizvējā (aiz kokiem, krūmiem, ēkām) uz tās zāles patiešām mierīgi mēdz būt par 10 mazāk kā kastītē 2 m virs zemes kaut ar nelielu vēju. Vislielākais sals veģetācijas periodā ir vietās, kur saule nespīd vairākas stundas pirms saulrieta. Pērn jūnijā ar gaisa Tmin -0.3 uz zāles bija -9. Toreiz salna ēnā sākās jau 22:00 rietumu slīpumā, kur faktiski saule nupat vēl spīdēja, a pēdējo pusstundu to aizēnoja ēkas tālumā. Tas bija šokējoši - redzēt salnu vakarā ar sauli. Kā sāku segt, tā sedzu līdz pat 3:20, attiecīgi redzēju un jutu, kas tieši notika naktī.
-8 augšā pie Jums nozīmē visus -16 pļavās uz zāles (labākajā gadījumā). Gan jau kaut kas ir izaudzis, a tāds sals jau ir nāvējošs. Es pat rabarberu un zemeņu lapas esmu sasedzis. 2017. maijā apsala, tāpat 2014. aprīlī apsala. Vispār, gaisa masa ir tik auksta, ka izraisa konvekciju virs sauszemes. Lai dienā saule neizraisītu mākoņainību (neskaitot inversiju, kas rodas naktī citviet), gaisa masai jābūt siltākai vai zemei vēl sausākai. Gan jau nākamnedēļ būs saulainu dienu maratons vairumā LV.
Pusnaktī jau būs skaidrs, tā ka... Piemēram, Vidzemē, kur jau ir noskaidrojies, ļoti strauji pastiprinās sals. Mākoņu seģene mani apsedza precīzi saulrietā - ļoti reta parādība. Grādu kritums uzreiz apstājās un pat nedaudz atgriezās uz dzīvības pusi, tiesa, vējš nerimstas. Bet skaidrumu redzu Z pamalē - pavisam drīz noskaidrosies arī virs manis. Aprīļa vidus, a pārdzīvojumi kā ziemas spelgonī... Redzēji jaunāko GFS ansamblīti? Vissiltākais bija naktī un ar katru izlaidumu tās Lieldienas atdziest, savukārt aprīļa beigās jau 3. izlaidumā pēc kārtas iepriekšējā galvenā versija turpina rādīt mega aukstumu aprīļa izskaņā.
Mākoņi tā arī nav atnākuši. To deķi redzu tikai pie paša horizonta. Bet tā kā ļoti stiprs vējš pūš no turienes, tad riktīgi ziemīgs aukstums jau ir pie manis, tikai ar vaļēju kanālu uz kosmosu. Pēdējo stundu pirms saulrieta saule jau vairs nesilda. Tātad priekšā maksimāla izsalšana. Par rītdienu un parītdienu pagaidām lielas bažas, jo no Somijas mauc nākamais inversijas deķis, tikai 10x plašāks par šodienas. Var noklāt mani kā reiz pēc saullēkta un būs man šodienas LV variants, lai gan es jau vakar izcietu to pašu, ko šodien rīdzinieki un vidzemnieki.
Man visvairāk žēl garo dienu. 14 h saules gaismas tiek izniekotas vai nu zem svina vāka, vai nu janvāra plusos. Tā vietā, lai viss augtu un izmantotu jau tā īso periodu ar 14 h gaismas. Nudien pērnais aprīlis tādā ziņā bija nesalīdzināmi labāks. Tomēr vislabākais bija 2000., tad 1999., tad pērnais un 1990. jeb no 4 vislabākajiem aprīļiem 3 bijuši pagājušajā gadsimtā! Labs varētu būt bijis 2014., bet tajā bija pārāk liels sals - labam aprīlim ir jābūt ne tikai siltam, bet arī maigam ar salnām. Ar oktobri ir pavisam slikti, jo tikai 1 patiešām jauks oktobris ir bijis šajā gadsimtā, kamēr pagājušā gadsimta pēdējās 2 desmitgadēs tādi bijuši veseli 5! Ja LV klimats sasiltu, kā mums mēģina pa visiem caurumiem iebarot, abiem šiem mēnešiem būtu jāsasilst visvairāk, jo klimata sasilšana teorētiski paplašina baudāma siltuma periodu jeb malējie mēneši, kuros iespējams vasarīgs laiks, kļūst arvien vasarīgāki. Diemžēl nekā tāda nav...
Jā, Rīga mēdz ciest, kad pārējā LV bauda vasaru. Visspilgtāk šo izjutu 2010. maijā, kad pusi maija laiks it kā bija silts, bet pārsvarā miglains ar miglu no līča, kas kondensējās uz kāpnēm cara laika daudzstāvenēs. Kā šodien atceros, ko rakstīja Austris par vasaru, kas jestri auļoja uz priekšu, kamēr rīdzinieki drīzāk zobus klabināja. Šķiet, ka pat Siguldā un tālāk uz A bija labāk.
2011. maijā bija pavisam slikti - vasarīgs laiciņš Rīgā iegriezās vien pēdējās 2 maija dienās, a līdz tam bija dzestrs līča pavasaris. Vēl līdzīgs gadījums bija 2014. maijā, kas Rīgā bija tīrs pavasara mēnesis kopā ar jūniju, kamēr tepat Jelgavas novadā meteo vasara patiešām sākās jau maija vidū. Savukārt aprīli līcis pārsvarā neietekmē. Rekordsiltais 2000. aprīlis Imantā Radiotehnikas apkaimē bija teju vissiltākais LV. Arī citi aprīļi atpalikuši vienīgi no Bauskas, kur aprīļi patiešām ir baudāmi. Bauskas ex-rajons ir vislabākais LV klimatā - katru gadu ir garantēta vasara, teju ik gadu vismaz +33..+34.
Anticiklons, nevis ciklons, turklāt Skandināvijas, kas nebūt nav sinonīms arktiskajam. Sākumā bija Grenlandes (arktiskais), tagad vienkārši gar Skandināvijas AC A-malu ieplūst gaiss no tuvējās Arktikas. Klasiski par arktisko sauc tos, kas Z-Krievijā. Tad vēl mēs nereti ciešam no AC, kura centrs ir teju virs Z-pola vai vismaz Grenlandes jūras. A Skandināvijas AC - tas jau mūsu vietējais, ierastais. Un tas patiešām maitā gan pavasarus, gan vasaras, gan rudeņus, tāpat ziemas padara līdzīgas Sibīrijai. Agrākajās desmitgadēs (nevienas sakarīgas vasaras nebija visā LPSR periodā) Skandināvijas AC biežāk, ilgāk noteica laikapstākļus pie mums. Visticamāk, ka atgriežas tā laika cirkulācija. Šobrīd jau var aptuveni nojaust par drīzo jauno klimatisko normu, jo jau 3 mēnešiem vairs tikai 1 eksemplārs atlicis. Nekāda sasilšana tur nav redzama. Oktobris neizbēgami būs aukstāks kā esošajā vai LPSR normās.