Pēc ceturtdienas ārkārtas stāvokļa vētras sekoja mierīgāka piektdiena ar daudziem saules un dažiem lietus brīžiem. Arī šodiena sākās saulaina, bet nu jau vairāk par stundu Rīgā īsta sniegavētra - brāxmas līdz pat 20 m/s, koki brīžiem nolokās, sniegs kombinācijā ar krusu, -1. Šai ziemai neparasti apokaliptisks skats, tāds vējš ar sniegu un tik sliktu redzamību (100 m, ne vairāk), šķiet, ir pirmoreizi šajā sezonā.
Starpcitu, nākamajā naktī, ja būs aukstāks par -11, tiks pārspēts Latvijas ziemas sezonas temperatūras minimums.
Komentāra rakstīšanas brīdī pie mājas tika nolauzta apmēram 10 m augsta ieva.
Pēdējā nedēļa Rīgā ar arvien skanīgākām putnu dziesmām, saule, kas parādās starp mākoņiem jau silda, dienās pat tuvu +10. Taču jau vairākos GFS izlaidumos galvenais scenārijs, kas piepildījās teju visu ziemu, pēc mazliet vairāk nekā nedēļas rādā bargu salu anticiklonos, vājinoties cikloniskajai darbībai visā Eiropā. Pagaidām šīs prognozes izskatās pēc īstā ziemas sākuma, lai cik arī neliktos jocīgi. Pirms dažam dienām ne tuvu nekas tāds netika paredzēts. Pārējie scenāriji nav tik ekstrēmi, bet ļoti siltu martu laikam neredzēt.
Tā ir fantāzija, nevis uz laikapstākļu modeļiem balstīta analītiska prognoze. Marts pēc vidējo prognožu modeļiem tiek prognozēts ~ 3 grādus siltāks par normu, aprīli sola tomēr tuvāku vidējiem rādītājiem, nevis relatīvi daudz siltāku par martu (un kur nu ar gandrīz +30 grādu karstumu), prognožu par sniegu un salu marta vidū tagad nav nevienā meteomodeļu scenārijā. Superkarstas vasaras scenārijs, protams, iespējams, bet mazticams. Diez vai vasara būs arī auksta un lietaina. Pirms tam prognozēji meteovēsturē aukstāko ziemu, šogad meteovēsturē karstāko vasaru - ar šādām anomālām novirzēm no normas vasara vai nu par 1 (paņemot zemākās anomālijas), vai 3 grādiem pārspētu viskarstāko vasaru, kāda bijusi zināmajā meteovēsturē, respektīvi, kalendārās vasaras vidējā Zemgalē/Rīgas lidostā būtu +20..+22 grādi (2002. g. rekords +19). Lieki piebilst, ka ar tādu prognozi arī pavasaris kļūtu rekordsilts un pārspētu iepriekšējo rekordu par 0.2-1.5 grādiem (norma vēl šogad - vidējā temp. 1981.-2010).
Ja toziem nebūtu uznācis sals, tieši tā būtu bijusi siltākā ziema. Līdz pat 21.janvārim vidējā temperatūra Latvijā toziem bija gandrīz +4. Pēc tam bija marts ar aptuveni +4. Tāpēc jau šī ziema ir unikāla ar to, ka nav bijis nopietna aukstuma perioda, kas bijis teju visās ziemās.
Patiesībā jau šī ziema līdzinās 2006./2007.gada un 2013./2014.gada novembrim-martam, tikai bez mēnesi ilga kailsala perioda janvāra beigās/februārī, kas jūtami pazemināja minēto ziemu vidējo temperatūru. 1988./1989. un 1989./1990. ziemās savukārt bija vēsāks decembris, kam sekoja līdzīgs janvāris un februāris kā šogad. Šķiet, labāks tad šāds, nevis kailsala scenārijs.
Tas, ka bija sniegs, nenozīmē, ka bija ziema un sals. Meteoroloģiskā ziema Rīgā pēc būtības neiestājās. Protams, šī ziema ir nonsenss un 10 dienas ar simbolisku sniegu pat nenozīmē, ka visu diennakti bija sniega sega. Tā bija biezumā tikai līdz 5 cm. Taču vēl līdz rītdienai Alūksnes pusē joprojām ap 25 cm sniega, kas nav maz. Arī decembra sākumā Vidzemes rietumos bija ap 20 cm sniega, tā ka šīs 2 retās reizes ar kārtīgu sniegu tomēr ir gana labi tik siltai ziemai.
Ir ļoti maza iespēja, ka neiestāsies vasara, Rīgā šādu precedentu īsti nav bijis, mūsdienās pat aukstās vasaras ir ar vidējo virs +15 vismaz jūlijā, augustā.
2018.gada februāris Rīgā bija 4 grādus zem tagadējās normas, 2019.gada janvāris 1 grādu zem tās (ar daudziem īsiem atkušņiem). 1991-2020 normas Rīgai (lidostai) ziemas mēnešiem: decembrim -0.77, janvārim -2.53, februārim -2.56, ziema vidēji -1.93. Ziemās “normālu” mēnešu ir maz. Vidējais veidojas no daudziem mēreni siltajiem un atsevišķiem aukstajiem mēnešiem.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Pēc ceturtdienas ārkārtas stāvokļa vētras sekoja mierīgāka piektdiena ar daudziem saules un dažiem lietus brīžiem. Arī šodiena sākās saulaina, bet nu jau vairāk par stundu Rīgā īsta sniegavētra - brāxmas līdz pat 20 m/s, koki brīžiem nolokās, sniegs kombinācijā ar krusu, -1. Šai ziemai neparasti apokaliptisks skats, tāds vējš ar sniegu un tik sliktu redzamību (100 m, ne vairāk), šķiet, ir pirmoreizi šajā sezonā.
Starpcitu, nākamajā naktī, ja būs aukstāks par -11, tiks pārspēts Latvijas ziemas sezonas temperatūras minimums.
Komentāra rakstīšanas brīdī pie mājas tika nolauzta apmēram 10 m augsta ieva.
Pēdējā nedēļa Rīgā ar arvien skanīgākām putnu dziesmām, saule, kas parādās starp mākoņiem jau silda, dienās pat tuvu +10. Taču jau vairākos GFS izlaidumos galvenais scenārijs, kas piepildījās teju visu ziemu, pēc mazliet vairāk nekā nedēļas rādā bargu salu anticiklonos, vājinoties cikloniskajai darbībai visā Eiropā. Pagaidām šīs prognozes izskatās pēc īstā ziemas sākuma, lai cik arī neliktos jocīgi. Pirms dažam dienām ne tuvu nekas tāds netika paredzēts. Pārējie scenāriji nav tik ekstrēmi, bet ļoti siltu martu laikam neredzēt.
Tā ir fantāzija, nevis uz laikapstākļu modeļiem balstīta analītiska prognoze. Marts pēc vidējo prognožu modeļiem tiek prognozēts ~ 3 grādus siltāks par normu, aprīli sola tomēr tuvāku vidējiem rādītājiem, nevis relatīvi daudz siltāku par martu (un kur nu ar gandrīz +30 grādu karstumu), prognožu par sniegu un salu marta vidū tagad nav nevienā meteomodeļu scenārijā. Superkarstas vasaras scenārijs, protams, iespējams, bet mazticams. Diez vai vasara būs arī auksta un lietaina. Pirms tam prognozēji meteovēsturē aukstāko ziemu, šogad meteovēsturē karstāko vasaru - ar šādām anomālām novirzēm no normas vasara vai nu par 1 (paņemot zemākās anomālijas), vai 3 grādiem pārspētu viskarstāko vasaru, kāda bijusi zināmajā meteovēsturē, respektīvi, kalendārās vasaras vidējā Zemgalē/Rīgas lidostā būtu +20..+22 grādi (2002. g. rekords +19). Lieki piebilst, ka ar tādu prognozi arī pavasaris kļūtu rekordsilts un pārspētu iepriekšējo rekordu par 0.2-1.5 grādiem (norma vēl šogad - vidējā temp. 1981.-2010).
Rīgā šopēcpusdien pat +9!
Marts iesācies ar negaidītu intensīvu lietu, kas pārgājis slapjā sniegā. +1 grāds.
Ja toziem nebūtu uznācis sals, tieši tā būtu bijusi siltākā ziema. Līdz pat 21.janvārim vidējā temperatūra Latvijā toziem bija gandrīz +4. Pēc tam bija marts ar aptuveni +4. Tāpēc jau šī ziema ir unikāla ar to, ka nav bijis nopietna aukstuma perioda, kas bijis teju visās ziemās.
Patiesībā jau šī ziema līdzinās 2006./2007.gada un 2013./2014.gada novembrim-martam, tikai bez mēnesi ilga kailsala perioda janvāra beigās/februārī, kas jūtami pazemināja minēto ziemu vidējo temperatūru. 1988./1989. un 1989./1990. ziemās savukārt bija vēsāks decembris, kam sekoja līdzīgs janvāris un februāris kā šogad. Šķiet, labāks tad šāds, nevis kailsala scenārijs.
Tas, ka bija sniegs, nenozīmē, ka bija ziema un sals. Meteoroloģiskā ziema Rīgā pēc būtības neiestājās. Protams, šī ziema ir nonsenss un 10 dienas ar simbolisku sniegu pat nenozīmē, ka visu diennakti bija sniega sega. Tā bija biezumā tikai līdz 5 cm. Taču vēl līdz rītdienai Alūksnes pusē joprojām ap 25 cm sniega, kas nav maz. Arī decembra sākumā Vidzemes rietumos bija ap 20 cm sniega, tā ka šīs 2 retās reizes ar kārtīgu sniegu tomēr ir gana labi tik siltai ziemai.
Ir ļoti maza iespēja, ka neiestāsies vasara, Rīgā šādu precedentu īsti nav bijis, mūsdienās pat aukstās vasaras ir ar vidējo virs +15 vismaz jūlijā, augustā.
2018.gada februāris Rīgā bija 4 grādus zem tagadējās normas, 2019.gada janvāris 1 grādu zem tās (ar daudziem īsiem atkušņiem). 1991-2020 normas Rīgai (lidostai) ziemas mēnešiem: decembrim -0.77, janvārim -2.53, februārim -2.56, ziema vidēji -1.93. Ziemās “normālu” mēnešu ir maz. Vidējais veidojas no daudziem mēreni siltajiem un atsevišķiem aukstajiem mēnešiem.