Migla
Lietotāja aktivitātes
Nedēļas nogalē no lietiem izdevās aizmukt, jo apceļoju Igaunijas dienvidaustrumu pusi, pārsvarā bija saulains, tik pa retam kāds lietus mākonis trāpījās. Mežmalā pa kādai sēnei manīju, bet veģetācija viņiem nedaudz vēlāka, kartupeļu laksti vēl zaļi un ziedos. Vietām sākusies labības novākšana. Pa to laiku man pagalma mērttaukā gandrīz 30 mm nokrišņu sakrājušies. Pārsteidza, ka kaimiņzemē neviens nelieto sejas maskas, pie apskates objektiem piebrauc pārpildīti tūristu busiņi un visi lielā barā dodas iekštelpās, kur saklāti pusdienu galdi. Nemaz nebrīnos, ka viņiem saslimšanas rādītāji kāpj.
Jā, vakar Siguldas pusē staigāja draudīgi mākoņi, arī zibeni tālumā manīju, bet mani skāra tikai mākoņa maliņa, pāris mm mērtraukā. Priecājos, ka nepaliek strauji auksts, pašlaik ļoti optimāla t, ne augiem, ne dzīvniekiem nav krasa pāreja uz citiem laika apstākļiem, bet redzēs, kā te uz priekšu būs.
Vakardiena atnesa 17 mm nokrišņu, beidzot var just, ka zemei ticis mitrums. Šorīt bieza migla, bet tik silta, kā piens, reti kad tāda jūtama, jo parasti tā ir auksta un nemīlīga. Šorīt vistām tika aiznests lielākais ķirbis, kurā putni bija caurumu uztaisījuši, un labi vien ka novācu, jo griežot atklājās, ka lietus satecējis iekšā un vēl pēc pāris dienām tas vairs nebūtu lietojams ne lopiem , ne cilvēkiem.
Līst! Nu jau gandrīz 2 stundas, sākumā tā slinki, tad vienu brīdi kārtīgi gāza, tagad atkal lēnāk. Mērtaukā jau 10 mm, ļoti labi! Pēc radara spriežot, nokrišņi turpināsies kādu laiku, par ko tikai priecājos, zemes beidzot jāatgūst valgme.
Kaut arī man patīk siltie vasaras vakari, ļoti gaidu lietu, kaut tas arī nāks ar vēsāku laiku. Nupat vairs gurķu un kabaču dobes nevar saliet, pārāk ilgs tas bezlietus periods ir bijis. Arī burkāni sīki un gari kā zīmuļi, saknēm dārzā ir pēdējais laiks, lai sāktu piebriest. Sīpoliem laksti jau gandrīz sausi, lai gan pats sīpols vēl nav sasniedzis to lielumu, kādā būtu vajadzējis būt uz šo laiku. Labi augušajiem ķirbjiem vidū parādījušie caurumi, izskatās, ka putni izknābājuši. Kaut ko tādu pirms vairākiem gadiem redzēju Turcijā un brīnījos, tagad pašai Turcijas siltums, sausums un tam līdzi nākošās problēmas. Žagatas sākušas līst siltumnīcā un knābāt gatavos tomātus, arī tas agrāk nav novērots, vismaz manā dārzā. Tā nu mums, tiem lauku cilvēkiem iet- nemitīga cīņa par ražu, ko iespaido dabas apstākļi.
Brīnums ir noticis! Naktī ap trijiem pamodos no lietus grabināšanās pa palodzi. No rīta mērtraukā 8 mm nokrišņu, necerēti daudz!
Dzestrs, +14°C, gaisā jaušamas agra rudens smaržas- krīt pirmie, vēl negatavie āboli, tīrumā jaucas vībotņu un vēl kādu rūgtenu zālīšu smarža, uzziedējušas dažas gladiolas. Agrās jāņogas jau lasāmas, jāmeklē sulas pudeles un jāsāk tecināt, sācies ziemas krājumu gatavošanas maratons. Tādas sajūtas manī modina vakars, kad omulībai jau jāuzmet jaciņa uz pleciem.
Šonakt beidzot labi gulēju. T naktī strauji slīdēja lejup, apstājoties pie +11°C, istabā +18°C,, jūtos komfortabli.
Šovakar var just, ka vakars paliek nedaudz vēsāks, t jau 18°C, bet istabās vēl karsts. Nākošnedēļ tādu problēmu vairs nebūs, jo nakšu t būtiski pazemināsies, varēs normāli izgulēties. Šodien iznāca pabraukāt pa Gulbenes un Madonas pusi, var redzēt, ka lietus tur pamatīgi nogāzis, vēl pēcpusdienā ceļmalās stāvēja peļķes, bet jo tuvāk braucu mājai, jo sausāks palika. Arī nākošnedēļ prognozēs lietus netiek paredzēts, skumji skatīties uz dārzu, jo visu saliet nevar.
Karsts nežēlīgi, it kā pūš vējelis, bet arī tas ir silts. Pirms stundas visa ieleja bija dūmos, jo apmēram 10 km attālumā gar dzelzceļu esot izcēlušies meža ugunsgrēki, pat pelnu daļas no gaisa krita. Pašlaik dūmi paklīduši un deguma smaka mazinājusies, vai nu izdevies nodzēst, jeb arī vējš pierimis un dūmus uz mūsu pusi tik ļoti vairs nenes. Ceru, ka pirmais variants.
Dārzu vairs nav iespējams pieliet, lapas ļekst gan gurķiem, gan ķirbjiem, kaut arī tiek liets gan no rīta, gan vakarā. Darbā un mājās vaļā visi logi un durvis, kamēr caurvējš, tikmēr vēl kaut kā dzīvot var. Mājās vēl ir iespēja ik pa laikam ieskriet vēsā dušā, darbā atliek vien nomazgāt muti remdenā ūdenī, jo tas trubās jau uzsilis. Nu būtu kaut uz desmit minūtēm kāds mākonis atpeldējis un uzgāzis svaiga ūdens šalti, vismaz vieglāk paliktu - gan pašam, gan augiem.
Kaut kāda mistika- visapkārt līst, pērkons ducina, tikai mums ne piles!
Es arī ar ilgām gaidīju lietu, jo radars rādīja lielu mākoņu masu, kas tuvojas, bet nekā - pāris piles, ko šodien pat kā rasu vairs nejūt. Tad nu cēlos no rīta, lai nedaudz palaistītu to, ko vakar neaplēju.
Tā kā šī diena bija relatīvi mazāk karsta, nolēmu vakarpusē pārbaudīt mežu. Kā jau bija gaidāms, mežs sauss, sēņu tikpat kā nav, vienīgās atrodamās bija gailenes, un tikai tajās vietās, kur labi zināms, ka tās aug, sūniņās paslēpušās un nedaudz sažuvušas. Bet tā kā es kaltēšu gailenes pulverim, tad šoreiz ņēmu visas, ko atradu. Par kārtīgu sēņošanu patreiz var aizmirst, ja nu vienīgi vietās, kur ilgi un daudz lijis,
Skatos uz prognozēm un domāju par dārzu - ja nesagaidīšu kādu pērkona negaisiņu, tad švaki būs, pat nezāles apkaltušas. Izmazgātā veļa pēc minūtēm 20 jau sausa. Žagatas cierē uz bērnu baseinu dārzā, izliku ūdens trauku, lai var padzerties, citādi ar nagiem saplēsīs malu, bet mazais trauks tām nešķiet kārdinošs.
Šorīt agri devos pie vietējā zemnieka, lai nedaudz salasītu zemenes ievārījumam, jo mazbērniem tas ļoti garšo. Dunduri koda kā traki, bet varonīgi pārcietu. Zemeņu vēl daudz, bet arī gliemežu daudz, daudzas ogas iebojātas, bet saimnieks ķīmiju nelieto, izliek traciņus ar alu. kur tie ierāpo un paliek, bet nu tas ir sīkums ar lielo masu, kas paliek. Lasītāju uz zemenēm nebija daudz, jo nu jau ir gatavas vasaras avenes, daudzi lasa tās. Prombraucot saimniece uzdāvināja baltās baznīcas lillijas, kas vēl no pirmās brīvvalsts laika aug pie mājas. Tad nu es kaifoju, jo man ši smarža ļoti patīk. Zinu, ka citiem par stipru, bet es esmu eiforijā. Diemžēl ne visi to vairs jūt, viena mana paziņa pēc izslimota kovida jau 5 mēnesi gaida, kad atgriezīsies smarža. Traki.
Lai arī es esmu siltas vasaras piekritēja, nupat jūtu, ka karstums kļūst grūti panesams. Ne darbā, ne mājās tāda īsta glābiņa no karstuma nav, istabu vēl pa nakti var pavēdināt, bet darba telpās pa nakti logus vaļā atstāt nedrīkst. Pat pagrabs paliek arvien siltāks. Vienīgie, kas priecājas par dzīvi ir gurķi, kabači un ķirbji. Arī arbūziem un melonēm aizmetušies bumbuļi, siltumnīcas meloni jau ieliku tīkliņā un uzsēju ar stiķi, nupat vēl bija mazi bumbulīši, šodien samērīju, ka jau 13 cm gari. Arī arbūziņi ārā smuki briest, tāda vasara tiem patīk. Gurķus jau sāku likt burkās un veidot krājumus ziemai, jo tie gatavojas ātrāk, kā var noēst. Parasti tas notiek kaut kad augustā, nu varbūt jūlija beigās. Agrāka celšanās un vēlāka gulēt iešana āra darbiem neko nepalīdz, jo tie trakie dunduri krīt virsū un piespiež pamest iesāktos darbus, jo nevar vairs izturēt. Nez, ka tur ir valstīs, kur ievēro siestu, neesmu dzirdējusi, ka tur arī žēlotos par dunduriem agrās rīta stundās.