Vakarpusē uznāca mākonītis un nedaudz nolija, Allažu centrā uz asfalta nelielas peļķītes, bet manam dārzam ticis maz, zem kāpostu stādu lapiņām sauss, arī cūku pupu dobei tikai pusīte mitra, var redzēt, no kuras puses lietus piles kritušas. Nokrišņu mērītājā ieplīsusi sprauga, izmērīt neko nevaru, bet nekā liela jau nav ko mērīt. Neskatoties uz to, zirņi pastiepušies, gurķi āra dobē izspraukušies, kartupeļiem tīrumā deguni laukā, siltuma pietiek un pat nelielais mitrumiņš tiek likts lietā.
No vakardienas pilināšanas nav pat 1 mm mērtraukā, tikai zālē rasa, zem kokiem viss sauss. Šorīt DA pusē tusējas mazs mākonītis, kurš pat ierūcās, jācer, ka šodien vairāk paveiksies lietus ziņā.
Pārāk nesapriecājies, mākoņu kustība ir tik lēna, ka es savas pirmās piles tikai pēc 3,5 stundām sagaidīju, un to, kas te pil, par lietu ir nosaukt grūti.
Jau vairāk kā divas stundas vēroju mākoņus un klausos ducināšanā, Inčukalna, Raganas, Siguldas un Cēsu pusēs spaidās un grūstās melni mākoņi, ik pa laikam attāla pērkonu kanonādē. Skatos, kā apmēram 10-15 km attālumā veidojās liela pērkongalva, pāris reižu pazibeņoja un nu jau stundu palēnām izlīst, gandrīz nemaz nemainot dislokācijas vietu, tur droši vien mitruma netrūks. Interesanti, vai kaut kas atnāks arī līdz manīm, jeb Gauja visus mākoņus paturēs sev?
Rīts silts, bez rasas un mākoņiem rietumu pusē, bet tie ātri pazuda, Diena silta, es gan neko no tās izjust tā īsti nevarēju, jo visa diena telpās, bet vakaru varētu baudīt, ja ne tie odi...
Otrā īsti siltā, vasarīgā diena šajā mēnesī, vakar pabeidzu sēt un stādīt pēdējos dārza augus, tagad sākas laistīšanas sezona un turpinās ravēšana, tā kā darbu netrūkst. Bet visu atsver siltie vakari, kad ilgi var sēdēt ārā, raudzīties uzlecam mēnesi un klausīties lakstīgalu treļļos. Pašlaik beidz ziedēt ābeles, kā uzpūš vējiņš, tā sārtu ziedlapiņu mākonis sabirst zālājā, kā tāds ābeļziedu putenītis. Skaisti.
Saule tā arī neuzspīdēja, un nu jau ir vēlme, lai tie mākoņi vairs neizklīst, jo tad uz rīta pusi iespējamas salnas. Šovakar nejauši aizgāju līdz ozoliņam, kas zemes gabala stūrī iestādīts pie kupicas, un konstatēju, ka lielā sala naktīs tam apsalušas lapiņas, dzīvotājs, jācer, būs, bet nu pašlaik izskatās bēdīgi.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Vakarpusē uznāca mākonītis un nedaudz nolija, Allažu centrā uz asfalta nelielas peļķītes, bet manam dārzam ticis maz, zem kāpostu stādu lapiņām sauss, arī cūku pupu dobei tikai pusīte mitra, var redzēt, no kuras puses lietus piles kritušas. Nokrišņu mērītājā ieplīsusi sprauga, izmērīt neko nevaru, bet nekā liela jau nav ko mērīt. Neskatoties uz to, zirņi pastiepušies, gurķi āra dobē izspraukušies, kartupeļiem tīrumā deguni laukā, siltuma pietiek un pat nelielais mitrumiņš tiek likts lietā.
No vakardienas pilināšanas nav pat 1 mm mērtraukā, tikai zālē rasa, zem kokiem viss sauss. Šorīt DA pusē tusējas mazs mākonītis, kurš pat ierūcās, jācer, ka šodien vairāk paveiksies lietus ziņā.
Pārāk nesapriecājies, mākoņu kustība ir tik lēna, ka es savas pirmās piles tikai pēc 3,5 stundām sagaidīju, un to, kas te pil, par lietu ir nosaukt grūti.
Jau vairāk kā divas stundas vēroju mākoņus un klausos ducināšanā, Inčukalna, Raganas, Siguldas un Cēsu pusēs spaidās un grūstās melni mākoņi, ik pa laikam attāla pērkonu kanonādē. Skatos, kā apmēram 10-15 km attālumā veidojās liela pērkongalva, pāris reižu pazibeņoja un nu jau stundu palēnām izlīst, gandrīz nemaz nemainot dislokācijas vietu, tur droši vien mitruma netrūks. Interesanti, vai kaut kas atnāks arī līdz manīm, jeb Gauja visus mākoņus paturēs sev?
Pa nakti ielijuši 3 mm, daudz tas nav, bet gaiss tūlīt smaržo un nezāles tīrumā kā uz burvju mājienu ir izsprāgušas no zemes.
Rīts silts, bez rasas un mākoņiem rietumu pusē, bet tie ātri pazuda, Diena silta, es gan neko no tās izjust tā īsti nevarēju, jo visa diena telpās, bet vakaru varētu baudīt, ja ne tie odi...
Otrā īsti siltā, vasarīgā diena šajā mēnesī, vakar pabeidzu sēt un stādīt pēdējos dārza augus, tagad sākas laistīšanas sezona un turpinās ravēšana, tā kā darbu netrūkst. Bet visu atsver siltie vakari, kad ilgi var sēdēt ārā, raudzīties uzlecam mēnesi un klausīties lakstīgalu treļļos. Pašlaik beidz ziedēt ābeles, kā uzpūš vējiņš, tā sārtu ziedlapiņu mākonis sabirst zālājā, kā tāds ābeļziedu putenītis. Skaisti.
Saule tā arī neuzspīdēja, un nu jau ir vēlme, lai tie mākoņi vairs neizklīst, jo tad uz rīta pusi iespējamas salnas. Šovakar nejauši aizgāju līdz ozoliņam, kas zemes gabala stūrī iestādīts pie kupicas, un konstatēju, ka lielā sala naktīs tam apsalušas lapiņas, dzīvotājs, jācer, būs, bet nu pašlaik izskatās bēdīgi.