Manā priekšā ir vēl viena tēma, kas... burtiski katru dienu dzīvojas pa mūsu galvām. Notiek kaislības, uzplaukst mūsu cilvēciskā daba. Raisās frontes, dzimst un mirst cikloni, arīdzan anticikloni tāpatās. Notiek lietusgāzes ar sekojošiem plūdiem, kam seko bīstamas vētras. Dramatisks sals ziemās nekur neizpaliek. Bez tam sniegvilkšņi pavisam ātri pārtop par necaurredzamiem puteņiem. Daži pērkona uzrūcieni no paplāniem mākonīšiem fiksi paplašinās par gadsimta negaisu. +22 grādu karstums lēcienveidīgi pieaug līdz sutainai dienai. Ko vēl...? Jā, un arī 2m lielie viļņi Rīgas Jūrmalā tūlīt noskalos visu piekrasti.
Man radušās domas, kuras veltu īpaši meteolapa.lv portālam. Reizēm - laika apstākļu grimases notiek pārmaiņas pēc nevis pāris kilometru augstumā virs koku galiem. Bet gan kaut kur citur, daudz tuvāk zemes virsai – jeb... mediju telpā. Izdomāju, še jābūt rakstam par to meteotrakumu, kurā mēs (kā buljonā) esam iebāzuši galvu līdz pašiem ausu galiņiem vai acu kaktiņiem.
Jā....
* Reiz bija tādi laiki, no tām dienām nav vēl pusgadsimts aizskrējis. B…
[Lasīt vairāk]
