Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: anticiklona ZACHARIAS DA mala. Otrdiena: ciklons WILMA no Baltkrievijas puses uzsāk ceļu pāri Latvijai. Trešdiena: vēl aizvien ciklona ietekmē. Ceturtdiena: ciklons turpina izzust netālu no Latvijas DA pusē. Piektdiena: neliels pazemināts spiediena apgabals. Sestdiena: augsta spiediena atzars no anticiklona ACHIM. Svētdiena: naktī siltās frontes mākoņi, dienā frontes mākoņi turpinās.

Attēlu (c): sat24.com un en.ilmatieteenlaitos.fi

Turpinājums nākamajā nedēļā.

=================

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem, pulksten 15:00. Tajā ir ietverta situācijas analīze. Jāņem vērā, ka pats attēls atjaunojas vēlā pēcpusdienā, ap pulksten 17-19.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. P…

[Lasīt vairāk]

Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena - URSULA ciklona galvenās frontes pie mums. Otrdiena: aiz aukstās frontes turpinās ilgstoši nokrišņi. Trešdien: "rudens" turpinās URSULA ciklona tuvumā. Ceturtdien: viss tas pats aizpildoša ciklona D malā. Piektdien: zema spiediena ieplaka aiziet DA virzienā. Sestdiena: esam vēsajā gaisā, kas turpina ieplūst no Ziemeļskandināvijas. Svētdiena: pastiprinās ZACHARIAS anticiklons no R puses.

Attēlu (c): sat24.com un en.ilmatieteenlaitos.fi

Turpinājums nākamajā nedēļā.

=================

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem, pulksten 15:00. Tajā ir ietverta situācijas analīze. Jāņem vērā, ka pats attēls atjaunojas vēlā pēcpusdienā, ap pulksten 17-19.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. P…

[Lasīt vairāk]

Apkopojot gan administrācijas, gan meteolapa.lv lietotāju domas par iespējamām izmaiņām galeriju sadaļā, no 2012.gada augusta būs manāmas pirmās izmaiņas.

Šobrīd, saistībā ar galeriju pievienošanu, spēkā paliek iepriekšējie noteikumi - gan attēlu skaits, gan to maksimālais izmērs. 

Bet tagad par būtiskāko - lai gan līdz šim tika dzēstas vien atsevišķas, negatīvi novērtētas galerijas, šajā jomā no augusta ir izmaiņas. Galerija apskatei būs pieejama kā minimums 2 nedēļas (14 dienas), pēc tam, atkarībā no laika apstākļiem un galeriju skaita konkrētā periodā, meteolapa.lv tiks saglabātas administrācijas un lietotāju vislabāk novērtētās galerijas.

No pārējām galerijām tiks izlasīti administrācijas skatījumā nozīmīgākie attēli, veidojot konkrētu notikumu sēriju (piem., negaisi nedēļas nogalē) jeb jaunu galeriju, kurā ietverti dažādu autoru uzņemtie fotoattēli. Zem fotogrāfijas būtu pievienots autora komentārs ar fotogrāfijas uzņemšanas datumu un komentāriem par tajā redzamajiem, vai konkrētajā laika posmā pieredzētajiem notikumiem un parādībām.…

[Lasīt vairāk]

Augusts Latvijā gada gaitā ir otrais vissiltākais mēnesis. Visaugstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir Rīgas centrā: 17,2 C un piekrastes rajonos – no 16,2 C daudzviet līdz 16,8 C Liepājā. Viszemākā augusta vidējā gaisa temperatūra ir Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos: 14,9 C Zosēnos un 15,2 C Alūksnē. Vissiltākais laiks augustā kopumā Latvijā ir bijis 1939. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 20,2 grādi, dažādās Latvijas vietās sasniedzot 19-21 grādu robežu. Otrais siltākais augusts Latvijā ir bijis 2002. gadā (vidējā gaisa temperatūra 19,0 C, bet 3.-4. vietu ar 18,8 C dala 1997. un 2010. gadi. Augustā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1956. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par 13-14 grādiem, bet Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos tā bija tikai 12 grādi. Kopumā Latvijā augusta ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir 16,0 C.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 20 līdz 22 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no 31 līdz 36 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1992. un 1936. gados. A…

[Lasīt vairāk]

Polārblāzma (arī ziemeļblāzma jeb kāvi) ir atmosfēras optiskā parādība, augšējo slāņu (jonosfēras) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Polārblāzma tiek bieži saukta arī par ziemeļblāzmu, jo novērotāji to parasti redz ziemeļu pusē un ziemeļu puslodē. Taču 'dienvidblāzma' ir tieši tāda pati kā ziemeļblāzma vienīgi dienvidu puslodē nav tik daudz novērotāju.

Dēvēta par Aurora borealis ziemeļu puslodē un par Aurora australis dienvidu puslodē. Aurora — romiešu rītausmas dieviete, borealis tulkojumā no grieķu valodas — ‘ziemeļu vējš’, australis — latīņu izcelsmes vārds, kas nozīmē ‘dienvidu’. Ziemeļamerikā krī indiāņu cilts polārblāzmu saistījusi ar garu dejām.
Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tādēļ polārblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Robeža, kur vairs nevar novērot polārblāzmu, dienā ir ap 80—74* lielos platuma grādos (no ekvatora), bet naktīs 70—67* platumos. Vēl tālāk uz dienvidiem par 67* polārblāzmas parasti nav novērojamas. V…

[Lasīt vairāk]

    Ikdienā mēs sastopamies ar dažādām optiskajām parādībām, tomēr visbiežākās ir tieši halo parādības. Halo latviski mēdz dēvēt par Saules dārzu, viltus Saulēm, retāk par apdārzu. Īsumā sakot, halo ir loki, apļi, vai arkas ap gaismas objektu, bieži tie ir krāsaini. Vairums cilvēku ir redzējuši halo vienu, varbūt vairākas reizes. Patiesībā šī parādība ir novērojama bieži (biežāk kā varavīksnes!), piemēram, 22 grādu halo(1) ir redzams vidēji 100 dienas gadā, bet parhēlijs(2) – vidēji 73 reizes gadā. Nereti vairāki halo veidi ir redzami vienlaikus.

       Visi halo veidi veidojas gaismas stariem lūstot un atstarojoties sīkos ledus kristālos, kuri atrodas mākoņos 9 - 12 km augstumā. Jāpiebilst, ka gaismas objekts var būt gan Saule, gan Mēness, gan ielas laternas. Neparastākie ledus kristālu veidotāji ir slēpošanas trasēs esošie sniega lielgabali! Spalvu – slāņu(Cirrostratus) un spalvu (Cirrus) ir divi galvenie mākoņu veidi, kuros sastopami piemērotas formas kristāliņi. Reizēm aukstā laikā šādi kristāliņi veidojas tuvu zemei un gaismā izskatās kā mirdzoši dārgakmeņi, šo efektu mēdz dēvēt par „dimanta putekļiem” (diamond dust). K…

[Lasīt vairāk]