Jā, šodien laikam tā Zvaigznes diena notiek. Kad atkal kādi ticējumi par gaidāmajiem meteo viedējumiem nu izsprāgs no zintnieku mutes. Līdzīgi – kā daudzu citu kalendāro dienu sakarā. Šajā sakarībā ir dažas domas...
Jāsaka, Lielajai (Neredzamajai) Pasaules ir "pilnīgi vienalga", kādu dienu skaitīšanu mēs te paši esam pieņēmuši - savu "darba dienu" pavadīdami uz Zemes virsas. Pasaules lielākā daļa turpina tradīciju, tagadējo Saules Riņķu skaitīšanu pieņemot no viena pagātnes aizlaikos dzīvojošā sludinātāja dzimšanas dienas. Lai gan šodien vēl nav pārliecinošu pierādījumu, kad Jēzus būtu kaut reiz ar plikajām kāju pēdām mīcijis zemes virsu. Līdzīgi kā da Vinči "Džokonda" (mākslinieka visslavenākā glezna, pēc pēdējiem minējumiem, tur paša gleznotāja pašprotrets "nedaudz pieprišināts")... Bet, sacīsim, maijiem (kuri jau "veiksmīgi" iznīcināti pirms gadsimtiem sešiem no spaņu iekarotāju puses) vispār kalendārs beidzas 2012. gada 21. decembrī. Turklāt kinoindustrija jau veiksmīgi "uzvārījusies" uz šajā dienā it kā gaidāmajām pasaules apokalipsēm. Indiešiem, ķīniešiem, "pareizajiem" vecticībniekiem, Āfrikas valstīs, utt 1000x – šie kalendāri vispār sagrozīti šķērsām. Hehe
Runājot par mūsu tēmu... mūsu senči ievērojuši dažādas dabas likumsakarības, kad dažādas gaisa masas apmēram ar vienādiem intervāliem noklāj Latviju. Radot tos vai citus laika apstākļus. Mūsu vecvec... vecvecāki ērtības labad pieņēmuši konkrētās dienas, kad skatīties un vērot dabu. Iesākumā vien praktiskā labuma dēļ: lai precīzāk noteikt termiņus, kad sēt, kad pļaut, kad kaut aitas, kad pīles, kad govis aplecināt... Laikam ejot uz priekšu, tas pārvērtās jau tradīcijās un kā sava veida fokloras sastāvdaļa. Bet folklora mūsdienas – ir atpūta, un vienlaikus sava veida "mirkļa aizbēgšana" no vispārējās globalizācijas, kurai mēs tā vai citādi esam lemti (un tas ir tikai laika – gadu – jautājums).
Jāatkārtojas – bet pasaulei joprojām ir vienalga, vai mēs kādu dienu nosaucam par "Zvaigznes", "Andrejiem" vai "Miķeļiem". Gaisa masas virzās un jaucas pēc pavisam citiem likumeim. Un Mākoņu Pēteris mums neprasa atļauji, tikai uzsūta sniegus, lietus, masīvus negaisus, vai /taisno otrādi/ masīvu sausumu + karstumu. Savukārt kādā citā rakstā viedēju – precīzas prognozes caur mūsu prātiem: tas nav lemts. Ir iespējami paredzējumi tikai ar zināmu ticamības procentu. Līdz 72 stundām paspējam ieviedēt gaisa virzību līdz 50% ticamībai. Tālāk – tas, kā mēdz runāt, "ir atrakcija". "Atrakcija", uz kuras pamata ir iespējams jautroties mediju cilvēkiem, skalojot smadzenes lasītājiem un cīnoties par savām tirāžām, reitingiem.
Bet šīs dienas – arī "ir atrakcija", folklora, tradīcija. Tradīcijas (un reizēm visai labs komerpasākums) ir Ziemassvētki, Jāņi, Lieldienas, Vasarsvētki. Tradīcijas ir dzīvelīgas tamdēļ, ka cilvēki nogurst no ikdienas rutīnas (ja runājam par tiem, kuriem darbu vēl nav izdevies savienot ar hobiju...). Bet t.s. "vienkāršajiem cilvēciņiem" – papildus iemesls pie veikala stūra atkorķēt kārtējo "sķidrās spirta maizes" pudeli. Jā, vienkāršajiem arī katra diena var būt dvingas svētki, kuru pa laikam pajauc nepatīkamais pienākums – iet strādāt. Lai būtu PAR KO sadabūt nākamo pudeļ-maizi. Nu jā, tas viss novērots ne pirmo gadu, tā teikt...
Visbeidzot- lai arī tradīcijas reizēm turam augstā cieņā, tomēr ar patiesajiem mākoņu masu virzieniem tām nav nekāda sakara. Esam nedaudz pamanījušies kalendāra dienas "piedzīt" pie meteo novirzēm. Tamdēļ šīm "vārdadienām" nepievēršu uzmanību. Un es neuzskatu arī, kad Saule uzlēc tamdēļ – kad gailis no rīta nodziedāja. Vai ne?
Komentāru nav.