Nu neveru Raiti tev līdz galam piekrist.
Ja taisi biznesu, tad iegādājies arī visu aprīkojumu. Citādi tāda prihvatizācija vien sanāk.
Atmaksā iedzīvotajiem radara cenu, un pārējos valsts ieguldījumus un tad iedzīvotaji pa to pašu naudu varēs pirkt pakalpojumu.
Patreiz sanāk, ka taisīs biznesu ar aprīkojumu, kuru nozaga nodoklu maksatajiem.
Tad jau lai viņi no valsts nesaņem vispār ne santīma un taisa "lielo" biznesu. Ja spēc eksistēm tad malači, ja ne lai pazūd. Es tādiem maksāt negribu.
Iedzīvotaji ta pat no LVGMA negūst nekādu labumu. Prognozes nav labākas par brīvi pieejamajām, brīdinājumi parasti "post factum" utt. Radars un novērojumu dati bija vienīgās labās lietas. Pirmā vairs nav.
Piekritu.
Tiesa man šķiet, ka dažādas organizācijas un mediji tomēr maksās.
Skumji ir tas, ka radars un dažādas citas lietas šķiet ir pirktas un tiek finansētas arii no maniem nodokliem. Un piekritu, ka jaacelj pēc iespējas lielaks tracis.
Sniegs pie plussiem parasti ir tādēlj, ka "mitrā termometra temperatūra(MTT) <0. MTT ir temperatūra, lidz kādai var atdzist shkidrums kad tas iztvaiko. Iztvaikojot tiek aizvadts siltums (atdziest). MTT nekad nevar būt zemāka par rasas punktu.
Jo sausāks gais ju zemāka MTT. Piem Ja gaisā ir +10°C un gaisa mitrums ir 25% tad MTT = -0.8°C.
Ja gaisā ir +6, tad jau pie relatvā mitruma 42% MTT < 0°C
Parasti ja augstakie gaisa slāņi tiek "nodziti" lejā, tie saspiežas un sasilst. Tas ir pretējs proces, kā notiek kad siltais gais celas augshup.
Lai atvieglotu aprēkinus un nebūtu jāņem vērā augstums kādā ir gaisa daliņa meteorologijā mēdz lietot tādu terminu kā "virtuālā temperatūra."
Protams var būt situācijas , kad zem slāņa kur veidojas nokrišņi ir ieplūdis augsts gaiss un ar konvekcijas mākoņa outfow tas tiek piespies pie zemes. Bet tās ir tiešām retas situācijas. Parasti tā nenotiek :)
Sniega graudi parasti veidojas loti pārdzesēta gaisā (ap -40). Kad mazi loti pārdzesēti ūdens pilieno pieskaras kādam kristalizācijas centram (piem sniegpārsla, sniega grauds) tad tas loti loti ātri sasals. Tas notiek tik aatri, ka ūdens virsmas spraiguma speeki nepaspēj pilienu "izsmeret kar krisalizajijas centru"
Tādējādi veidojas grauds kurš itkā salmēts no daudziem maziem ledus kristaliem.
Savukārt krusa parasti veidojas pie mazāk pērdzesēta gaisa . Kad krusa veidojas, tad pārdzesētie udens pilieni paspej "izsmērēties/izldzināties" gar kristalizācijas centru.
Pārdzesēts udens piliens ir taads kam T<0. Tas nav paspējis sasalt, jo lai sasaltu nepieciešams kristalizācijas centrs (tiesa kristalizācijas centrs var rasties ar pašā pilienā fluktuāciju rezultatā, bet tam ir mazāka varbūtba, kā sastap ārēju kristalizācijas centru.
Nu apmēram tā. Centos vienkārši, bet vai sanāca nezinu.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Nu gan skāde šitādu ziemeļblāzmu palaist garām. Tik ideālā naktī. :(
Diezvai LVGMA izdosies bloķēt visus publiskos proxy :)
No rīta Vēl šite <a href='http://www.meteo.lv/upload_video/RIX_250.sri.flv' >[radars] </a> varēja animāciju dabūt. Bet nu tas ar šķiet aiztaisīts
Nu neveru Raiti tev līdz galam piekrist.
Ja taisi biznesu, tad iegādājies arī visu aprīkojumu. Citādi tāda prihvatizācija vien sanāk.
Atmaksā iedzīvotajiem radara cenu, un pārējos valsts ieguldījumus un tad iedzīvotaji pa to pašu naudu varēs pirkt pakalpojumu.
Patreiz sanāk, ka taisīs biznesu ar aprīkojumu, kuru nozaga nodoklu maksatajiem.
Tad jau lai viņi no valsts nesaņem vispār ne santīma un taisa "lielo" biznesu. Ja spēc eksistēm tad malači, ja ne lai pazūd. Es tādiem maksāt negribu.
Iedzīvotaji ta pat no LVGMA negūst nekādu labumu. Prognozes nav labākas par brīvi pieejamajām, brīdinājumi parasti "post factum" utt. Radars un novērojumu dati bija vienīgās labās lietas. Pirmā vairs nav.
Piekritu.
Tiesa man šķiet, ka dažādas organizācijas un mediji tomēr maksās.
Skumji ir tas, ka radars un dažādas citas lietas šķiet ir pirktas un tiek finansētas arii no maniem nodokliem. Un piekritu, ka jaacelj pēc iespējas lielaks tracis.
Bēdīgu dziesmiņu dziedam mēs, kas gan ...
ĀRPRĀC. Ko nu.
ATTDODIED RADARU.
Tā bija gandrīz vienīgā LVGMA lietderīgā lieta. Vēl tik paliek vēsturiskie dati. Ceru ka tos nenogriezīs.
Sniegs pie plussiem parasti ir tādēlj, ka "mitrā termometra temperatūra(MTT) <0. MTT ir temperatūra, lidz kādai var atdzist shkidrums kad tas iztvaiko. Iztvaikojot tiek aizvadts siltums (atdziest). MTT nekad nevar būt zemāka par rasas punktu.
Jo sausāks gais ju zemāka MTT. Piem Ja gaisā ir +10°C un gaisa mitrums ir 25% tad MTT = -0.8°C.
Ja gaisā ir +6, tad jau pie relatvā mitruma 42% MTT < 0°C
Parasti ja augstakie gaisa slāņi tiek "nodziti" lejā, tie saspiežas un sasilst. Tas ir pretējs proces, kā notiek kad siltais gais celas augshup.
Lai atvieglotu aprēkinus un nebūtu jāņem vērā augstums kādā ir gaisa daliņa meteorologijā mēdz lietot tādu terminu kā "virtuālā temperatūra."
Protams var būt situācijas , kad zem slāņa kur veidojas nokrišņi ir ieplūdis augsts gaiss un ar konvekcijas mākoņa outfow tas tiek piespies pie zemes. Bet tās ir tiešām retas situācijas. Parasti tā nenotiek :)
Sniega graudi parasti veidojas loti pārdzesēta gaisā (ap -40). Kad mazi loti pārdzesēti ūdens pilieno pieskaras kādam kristalizācijas centram (piem sniegpārsla, sniega grauds) tad tas loti loti ātri sasals. Tas notiek tik aatri, ka ūdens virsmas spraiguma speeki nepaspēj pilienu "izsmeret kar krisalizajijas centru"
Tādējādi veidojas grauds kurš itkā salmēts no daudziem maziem ledus kristaliem.
Savukārt krusa parasti veidojas pie mazāk pērdzesēta gaisa . Kad krusa veidojas, tad pārdzesētie udens pilieni paspej "izsmērēties/izldzināties" gar kristalizācijas centru.
Pārdzesēts udens piliens ir taads kam T<0. Tas nav paspējis sasalt, jo lai sasaltu nepieciešams kristalizācijas centrs (tiesa kristalizācijas centrs var rasties ar pašā pilienā fluktuāciju rezultatā, bet tam ir mazāka varbūtba, kā sastap ārēju kristalizācijas centru.
Nu apmēram tā. Centos vienkārši, bet vai sanāca nezinu.