Visu rīta pusi lija, tad uz mirkli pierima, bet tad atkal smidzeklis klāt, mani ieplānotie āra darbi kavējas. Vakar zupai rāvu burkānus, no 7 burkāniem tikai viens vesels, pārējos peles vai ūdensžurkas pamatīgi apstrādājušas, dažiem tik vien kā zaļie laksti un plāna miziņa palikusi, tik traki nevienu gadu nav ar grauzējiem bijis.
Vakar atgriezos no siltās Turcijas, kur nedēļu pavadīju t starp +20°C naktī un +30°C dienā, šķiet, ka esmu atbraukusi uz ziemeļiem, auksti!!! Sāku saprast ārzemniekus, kuri brīnās, kā šeit var dzīvot gadalaikos, kas nav vasara :(
Brāzmainais vējš turpinās, pa gaisu lido koku zaru atlūzas, vasaras nojumei vējš norāva auduma jumtiņu, vieglākie spaiņi arī pasvaidīti. Nu ko, jāsaka vien ardievas vasarai...
Pēc burvīgi siltās nakts turpinās silta diena, bet nu jau ar spēcīgām vēja brāzmām. Cik vakar ābolus nolasīju, tik divtik daudz vējš tos atkal notriecis zemē . Dienvidu pusē sāk drūzmēties tumši padebeši, jāsteidz pa dārzu salasīt dilles un mārrutki, jo kaimiņiene atstiepa spaini gurķu, teica, ka pašai vairs nevajagot, esot jau pilns pagrabs samarinētu , bet tā kā tie, iespējams, pēdējie šajā sezonā, tad būs vien jāpadarbojas.
p.s. Gurķi jau burkās un pagrabā, bet lietu tā arī nesagaidīju. Toties sākušas kost mušas - droša rudens pazīme.
Šorīt skaista piezemes migliņa, kas satecēja ielejā un ar pirmajiem saules stariem ātri vien pazuda. Man pirmā atvaļinājuma diena, laiks tik burvīgi silts, kāds nebūt nebija tiem, kam atvaļinājums bija jūlijā. Ilgi gan tā tas neturpināsies, bet esmu iemācījusies priecāties par katru jauko dienu. Vācu ābolus sulai, ābele tik pilna, bail, ka nenolūzt zari.
Pēc vēsas nakts, kad t bija tikai +5°C, diena izvērtusies tīri jauka, neliels vējiņš, apkārt klīstoši mākoņi, ap +20°C. Dienas pirmo pusi apzinīgi nodarbojos ar to, kam darbdienās pietrūkst laika - "vasaras ieslodzīšanu burciņās". Šogad interesanti burkāni- tievi, bet gari, tad nu šķērēju kopā ar bietēm, kabačiem un tomātiem, būs ziemā gan salātiem, gan zupu sagatavēm. Mūsu pusē turpinās kartupeļu talkas, arī ābolu spiešanas tūre ir sākusies, tā kā rudens visā savā krāšņumā. Dzērves pulcējas lielos baros, man atsūtīja foto, kur to ap simtu vai vairāk salasījies, gan jau ar pirmo ziemeļvēju dosies uz dienvidiem, bet pagaidām vēl barojas un atpūšas.
Es joprojām lietu neesmu sagaidījusi, mākoņi aizslīd garām, tās pāris piles, kas šodien pusdienlaikā nopilēja, par lietu uzskatīt nevar. Kur zemnieki ar lauku vai sēj ziemājus- putekļu mākonis aiz traktora kā tuksnesī. Aizvien lielākos baros pulcējas dzērves, drīz sāksies lielā aizdidošana.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Visu rīta pusi lija, tad uz mirkli pierima, bet tad atkal smidzeklis klāt, mani ieplānotie āra darbi kavējas. Vakar zupai rāvu burkānus, no 7 burkāniem tikai viens vesels, pārējos peles vai ūdensžurkas pamatīgi apstrādājušas, dažiem tik vien kā zaļie laksti un plāna miziņa palikusi, tik traki nevienu gadu nav ar grauzējiem bijis.
Vakar atgriezos no siltās Turcijas, kur nedēļu pavadīju t starp +20°C naktī un +30°C dienā, šķiet, ka esmu atbraukusi uz ziemeļiem, auksti!!! Sāku saprast ārzemniekus, kuri brīnās, kā šeit var dzīvot gadalaikos, kas nav vasara :(
Brāzmainais vējš turpinās, pa gaisu lido koku zaru atlūzas, vasaras nojumei vējš norāva auduma jumtiņu, vieglākie spaiņi arī pasvaidīti. Nu ko, jāsaka vien ardievas vasarai...
Pēc burvīgi siltās nakts turpinās silta diena, bet nu jau ar spēcīgām vēja brāzmām. Cik vakar ābolus nolasīju, tik divtik daudz vējš tos atkal notriecis zemē . Dienvidu pusē sāk drūzmēties tumši padebeši, jāsteidz pa dārzu salasīt dilles un mārrutki, jo kaimiņiene atstiepa spaini gurķu, teica, ka pašai vairs nevajagot, esot jau pilns pagrabs samarinētu , bet tā kā tie, iespējams, pēdējie šajā sezonā, tad būs vien jāpadarbojas.
p.s. Gurķi jau burkās un pagrabā, bet lietu tā arī nesagaidīju. Toties sākušas kost mušas - droša rudens pazīme.
Šorīt skaista piezemes migliņa, kas satecēja ielejā un ar pirmajiem saules stariem ātri vien pazuda. Man pirmā atvaļinājuma diena, laiks tik burvīgi silts, kāds nebūt nebija tiem, kam atvaļinājums bija jūlijā. Ilgi gan tā tas neturpināsies, bet esmu iemācījusies priecāties par katru jauko dienu. Vācu ābolus sulai, ābele tik pilna, bail, ka nenolūzt zari.
Saule caur lielu dūmaku, bet kompektā ar silo vējiņu nupat ārā (23,7°C) ir siltāk kā istabā (21°C). Jauki!
Pēc vēsas nakts, kad t bija tikai +5°C, diena izvērtusies tīri jauka, neliels vējiņš, apkārt klīstoši mākoņi, ap +20°C. Dienas pirmo pusi apzinīgi nodarbojos ar to, kam darbdienās pietrūkst laika - "vasaras ieslodzīšanu burciņās". Šogad interesanti burkāni- tievi, bet gari, tad nu šķērēju kopā ar bietēm, kabačiem un tomātiem, būs ziemā gan salātiem, gan zupu sagatavēm. Mūsu pusē turpinās kartupeļu talkas, arī ābolu spiešanas tūre ir sākusies, tā kā rudens visā savā krāšņumā. Dzērves pulcējas lielos baros, man atsūtīja foto, kur to ap simtu vai vairāk salasījies, gan jau ar pirmo ziemeļvēju dosies uz dienvidiem, bet pagaidām vēl barojas un atpūšas.
Es joprojām lietu neesmu sagaidījusi, mākoņi aizslīd garām, tās pāris piles, kas šodien pusdienlaikā nopilēja, par lietu uzskatīt nevar. Kur zemnieki ar lauku vai sēj ziemājus- putekļu mākonis aiz traktora kā tuksnesī. Aizvien lielākos baros pulcējas dzērves, drīz sāksies lielā aizdidošana.