Jā, kārtējā slidotava, pa pagalmu - nevis pa taciņām, bet pa blakus esošo sniegu, kājas iegrimst, bet par laimi- neslīd. Piebrauktās ielas - tīrā mašīnu bojāšana- izveidojušās milzu bedres (caurumi), kad tādās iebarauc, tad nezini, vai ko neesi salauzis. Šorīt ilgi domāju, vai braukt un plēst auto, vai iet kājām un riskēt krist un ko izmežģīt vai sasist. Pēc trakās sniega rakšanas vienai rokai sācies nerva iekaisums, smērēju, dzeru zāles un ceru, ka izdosies apārstēt bez daktera apmeklējuma, pie kura garas Covidistu rindas.
Baltās, mitrās šausmas turpina birt no debesīm. Nepārprotiet, man nav nekas pret sniegu, bet tik smagu ziemas ceļu kā šogad sen neatceros. Sākšu ar to, ka šorīt 1,5 stundu rakos, lai izbrauktu no pagalma, sniegs tik smags, ka lāpstu pacelt grūti. Izraku tik tālu, lai pa kaimiņa sliedēm tālāk varētu braukt līdz lielajam ceļam. Kaimiņam džips, man mazāka mašīnīte, tad nu spolēdama braucu kā piedzērusies balderiāņus, bet nu galā tiku. Skatos pašlaik pa logu un šausminos, ka slapjais sniegs joprojām gāžas kā no pārpilnības raga, jau tagad ar bažām domāju par mājupceļu.
Solārais pavasaris iesākās ar sniegu un putenīti, vēl grādi nedaudz zem neliels, tāpēc sniegu var puslīdz normāli patīrīt, kad aizies plusos, atkal būs mitrs un smags. Prognozēs nākamajai nedēļai parādās nopietni mīnusi, tā kā par ātru gaidīt pavasari dabā.
Pēc pēdiņām sniegā daudz ko var uzzināt par dzīvnieku "nakts dzīvi". Zaķu manā pusē palicis maz, pa retam kāda pēda manāma, toties lapsas apstaigā teritoriju regulāri, īpaši, kopš turu vistas. Pēdējā laikā zem ābelēm stirmas ir meklējušas kritušos ābokus, bet pelītes un citi grauzēji pa sniega virsu mēdz pārskriet no vienas alas uz otru.
Gan vakar, gan šodien pusdienas pārtraukumā izdevās noķert neilgu saulainu brīdi, lai paelpotu svaigu gaisu un uzņemtu kādu foto. Sērsna ir pietiekami stipra, lai varētu samērā droši pa sniegu pastaigāt, tikai reizumi kāja iekrīt dziļāk. Vakar gan saule paspīdēja nedaudz ilgāk, pat karsti palika, nācās cepuri un cimdus novilkt, bet arī šodienai nav ne vainas. Galvenais, ka nav vēja, un tad jau piesaulē pakūst kāds jumta stūris, veidojot lākstekas. Kļūst aizvien pavasarīgāk!
Pāris grādu mīnusā, putenis un sīks sniedziņš. Salīdzinājumā ar vakardienu, šodienas sniegs vieglāks, bet tāpat dabūju pastrādāt ar lāpstu, jo piesnigusi pamatīga kārta. Kur lāpsta trāpa vakar netīrītā sniegā, vēl mitrums augšup griežas. Kupenas veidojas citās vietās, jo vējš pamainījis virzienu. Teikšu atklāti, mani šī ziema ir drusku nomocījusi. Katrs rīts kā "krievu rulete"- vai nu sasalstošs lietus, vai pamatīgs sniegs, vai apledojuši ceļi, - nekādas pastāvības.
Labrīt! Putenis vakar gaudoja skurstenī, sniegs sltās sitās logos un mājiņa brīžiem tā notrīcēja, ka reizēm pat bail palika. Elektrība raustījās, bet nenodzisa, pagasta centrs gan labu laiku tumsā esot padzīvojis. Bet bet tas viss aiz muguras, šorīt gaismā devos apskatīt esošo situāciju. Pagalmā sniegs sapūsts kā veco laiku veļas dēlī, brīžam gandrīz līdz zemei nopūsts, bet vietām kupenas līdz ceļgalam. Tā kā rīt sola mīnusus un šis kvantums tik ātri neizkusīs, ņēmu lāpstu un raku celiņus. Sniegs ārkārtīgi smags, paceļot lāpstu no apakšas dzīvs ūdens ārā līst. Stundu rakos, ienācu istabā sasvīdusi, piekususi un jūtos kā izspiests citrons. Uz rīta pusi pa dārzu staigājusi stirna, zem ābelēm kašājusies un meklējusi pērnos ābolus, tagad divi meža strazdi mielojas ar stirnas atradumu.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Jā, kārtējā slidotava, pa pagalmu - nevis pa taciņām, bet pa blakus esošo sniegu, kājas iegrimst, bet par laimi- neslīd. Piebrauktās ielas - tīrā mašīnu bojāšana- izveidojušās milzu bedres (caurumi), kad tādās iebarauc, tad nezini, vai ko neesi salauzis. Šorīt ilgi domāju, vai braukt un plēst auto, vai iet kājām un riskēt krist un ko izmežģīt vai sasist. Pēc trakās sniega rakšanas vienai rokai sācies nerva iekaisums, smērēju, dzeru zāles un ceru, ka izdosies apārstēt bez daktera apmeklējuma, pie kura garas Covidistu rindas.
Baltās, mitrās šausmas turpina birt no debesīm. Nepārprotiet, man nav nekas pret sniegu, bet tik smagu ziemas ceļu kā šogad sen neatceros. Sākšu ar to, ka šorīt 1,5 stundu rakos, lai izbrauktu no pagalma, sniegs tik smags, ka lāpstu pacelt grūti. Izraku tik tālu, lai pa kaimiņa sliedēm tālāk varētu braukt līdz lielajam ceļam. Kaimiņam džips, man mazāka mašīnīte, tad nu spolēdama braucu kā piedzērusies balderiāņus, bet nu galā tiku. Skatos pašlaik pa logu un šausminos, ka slapjais sniegs joprojām gāžas kā no pārpilnības raga, jau tagad ar bažām domāju par mājupceļu.
Solārais pavasaris iesākās ar sniegu un putenīti, vēl grādi nedaudz zem neliels, tāpēc sniegu var puslīdz normāli patīrīt, kad aizies plusos, atkal būs mitrs un smags. Prognozēs nākamajai nedēļai parādās nopietni mīnusi, tā kā par ātru gaidīt pavasari dabā.
Pēc pēdiņām sniegā daudz ko var uzzināt par dzīvnieku "nakts dzīvi". Zaķu manā pusē palicis maz, pa retam kāda pēda manāma, toties lapsas apstaigā teritoriju regulāri, īpaši, kopš turu vistas. Pēdējā laikā zem ābelēm stirmas ir meklējušas kritušos ābokus, bet pelītes un citi grauzēji pa sniega virsu mēdz pārskriet no vienas alas uz otru.
Gan vakar, gan šodien pusdienas pārtraukumā izdevās noķert neilgu saulainu brīdi, lai paelpotu svaigu gaisu un uzņemtu kādu foto. Sērsna ir pietiekami stipra, lai varētu samērā droši pa sniegu pastaigāt, tikai reizumi kāja iekrīt dziļāk. Vakar gan saule paspīdēja nedaudz ilgāk, pat karsti palika, nācās cepuri un cimdus novilkt, bet arī šodienai nav ne vainas. Galvenais, ka nav vēja, un tad jau piesaulē pakūst kāds jumta stūris, veidojot lākstekas. Kļūst aizvien pavasarīgāk!
Pāris grādu mīnusā, putenis un sīks sniedziņš. Salīdzinājumā ar vakardienu, šodienas sniegs vieglāks, bet tāpat dabūju pastrādāt ar lāpstu, jo piesnigusi pamatīga kārta. Kur lāpsta trāpa vakar netīrītā sniegā, vēl mitrums augšup griežas. Kupenas veidojas citās vietās, jo vējš pamainījis virzienu. Teikšu atklāti, mani šī ziema ir drusku nomocījusi. Katrs rīts kā "krievu rulete"- vai nu sasalstošs lietus, vai pamatīgs sniegs, vai apledojuši ceļi, - nekādas pastāvības.
Labrīt! Putenis vakar gaudoja skurstenī, sniegs sltās sitās logos un mājiņa brīžiem tā notrīcēja, ka reizēm pat bail palika. Elektrība raustījās, bet nenodzisa, pagasta centrs gan labu laiku tumsā esot padzīvojis. Bet bet tas viss aiz muguras, šorīt gaismā devos apskatīt esošo situāciju. Pagalmā sniegs sapūsts kā veco laiku veļas dēlī, brīžam gandrīz līdz zemei nopūsts, bet vietām kupenas līdz ceļgalam. Tā kā rīt sola mīnusus un šis kvantums tik ātri neizkusīs, ņēmu lāpstu un raku celiņus. Sniegs ārkārtīgi smags, paceļot lāpstu no apakšas dzīvs ūdens ārā līst. Stundu rakos, ienācu istabā sasvīdusi, piekususi un jūtos kā izspiests citrons. Uz rīta pusi pa dārzu staigājusi stirna, zem ābelēm kašājusies un meklējusi pērnos ābolus, tagad divi meža strazdi mielojas ar stirnas atradumu.
Kāpostu kaceni.