Kaut arī man patīk siltie vasaras vakari, ļoti gaidu lietu, kaut tas arī nāks ar vēsāku laiku. Nupat vairs gurķu un kabaču dobes nevar saliet, pārāk ilgs tas bezlietus periods ir bijis. Arī burkāni sīki un gari kā zīmuļi, saknēm dārzā ir pēdējais laiks, lai sāktu piebriest. Sīpoliem laksti jau gandrīz sausi, lai gan pats sīpols vēl nav sasniedzis to lielumu, kādā būtu vajadzējis būt uz šo laiku. Labi augušajiem ķirbjiem vidū parādījušie caurumi, izskatās, ka putni izknābājuši. Kaut ko tādu pirms vairākiem gadiem redzēju Turcijā un brīnījos, tagad pašai Turcijas siltums, sausums un tam līdzi nākošās problēmas. Žagatas sākušas līst siltumnīcā un knābāt gatavos tomātus, arī tas agrāk nav novērots, vismaz manā dārzā. Tā nu mums, tiem lauku cilvēkiem iet- nemitīga cīņa par ražu, ko iespaido dabas apstākļi.
Dzestrs, +14°C, gaisā jaušamas agra rudens smaržas- krīt pirmie, vēl negatavie āboli, tīrumā jaucas vībotņu un vēl kādu rūgtenu zālīšu smarža, uzziedējušas dažas gladiolas. Agrās jāņogas jau lasāmas, jāmeklē sulas pudeles un jāsāk tecināt, sācies ziemas krājumu gatavošanas maratons. Tādas sajūtas manī modina vakars, kad omulībai jau jāuzmet jaciņa uz pleciem.
Šovakar var just, ka vakars paliek nedaudz vēsāks, t jau 18°C, bet istabās vēl karsts. Nākošnedēļ tādu problēmu vairs nebūs, jo nakšu t būtiski pazemināsies, varēs normāli izgulēties. Šodien iznāca pabraukāt pa Gulbenes un Madonas pusi, var redzēt, ka lietus tur pamatīgi nogāzis, vēl pēcpusdienā ceļmalās stāvēja peļķes, bet jo tuvāk braucu mājai, jo sausāks palika. Arī nākošnedēļ prognozēs lietus netiek paredzēts, skumji skatīties uz dārzu, jo visu saliet nevar.
Karsts nežēlīgi, it kā pūš vējelis, bet arī tas ir silts. Pirms stundas visa ieleja bija dūmos, jo apmēram 10 km attālumā gar dzelzceļu esot izcēlušies meža ugunsgrēki, pat pelnu daļas no gaisa krita. Pašlaik dūmi paklīduši un deguma smaka mazinājusies, vai nu izdevies nodzēst, jeb arī vējš pierimis un dūmus uz mūsu pusi tik ļoti vairs nenes. Ceru, ka pirmais variants.
Dārzu vairs nav iespējams pieliet, lapas ļekst gan gurķiem, gan ķirbjiem, kaut arī tiek liets gan no rīta, gan vakarā. Darbā un mājās vaļā visi logi un durvis, kamēr caurvējš, tikmēr vēl kaut kā dzīvot var. Mājās vēl ir iespēja ik pa laikam ieskriet vēsā dušā, darbā atliek vien nomazgāt muti remdenā ūdenī, jo tas trubās jau uzsilis. Nu būtu kaut uz desmit minūtēm kāds mākonis atpeldējis un uzgāzis svaiga ūdens šalti, vismaz vieglāk paliktu - gan pašam, gan augiem.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Kaut arī man patīk siltie vasaras vakari, ļoti gaidu lietu, kaut tas arī nāks ar vēsāku laiku. Nupat vairs gurķu un kabaču dobes nevar saliet, pārāk ilgs tas bezlietus periods ir bijis. Arī burkāni sīki un gari kā zīmuļi, saknēm dārzā ir pēdējais laiks, lai sāktu piebriest. Sīpoliem laksti jau gandrīz sausi, lai gan pats sīpols vēl nav sasniedzis to lielumu, kādā būtu vajadzējis būt uz šo laiku. Labi augušajiem ķirbjiem vidū parādījušie caurumi, izskatās, ka putni izknābājuši. Kaut ko tādu pirms vairākiem gadiem redzēju Turcijā un brīnījos, tagad pašai Turcijas siltums, sausums un tam līdzi nākošās problēmas. Žagatas sākušas līst siltumnīcā un knābāt gatavos tomātus, arī tas agrāk nav novērots, vismaz manā dārzā. Tā nu mums, tiem lauku cilvēkiem iet- nemitīga cīņa par ražu, ko iespaido dabas apstākļi.
Brīnums ir noticis! Naktī ap trijiem pamodos no lietus grabināšanās pa palodzi. No rīta mērtraukā 8 mm nokrišņu, necerēti daudz!
Dzestrs, +14°C, gaisā jaušamas agra rudens smaržas- krīt pirmie, vēl negatavie āboli, tīrumā jaucas vībotņu un vēl kādu rūgtenu zālīšu smarža, uzziedējušas dažas gladiolas. Agrās jāņogas jau lasāmas, jāmeklē sulas pudeles un jāsāk tecināt, sācies ziemas krājumu gatavošanas maratons. Tādas sajūtas manī modina vakars, kad omulībai jau jāuzmet jaciņa uz pleciem.
Šonakt beidzot labi gulēju. T naktī strauji slīdēja lejup, apstājoties pie +11°C, istabā +18°C,, jūtos komfortabli.
Šovakar var just, ka vakars paliek nedaudz vēsāks, t jau 18°C, bet istabās vēl karsts. Nākošnedēļ tādu problēmu vairs nebūs, jo nakšu t būtiski pazemināsies, varēs normāli izgulēties. Šodien iznāca pabraukāt pa Gulbenes un Madonas pusi, var redzēt, ka lietus tur pamatīgi nogāzis, vēl pēcpusdienā ceļmalās stāvēja peļķes, bet jo tuvāk braucu mājai, jo sausāks palika. Arī nākošnedēļ prognozēs lietus netiek paredzēts, skumji skatīties uz dārzu, jo visu saliet nevar.
Karsts nežēlīgi, it kā pūš vējelis, bet arī tas ir silts. Pirms stundas visa ieleja bija dūmos, jo apmēram 10 km attālumā gar dzelzceļu esot izcēlušies meža ugunsgrēki, pat pelnu daļas no gaisa krita. Pašlaik dūmi paklīduši un deguma smaka mazinājusies, vai nu izdevies nodzēst, jeb arī vējš pierimis un dūmus uz mūsu pusi tik ļoti vairs nenes. Ceru, ka pirmais variants.
Dārzu vairs nav iespējams pieliet, lapas ļekst gan gurķiem, gan ķirbjiem, kaut arī tiek liets gan no rīta, gan vakarā. Darbā un mājās vaļā visi logi un durvis, kamēr caurvējš, tikmēr vēl kaut kā dzīvot var. Mājās vēl ir iespēja ik pa laikam ieskriet vēsā dušā, darbā atliek vien nomazgāt muti remdenā ūdenī, jo tas trubās jau uzsilis. Nu būtu kaut uz desmit minūtēm kāds mākonis atpeldējis un uzgāzis svaiga ūdens šalti, vismaz vieglāk paliktu - gan pašam, gan augiem.
Kaut kāda mistika- visapkārt līst, pērkons ducina, tikai mums ne piles!