Es arī ar ilgām gaidīju lietu, jo radars rādīja lielu mākoņu masu, kas tuvojas, bet nekā - pāris piles, ko šodien pat kā rasu vairs nejūt. Tad nu cēlos no rīta, lai nedaudz palaistītu to, ko vakar neaplēju.
Tā kā šī diena bija relatīvi mazāk karsta, nolēmu vakarpusē pārbaudīt mežu. Kā jau bija gaidāms, mežs sauss, sēņu tikpat kā nav, vienīgās atrodamās bija gailenes, un tikai tajās vietās, kur labi zināms, ka tās aug, sūniņās paslēpušās un nedaudz sažuvušas. Bet tā kā es kaltēšu gailenes pulverim, tad šoreiz ņēmu visas, ko atradu. Par kārtīgu sēņošanu patreiz var aizmirst, ja nu vienīgi vietās, kur ilgi un daudz lijis,
Skatos uz prognozēm un domāju par dārzu - ja nesagaidīšu kādu pērkona negaisiņu, tad švaki būs, pat nezāles apkaltušas. Izmazgātā veļa pēc minūtēm 20 jau sausa. Žagatas cierē uz bērnu baseinu dārzā, izliku ūdens trauku, lai var padzerties, citādi ar nagiem saplēsīs malu, bet mazais trauks tām nešķiet kārdinošs.
Šorīt agri devos pie vietējā zemnieka, lai nedaudz salasītu zemenes ievārījumam, jo mazbērniem tas ļoti garšo. Dunduri koda kā traki, bet varonīgi pārcietu. Zemeņu vēl daudz, bet arī gliemežu daudz, daudzas ogas iebojātas, bet saimnieks ķīmiju nelieto, izliek traciņus ar alu. kur tie ierāpo un paliek, bet nu tas ir sīkums ar lielo masu, kas paliek. Lasītāju uz zemenēm nebija daudz, jo nu jau ir gatavas vasaras avenes, daudzi lasa tās. Prombraucot saimniece uzdāvināja baltās baznīcas lillijas, kas vēl no pirmās brīvvalsts laika aug pie mājas. Tad nu es kaifoju, jo man ši smarža ļoti patīk. Zinu, ka citiem par stipru, bet es esmu eiforijā. Diemžēl ne visi to vairs jūt, viena mana paziņa pēc izslimota kovida jau 5 mēnesi gaida, kad atgriezīsies smarža. Traki.
Lai arī es esmu siltas vasaras piekritēja, nupat jūtu, ka karstums kļūst grūti panesams. Ne darbā, ne mājās tāda īsta glābiņa no karstuma nav, istabu vēl pa nakti var pavēdināt, bet darba telpās pa nakti logus vaļā atstāt nedrīkst. Pat pagrabs paliek arvien siltāks. Vienīgie, kas priecājas par dzīvi ir gurķi, kabači un ķirbji. Arī arbūziem un melonēm aizmetušies bumbuļi, siltumnīcas meloni jau ieliku tīkliņā un uzsēju ar stiķi, nupat vēl bija mazi bumbulīši, šodien samērīju, ka jau 13 cm gari. Arī arbūziņi ārā smuki briest, tāda vasara tiem patīk. Gurķus jau sāku likt burkās un veidot krājumus ziemai, jo tie gatavojas ātrāk, kā var noēst. Parasti tas notiek kaut kad augustā, nu varbūt jūlija beigās. Agrāka celšanās un vēlāka gulēt iešana āra darbiem neko nepalīdz, jo tie trakie dunduri krīt virsū un piespiež pamest iesāktos darbus, jo nevar vairs izturēt. Nez, ka tur ir valstīs, kur ievēro siestu, neesmu dzirdējusi, ka tur arī žēlotos par dunduriem agrās rīta stundās.
Gar Siguldu (Krimuldas puse) aizgāja negaisiņš, varēja dzirdēt nelielu ducināšanu. Nedaudz nomācies, vēl nekas no cerētiem nokrišņiem nav atnācis. Gaidu.
P.s. Sagaidīju! Īss, bet svētīgs gāzieniņš, pēc pirmajām 10 min pielija 5mm, nupat bija otras 10 min, jau rāmāks, domāju, kādi 2 mm vēl būs klāt. Cik labi!
Gurķumētru neesmu mēģinājusi, bet man ieteica izmēģināt ar sējas kaņepi, varbūt ka mazā lauciņā ir kāds efekts, tīrumā- nekāda. Uz pašas kaņepes tie mošķi nelien, bet uz blakus esošā kartupeļu laksta pa pilnam.
Vakar tā arī lietu nesagaidīju, pie tam vakarā vēl sagāja grīstē mana ūdens laistīšanas sistēma, tā ka situācija dārzā nav uzlabojusies. Ja vakar rasas tikpat kā nebija, tad šodien zāle slapja, cerība sagaidīt lietu ir tuva nullei. Dunduri kož no paša rīta, Kolorado vaboles tādos daudzumos, kādi nav redzēti pēdējo gadu laikā, sūdzas pilnīgi visi, kuriem kaut pāris kartupeļu lakstu dārzā. Nemaz nebrīnīšos, ja šo dārzeņu cenas celsies vismaz vairākas reizes, jo nekādu labo ražu pēc tik masveidīga kukaiņu uzbrukuma gaidīt nevar.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Es arī ar ilgām gaidīju lietu, jo radars rādīja lielu mākoņu masu, kas tuvojas, bet nekā - pāris piles, ko šodien pat kā rasu vairs nejūt. Tad nu cēlos no rīta, lai nedaudz palaistītu to, ko vakar neaplēju.
Tā kā šī diena bija relatīvi mazāk karsta, nolēmu vakarpusē pārbaudīt mežu. Kā jau bija gaidāms, mežs sauss, sēņu tikpat kā nav, vienīgās atrodamās bija gailenes, un tikai tajās vietās, kur labi zināms, ka tās aug, sūniņās paslēpušās un nedaudz sažuvušas. Bet tā kā es kaltēšu gailenes pulverim, tad šoreiz ņēmu visas, ko atradu. Par kārtīgu sēņošanu patreiz var aizmirst, ja nu vienīgi vietās, kur ilgi un daudz lijis,
Skatos uz prognozēm un domāju par dārzu - ja nesagaidīšu kādu pērkona negaisiņu, tad švaki būs, pat nezāles apkaltušas. Izmazgātā veļa pēc minūtēm 20 jau sausa. Žagatas cierē uz bērnu baseinu dārzā, izliku ūdens trauku, lai var padzerties, citādi ar nagiem saplēsīs malu, bet mazais trauks tām nešķiet kārdinošs.
Šorīt agri devos pie vietējā zemnieka, lai nedaudz salasītu zemenes ievārījumam, jo mazbērniem tas ļoti garšo. Dunduri koda kā traki, bet varonīgi pārcietu. Zemeņu vēl daudz, bet arī gliemežu daudz, daudzas ogas iebojātas, bet saimnieks ķīmiju nelieto, izliek traciņus ar alu. kur tie ierāpo un paliek, bet nu tas ir sīkums ar lielo masu, kas paliek. Lasītāju uz zemenēm nebija daudz, jo nu jau ir gatavas vasaras avenes, daudzi lasa tās. Prombraucot saimniece uzdāvināja baltās baznīcas lillijas, kas vēl no pirmās brīvvalsts laika aug pie mājas. Tad nu es kaifoju, jo man ši smarža ļoti patīk. Zinu, ka citiem par stipru, bet es esmu eiforijā. Diemžēl ne visi to vairs jūt, viena mana paziņa pēc izslimota kovida jau 5 mēnesi gaida, kad atgriezīsies smarža. Traki.
Lai arī es esmu siltas vasaras piekritēja, nupat jūtu, ka karstums kļūst grūti panesams. Ne darbā, ne mājās tāda īsta glābiņa no karstuma nav, istabu vēl pa nakti var pavēdināt, bet darba telpās pa nakti logus vaļā atstāt nedrīkst. Pat pagrabs paliek arvien siltāks. Vienīgie, kas priecājas par dzīvi ir gurķi, kabači un ķirbji. Arī arbūziem un melonēm aizmetušies bumbuļi, siltumnīcas meloni jau ieliku tīkliņā un uzsēju ar stiķi, nupat vēl bija mazi bumbulīši, šodien samērīju, ka jau 13 cm gari. Arī arbūziņi ārā smuki briest, tāda vasara tiem patīk. Gurķus jau sāku likt burkās un veidot krājumus ziemai, jo tie gatavojas ātrāk, kā var noēst. Parasti tas notiek kaut kad augustā, nu varbūt jūlija beigās. Agrāka celšanās un vēlāka gulēt iešana āra darbiem neko nepalīdz, jo tie trakie dunduri krīt virsū un piespiež pamest iesāktos darbus, jo nevar vairs izturēt. Nez, ka tur ir valstīs, kur ievēro siestu, neesmu dzirdējusi, ka tur arī žēlotos par dunduriem agrās rīta stundās.
Gar Siguldu (Krimuldas puse) aizgāja negaisiņš, varēja dzirdēt nelielu ducināšanu. Nedaudz nomācies, vēl nekas no cerētiem nokrišņiem nav atnācis. Gaidu.
P.s. Sagaidīju! Īss, bet svētīgs gāzieniņš, pēc pirmajām 10 min pielija 5mm, nupat bija otras 10 min, jau rāmāks, domāju, kādi 2 mm vēl būs klāt. Cik labi!
Gurķumētru neesmu mēģinājusi, bet man ieteica izmēģināt ar sējas kaņepi, varbūt ka mazā lauciņā ir kāds efekts, tīrumā- nekāda. Uz pašas kaņepes tie mošķi nelien, bet uz blakus esošā kartupeļu laksta pa pilnam.
Vakar tā arī lietu nesagaidīju, pie tam vakarā vēl sagāja grīstē mana ūdens laistīšanas sistēma, tā ka situācija dārzā nav uzlabojusies. Ja vakar rasas tikpat kā nebija, tad šodien zāle slapja, cerība sagaidīt lietu ir tuva nullei. Dunduri kož no paša rīta, Kolorado vaboles tādos daudzumos, kādi nav redzēti pēdējo gadu laikā, sūdzas pilnīgi visi, kuriem kaut pāris kartupeļu lakstu dārzā. Nemaz nebrīnīšos, ja šo dārzeņu cenas celsies vismaz vairākas reizes, jo nekādu labo ražu pēc tik masveidīga kukaiņu uzbrukuma gaidīt nevar.