Lai nu kādas būtu mūsu atškirīgās politiskās pārliecības, mūs visus vieno lielāka vai mazāka tuvība ar dabu, lauciniekam tas ir dzīves veids, kurā viņam jāmāk adaptēties, pilsētniekam - vairāk skats pa logu un caur fotoobjektīvu. Šis vienojošais mūs satur kopā, kaut gan mēs viens otru fiziski droši vien nekad nesatiksim un mūsu pazīšanās paliks tikai virtuālajā līmenī. Kas gan būtu tāds, kas varētu saturēt kopā mūsu tautu? Nezinu, ja zinātu, droši vien balotētos uz Saeimu...:)
Lai nu kā, rīt būs atkal jauna diena, dosimies dabā - mežā, purvā, pie jūras... kur nu katru sirds velk. Daba mums nemelos, daba mūs relaksēs, daba mūs mācīs skatīties uz pasauli viņas acīm...
Saule spīd, lietus līst un milzu varavīksne pār visu debess jumu. Lai saulains noskaņojums mūsu prātos un droša roka, ieliekot vēlēšanu aploksnē to zīmi, kura harmonē ar mūsu sirdsapziņu.
Pavadītas 2 brīnišķas atvasaras dienas, kartupeļi norakti (raža beigu beigās izrādījās tīri laba, par spīti sausumam, kas vasaras vidū draudēja kartupeļus manā māla kalnā iecementēt), vakar vēl paspēju līdz purviņam aizskriet un nedaudz dzērvenes ielasīt. Šorīt no paša rīta bija neparasti silts un pat kāds saules stariņš uz mirkli parādījās, bet nu jau visa debess nomākusies un telpās ir jāslēdz gaisma, lai redzi nebojātu. Tā negribas vēl to vēsumu, bet es solidarizējos ar Maiju, jo mitrumu vajag, ūdens līmenis akā ir nedaudz augstāks kā vasaras sausajā periodā, bet vēl ne tik ļoti augsts, lai mierīgu sirdi varētu sagaidīt ziemu.
Mūsu pusē ap desmitiem vakarā termometrs rādīja +15 grādu un migla bija tik ļoti bieza, ka varēja "ar karoti smelt", kā mani vecāki mēdza sacīt. Nu jau viss izklīdis, bet temperatūra patreiz zemāka, kā vakar vakarā, tikai +13 grādi. Bet tā kā spīd jauka saulīte, tad diena iesils ātri. Ļoti ceru uz labu laiku sestdien, jo man paredzēta kartupeļu talka...
4,5 km no centra ir liela norvēģiem piederoša cūku ferma, mēslus viņi ved uz visiem apkārtējiem laukiem, taču tas nenotiek pirmo gadu, tad jau arī citos gados būtu tas pats bijis. Un nav jau tā, ka tās mušas ir tikai vienā nelielā vietā, man zināja stāstīt, ka arī Siguldā visos saimniecības preču veikalos ir izpirkti mušpapīri, neticu, ka tos visus izpirka allažnieki. Var jau būt, ka nostrādāja kaut kāda apstākļu sakritība (situms, mitrums, aukstums...), daba ir tik smalks mehānisms, diemžēl mēs tikai varam nojaust par tās likumsakarībām. Pirms pāris gadiem taču Latgalē arī smaka lopi no mušinu (knišļu) uzlidojumiem, bet arī tikai kādā noteiktā apgabalā.
Paldies, Maija, par ieteikumu. Vai tām strēmelēm ir arī kāds nosaukums? Man durvīm priekšā ir parastais aizkars, bet navar jau tā iziet, lai kaut sparaudziņa nepavērtos. Trakākais, ka ne jau man vienai tas mušu bars, kuru cilvēku šodien Allažos satieku, tie visi runā tikai par vienu tēmu- kaut ko tādu ar mušām viņi vēl nav piedzīvojuši. Man viena kolēģe smejoties teica, ka vakar neesot varējusi skatīties TV, jo "pirmajā rindā" esot sēdējušas simtiem mušas -ekrāns esot bijis melns.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Lai nu kādas būtu mūsu atškirīgās politiskās pārliecības, mūs visus vieno lielāka vai mazāka tuvība ar dabu, lauciniekam tas ir dzīves veids, kurā viņam jāmāk adaptēties, pilsētniekam - vairāk skats pa logu un caur fotoobjektīvu. Šis vienojošais mūs satur kopā, kaut gan mēs viens otru fiziski droši vien nekad nesatiksim un mūsu pazīšanās paliks tikai virtuālajā līmenī. Kas gan būtu tāds, kas varētu saturēt kopā mūsu tautu? Nezinu, ja zinātu, droši vien balotētos uz Saeimu...:)
Lai nu kā, rīt būs atkal jauna diena, dosimies dabā - mežā, purvā, pie jūras... kur nu katru sirds velk. Daba mums nemelos, daba mūs relaksēs, daba mūs mācīs skatīties uz pasauli viņas acīm...
Saule spīd, lietus līst un milzu varavīksne pār visu debess jumu. Lai saulains noskaņojums mūsu prātos un droša roka, ieliekot vēlēšanu aploksnē to zīmi, kura harmonē ar mūsu sirdsapziņu.
Allažos pagaidām tikai epizodiski elektrības pārtraukumi, tieši tāpat uzvedas internets.
Pavadītas 2 brīnišķas atvasaras dienas, kartupeļi norakti (raža beigu beigās izrādījās tīri laba, par spīti sausumam, kas vasaras vidū draudēja kartupeļus manā māla kalnā iecementēt), vakar vēl paspēju līdz purviņam aizskriet un nedaudz dzērvenes ielasīt. Šorīt no paša rīta bija neparasti silts un pat kāds saules stariņš uz mirkli parādījās, bet nu jau visa debess nomākusies un telpās ir jāslēdz gaisma, lai redzi nebojātu. Tā negribas vēl to vēsumu, bet es solidarizējos ar Maiju, jo mitrumu vajag, ūdens līmenis akā ir nedaudz augstāks kā vasaras sausajā periodā, bet vēl ne tik ļoti augsts, lai mierīgu sirdi varētu sagaidīt ziemu.
Šī nakts mums bija auksta, plkst. 5.30 termometrs rādīja tikai +6 grādus, labi ka bija migla, savādāk iespējams, uz virskārtas jau būtu pirmās salnas.
Mūsu pusē ap desmitiem vakarā termometrs rādīja +15 grādu un migla bija tik ļoti bieza, ka varēja "ar karoti smelt", kā mani vecāki mēdza sacīt. Nu jau viss izklīdis, bet temperatūra patreiz zemāka, kā vakar vakarā, tikai +13 grādi. Bet tā kā spīd jauka saulīte, tad diena iesils ātri. Ļoti ceru uz labu laiku sestdien, jo man paredzēta kartupeļu talka...
4,5 km no centra ir liela norvēģiem piederoša cūku ferma, mēslus viņi ved uz visiem apkārtējiem laukiem, taču tas nenotiek pirmo gadu, tad jau arī citos gados būtu tas pats bijis. Un nav jau tā, ka tās mušas ir tikai vienā nelielā vietā, man zināja stāstīt, ka arī Siguldā visos saimniecības preču veikalos ir izpirkti mušpapīri, neticu, ka tos visus izpirka allažnieki. Var jau būt, ka nostrādāja kaut kāda apstākļu sakritība (situms, mitrums, aukstums...), daba ir tik smalks mehānisms, diemžēl mēs tikai varam nojaust par tās likumsakarībām. Pirms pāris gadiem taču Latgalē arī smaka lopi no mušinu (knišļu) uzlidojumiem, bet arī tikai kādā noteiktā apgabalā.
Paldies, Maija, par ieteikumu. Vai tām strēmelēm ir arī kāds nosaukums? Man durvīm priekšā ir parastais aizkars, bet navar jau tā iziet, lai kaut sparaudziņa nepavērtos. Trakākais, ka ne jau man vienai tas mušu bars, kuru cilvēku šodien Allažos satieku, tie visi runā tikai par vienu tēmu- kaut ko tādu ar mušām viņi vēl nav piedzīvojuši. Man viena kolēģe smejoties teica, ka vakar neesot varējusi skatīties TV, jo "pirmajā rindā" esot sēdējušas simtiem mušas -ekrāns esot bijis melns.