Vakar no 18.00-22.00 vēroju, kā dienvidu pusē biezē mākoņu siena un klausījos attālu pērkonu rūkoņas kanonādē, brīžiem gaiss tā "sabiezēja', ka likās tūlīt, tūlīt kaut kas sāksies, bet tas viss lēnām aizslīdēja pag rietumu malu. Desmitos vakarā nedaudz papilināja, bet nekas nopietns, iestājoties tumsai iekārtojos ārā dārza atzveltnes krēslā, lai noskatītos brīvdabas šovu "Agrā rūsa", pamalē mākonu sienu ir pa laikam pāršķēla zibeņu šautra un atspīdumi, ik pa laikam iekrāsojot to baltā vai sārtā krāsā. Diemžēl ilgi neizturēju, jo odi sāka kost apgriezti proporcionālā intensitātē tam, kā mākoņu masa no manis attaļinājās. Ar kaunu jāatzīst, ka šo lidoņu priekšā nācās kapitulēt, jo man koda cauri garajām biksēm un pat krēsla brezenta audumam. Nu ko, ceru, ka daba šo izsādi vēlreiz atkārtos īpaši priekš tiem, kam kam šis fantastiskais skats šoreiz izpalika.
Ap astoņiem vakarā nedaudz uzlija, trijos naktī bija viens spēcīgs gāziens, pēc tam līdz sešiem lija mierīgi, bet nepārtraukti. Lielākie pērkona negaisi aizgāja pa Mālpils pusi. Šodien nomācies, pa brīžiem nedaudz pasmidzina, temeratūra +19,2.
Pēc pagājušās nedēlas diviem skaistiem lietiem zeme beidzot atvalgusi- vakar mežā salasīju 5 l spainīti ar gailenēm. Tad nu nosvinējām vasaras viduci ar jaunajiem kartupeļiem, gaileņu mērci un melleņu klimpām. Kas var būt labāks par šo!
Pa nakti atkal nedaudz palija, pašlaik saulīte mijas ar mākonīšiem, laiks ir silts un patīkams. Šodien biju mežā - melleņu daudz un visādu knišļu- arī. Sēnes gan vēl neaug, tajā trakajā sausumā laikam tā iekaltušas, ka šis nedēļas lietus vēl nav paspējis micēliju atmiecēt.
Trīs dienas biju aizbraukusi atpūsties līdz lielajai jūrai un atgriežoties mani sagaidīja patīkams pārsteigums- beidzot arī manā pusē ir skaisti nolijis. Dārzs atdzīvojies, vanniņas pie notekām pielijušas pilnas ar lietusūdeni, tā kā pāris dienas būs ūdens, ar ko laistīt siltumnīcu. Akas ūdens līmeni lietus gan nav ietekmējis, bet prieks par dārzu, varbūt lietus būs izglābis kartupeļu ražu.
Joprojām gaidu lietu, uz dārzu skatīties nemaz negribas, brīnos, ka vēl kaut kas turpina "vilkt dzīvību", jo vienīgai mitrums, ko augi saņem caur lapām, ir rīta rasa. Ļoti ceru uz otrdienas lietus prognozēm.
Vakar un aizvakar lietus papilināja tikai tik daudz, lai samērcētu sienu un norasinātu kabaču lapas. Tā kā siena vākšana nojuka, aizbraucu uz purvu lācenēs. Purvs šogad nesalīdzināmi sausāks kā citus gadus, kur agrāk kājas stiga, tur var pāriet pāri bez problēmām. Arī lācenes, man škiet, ir sīkākās un mazākas kā citus gadus.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Vakar no 18.00-22.00 vēroju, kā dienvidu pusē biezē mākoņu siena un klausījos attālu pērkonu rūkoņas kanonādē, brīžiem gaiss tā "sabiezēja', ka likās tūlīt, tūlīt kaut kas sāksies, bet tas viss lēnām aizslīdēja pag rietumu malu. Desmitos vakarā nedaudz papilināja, bet nekas nopietns, iestājoties tumsai iekārtojos ārā dārza atzveltnes krēslā, lai noskatītos brīvdabas šovu "Agrā rūsa", pamalē mākonu sienu ir pa laikam pāršķēla zibeņu šautra un atspīdumi, ik pa laikam iekrāsojot to baltā vai sārtā krāsā. Diemžēl ilgi neizturēju, jo odi sāka kost apgriezti proporcionālā intensitātē tam, kā mākoņu masa no manis attaļinājās. Ar kaunu jāatzīst, ka šo lidoņu priekšā nācās kapitulēt, jo man koda cauri garajām biksēm un pat krēsla brezenta audumam. Nu ko, ceru, ka daba šo izsādi vēlreiz atkārtos īpaši priekš tiem, kam kam šis fantastiskais skats šoreiz izpalika.
Pie manis pašlaik +27,5, nelieli mākonīši, bet temperatūrai ir tendence paaugstināties.
Ap astoņiem vakarā nedaudz uzlija, trijos naktī bija viens spēcīgs gāziens, pēc tam līdz sešiem lija mierīgi, bet nepārtraukti. Lielākie pērkona negaisi aizgāja pa Mālpils pusi. Šodien nomācies, pa brīžiem nedaudz pasmidzina, temeratūra +19,2.
Pēc pagājušās nedēlas diviem skaistiem lietiem zeme beidzot atvalgusi- vakar mežā salasīju 5 l spainīti ar gailenēm. Tad nu nosvinējām vasaras viduci ar jaunajiem kartupeļiem, gaileņu mērci un melleņu klimpām. Kas var būt labāks par šo!
Pa nakti atkal nedaudz palija, pašlaik saulīte mijas ar mākonīšiem, laiks ir silts un patīkams. Šodien biju mežā - melleņu daudz un visādu knišļu- arī. Sēnes gan vēl neaug, tajā trakajā sausumā laikam tā iekaltušas, ka šis nedēļas lietus vēl nav paspējis micēliju atmiecēt.
Trīs dienas biju aizbraukusi atpūsties līdz lielajai jūrai un atgriežoties mani sagaidīja patīkams pārsteigums- beidzot arī manā pusē ir skaisti nolijis. Dārzs atdzīvojies, vanniņas pie notekām pielijušas pilnas ar lietusūdeni, tā kā pāris dienas būs ūdens, ar ko laistīt siltumnīcu. Akas ūdens līmeni lietus gan nav ietekmējis, bet prieks par dārzu, varbūt lietus būs izglābis kartupeļu ražu.
Joprojām gaidu lietu, uz dārzu skatīties nemaz negribas, brīnos, ka vēl kaut kas turpina "vilkt dzīvību", jo vienīgai mitrums, ko augi saņem caur lapām, ir rīta rasa. Ļoti ceru uz otrdienas lietus prognozēm.
Vakar un aizvakar lietus papilināja tikai tik daudz, lai samērcētu sienu un norasinātu kabaču lapas. Tā kā siena vākšana nojuka, aizbraucu uz purvu lācenēs. Purvs šogad nesalīdzināmi sausāks kā citus gadus, kur agrāk kājas stiga, tur var pāriet pāri bez problēmām. Arī lācenes, man škiet, ir sīkākās un mazākas kā citus gadus.