Palielā vēja dēļ siltumu tā īpaši nejūt, labi, ka spīd saule, ja ne ko citu, vismaz siltumnīcu sasilda. Jācer, ka vējš pažāvēs pārmitro zemi, t +13°C, gaidu, ka rīt būs siltāk, varbūt visi simtās dienas zirņi izdīgs, tagad tik pa kādam degunu zem agrotīkla izbāzuši.
Izklausās pēc čīkstēšanas, bet nu tas slapjais sniegs, kas šorīt kopā ar lietu nedaudz pēc septiņiem atkal gāzās lejā no mākoņiem, nudien ir neciešami apnicis. Zinu, zinu, pēc pāris dienām sola siltumu, bet baidos, ja pa 4 solītajām siltuma dienām mans māla tīrumiņš, kur pašlaik stāv lieks ūdens, nepaspēs izžūt, jo pēc tam atkal sola lietu. Ir aizdomas, ka šogad dzīvošu odu paradīzē.
Esmu nikna! Nepietiek, ka lietus salējis apkārtni tā, ka "zeme šūpojas", mani gurķu stādiņi, kurus loloju plēves mājā zem agrotīkla, nograuzti tā, ka tikai kātiņi palikuši. Pirmā brīdī vainu liku uz ūdensžurkām, bet nekur neredzēju alu. Tad sāku pārcilāt stādu kastītes, un zem vienas atradu trīs spāņu kailgliemežus, kuri pieēduši pilnus vēderus un nolīduši nosnausties. Ar kareivīgu saucienu - "nāvi okupantiem", metos virsū un iesālīju burkā. Es tā jūtu, ka šogad paredzams nopietns karš- pa dienu pret kolorado, pa nakti- pret gliemežiem. Šodien pirmais pērkons gan iespēra salapojušos kokos (vismaz lielākai daļai ir mazas lapiņas), tā kā gribētos ticēt, ka gluži bada gads jau nebūs.
Mums atkal nogāza tā, ka meliorācijas grāvis nespēj novadīt visu , nezinu, kad varēs tikt uz lauka- lieks ūdens stāv. Par pļavu nemaz nerunāsim, pīles nospriedušas, ka tie ir jauni dīķīši un dzīvojas uz nebēdu. Apkārt klejo milzīgi gubu mākoņi, viens otrs melns un draudošs. Mīļais anticiklon, nāc ātrāk šurpu!
Mērtraukā pēc pagājušās diennakts sakrājies 40 mm lietus ūdeņu, ielejas pļava pārvērtusies par "zilo ezeru zemi", milzu lāmas viena pie otras, bez pamatīgiem gumijniekiem nav ko cerēt uz pastaigu. Arī upītē ūdens līmenis ļoti augsts, pīles pļuņčājas uz nebēdu. Debesis auksti zilas, bez neviena mākoņa, aukstais ZR vējš nav neko patīkams, vienīgais patīkamais faktors ir saule, kas sasilda gaisu manā plēves mājā, kur zem agotīklu kārtām rūdās gurķu un puķu stādiņi. Bet ir arī jauka ziņa- melnais mušķērājs atgriezies no ārzemju ceļojuma un šodien pārbauda, vai vasaras mājiņa vēl stāv uz vietas un tai nav vajadzīgs iekštelpu interjera remonts.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Palielā vēja dēļ siltumu tā īpaši nejūt, labi, ka spīd saule, ja ne ko citu, vismaz siltumnīcu sasilda. Jācer, ka vējš pažāvēs pārmitro zemi, t +13°C, gaidu, ka rīt būs siltāk, varbūt visi simtās dienas zirņi izdīgs, tagad tik pa kādam degunu zem agrotīkla izbāzuši.
Izklausās pēc čīkstēšanas, bet nu tas slapjais sniegs, kas šorīt kopā ar lietu nedaudz pēc septiņiem atkal gāzās lejā no mākoņiem, nudien ir neciešami apnicis. Zinu, zinu, pēc pāris dienām sola siltumu, bet baidos, ja pa 4 solītajām siltuma dienām mans māla tīrumiņš, kur pašlaik stāv lieks ūdens, nepaspēs izžūt, jo pēc tam atkal sola lietu. Ir aizdomas, ka šogad dzīvošu odu paradīzē.
Mums pirms brīža bira krusa kārtīga zirņa lielumā, labi, ka tik mākoņa stūris ķēra, lielums uz Siguldas pusi aizgāja.
Tev varbūt odu tik daudz nebūs, kad iedomājos, kā nākošnedēļ visās pļavas žampās odenes sadēs jauno paaudzi, gandrīz vai bail paliek.
Saules un siltuma trūkums...Nez, vai kādam Latvijā vēl trūkst mitruma? Varētu aizdot :)
Esmu nikna! Nepietiek, ka lietus salējis apkārtni tā, ka "zeme šūpojas", mani gurķu stādiņi, kurus loloju plēves mājā zem agrotīkla, nograuzti tā, ka tikai kātiņi palikuši. Pirmā brīdī vainu liku uz ūdensžurkām, bet nekur neredzēju alu. Tad sāku pārcilāt stādu kastītes, un zem vienas atradu trīs spāņu kailgliemežus, kuri pieēduši pilnus vēderus un nolīduši nosnausties. Ar kareivīgu saucienu - "nāvi okupantiem", metos virsū un iesālīju burkā. Es tā jūtu, ka šogad paredzams nopietns karš- pa dienu pret kolorado, pa nakti- pret gliemežiem. Šodien pirmais pērkons gan iespēra salapojušos kokos (vismaz lielākai daļai ir mazas lapiņas), tā kā gribētos ticēt, ka gluži bada gads jau nebūs.
Mums atkal nogāza tā, ka meliorācijas grāvis nespēj novadīt visu , nezinu, kad varēs tikt uz lauka- lieks ūdens stāv. Par pļavu nemaz nerunāsim, pīles nospriedušas, ka tie ir jauni dīķīši un dzīvojas uz nebēdu. Apkārt klejo milzīgi gubu mākoņi, viens otrs melns un draudošs. Mīļais anticiklon, nāc ātrāk šurpu!
Mērtraukā pēc pagājušās diennakts sakrājies 40 mm lietus ūdeņu, ielejas pļava pārvērtusies par "zilo ezeru zemi", milzu lāmas viena pie otras, bez pamatīgiem gumijniekiem nav ko cerēt uz pastaigu. Arī upītē ūdens līmenis ļoti augsts, pīles pļuņčājas uz nebēdu. Debesis auksti zilas, bez neviena mākoņa, aukstais ZR vējš nav neko patīkams, vienīgais patīkamais faktors ir saule, kas sasilda gaisu manā plēves mājā, kur zem agotīklu kārtām rūdās gurķu un puķu stādiņi. Bet ir arī jauka ziņa- melnais mušķērājs atgriezies no ārzemju ceļojuma un šodien pārbauda, vai vasaras mājiņa vēl stāv uz vietas un tai nav vajadzīgs iekštelpu interjera remonts.