Saullēktā -3,6°C. Mūsu pusē nupat tusējas milzīgi zosu bari, uz ziemeļiem lidot nesteidzas, gaida siltos vējus, kas palīdzēs tiem tālāk ceļot. Tā bija arī pagājušā gadā, kad pāris nedēļas zosis gaidīja īsto laiku, un tad vienā rītā līdz ar dienvidu vējiem visas pazuda.
Sniegs pamazām pārgāja lietū un nu jau nekas no rīta baltuma nav palicis, tik tur, kur no jumta noslīdējis sniegs un sakritis lielākā čupā. Sev par prieku no rīta vēl salipināju miniatūras sniega vīriņu un izrotāju pavasara puķītēm (pieliku foto pie vakardienas galerijas) , varbūt par palīdzēs atsaukt siltumu :))).
Snieg, šorīt vēl spēcīgāk kā vakar no rīta. Krīt lielām pikām, praktiski bez vēja, zeme jau balta. Ziemā par šādu skaistu snigšanu priecātos, pavasarī gan vairs nē. Ziema, šķiet, grib atdot tos sniega parādus, kas sakrājušies iepriekšējā bezsniega ziemā, bet nu nevajag, nu jau gana, arī zemei mitruma pietiekami, mums vajag sauli un siltumu.
+3,5°C, no vēja dzītiem zemiem un tumšiem mākoņiem ik pa laikam birst vai nu sniega graudi, vai sīks lietutiņš, jebšu sniedziņš. Ja rīts vēl šķita cerību nesošs, jo spīdēja saulīte, tad nu pēcpusdiena galīgi norakstāma. Vējš tik nejauks, ka pat adītai vilnas cepurei pūš cauri.
Skatot prognozes gribas teikt - ai, ai, ai...Ļoti ceru, ka prognozes pamainīsies, jo pašlaik vēl nākošās nedēļas nogale neizskatās neko labāka par šo. Maniem kolēģiem tomātu stādi uz palodzēm sāk stīdzēt, bet neko iepriecinošu pateikt viņiem nevaru- šogad siltums nesteidzas.
It kā silts (pie loga ēnā +15°C), bet atliek atnākt mākonim, tā uzreiz var just vēsās gaisa masas. Vakar ievēroju, ka ievai saules pusē jau pamatīgi ziedpumpuri, tā kā nav ko brīnīties par aukstumu. Ja reiz tam jānāk, lai nāk tagad, iztrakojas, lai pēcāk var tā pa īstam ko dārzā darīt. Citus gadus jau pirmie sīpoli zemē, bet šogad vēl neriskēju, lai neaiziet ziedos.
Šis ir kāpurs par ko jautājumi tiek saņemti visbiežāk, jo tas ir izmēros visai liels (brangi eksemplāri virs 7 cm), košs un bieži novērojams aktīvi rāpojot apkārt. Vītolu urbējs ir viena no nedaudzajām tauriņu sugām, kuras kāpurs pārtiek nevis no augu lapām vai citām tā zaļajām daļām, bet gan grauž atmirušu vai stipri novājinātu koksni. G.k. lapkokus - vītolus, bērzus, retāk citus. Tā attīstības ilgums priekš tauriņa ir ļoti ilgs - var sasniegt pat 3 gadus, jo kāpurs ir liels, bet koksne nav tik barojoša kā augu zaļās daļas. Tāpēc vītolu urbēja kāpurs aug lēnāk kā citi līdzīga izmēra kāpuri (piemēram, sfingi). Vasaras otrajā pusē kāpuri mēdz pamest savu koku, kur tas ir visu laiku barojies, lai atrastu piemērotu iekūņošanās vietu. Tas arī ir brīdis, kad cilvēki to var pamanīt, jo pārējā laikā tas ir paslēpies koksnē un ir nemanāms. Lai arī izskatās visai 'briesmīgs'- cilvēkam bīstams tas nav.
Cik burvīgas brīvdienas aizvadītas, vakar piesaulē un aizvējā pat sauļoties varēja! No rīta gan tikai +1,7°C, bet saule spīd un diena strauji iesilt. Zeme sastrādāta, arī agrie burkāni un bietes jau iesēti, bet veroties uz biedējošām prognozēm, veselais saprāts saka- nesteidzies! Bet nu tā gribas pa zemi rosīties! Nez kur tā patika pret zemes darbiem uz rudens pusi paliek, vismaz man tā kaut kur pazūd. Bet nu baudām vēl vismaz šodienu- cik nu kuram tas iespējams.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Saullēktā -3,6°C. Mūsu pusē nupat tusējas milzīgi zosu bari, uz ziemeļiem lidot nesteidzas, gaida siltos vējus, kas palīdzēs tiem tālāk ceļot. Tā bija arī pagājušā gadā, kad pāris nedēļas zosis gaidīja īsto laiku, un tad vienā rītā līdz ar dienvidu vējiem visas pazuda.
Sniegs pamazām pārgāja lietū un nu jau nekas no rīta baltuma nav palicis, tik tur, kur no jumta noslīdējis sniegs un sakritis lielākā čupā. Sev par prieku no rīta vēl salipināju miniatūras sniega vīriņu un izrotāju pavasara puķītēm (pieliku foto pie vakardienas galerijas) , varbūt par palīdzēs atsaukt siltumu :))).
Snieg, šorīt vēl spēcīgāk kā vakar no rīta. Krīt lielām pikām, praktiski bez vēja, zeme jau balta. Ziemā par šādu skaistu snigšanu priecātos, pavasarī gan vairs nē. Ziema, šķiet, grib atdot tos sniega parādus, kas sakrājušies iepriekšējā bezsniega ziemā, bet nu nevajag, nu jau gana, arī zemei mitruma pietiekami, mums vajag sauli un siltumu.
+3,5°C, no vēja dzītiem zemiem un tumšiem mākoņiem ik pa laikam birst vai nu sniega graudi, vai sīks lietutiņš, jebšu sniedziņš. Ja rīts vēl šķita cerību nesošs, jo spīdēja saulīte, tad nu pēcpusdiena galīgi norakstāma. Vējš tik nejauks, ka pat adītai vilnas cepurei pūš cauri.
Skatot prognozes gribas teikt - ai, ai, ai...Ļoti ceru, ka prognozes pamainīsies, jo pašlaik vēl nākošās nedēļas nogale neizskatās neko labāka par šo. Maniem kolēģiem tomātu stādi uz palodzēm sāk stīdzēt, bet neko iepriecinošu pateikt viņiem nevaru- šogad siltums nesteidzas.
It kā silts (pie loga ēnā +15°C), bet atliek atnākt mākonim, tā uzreiz var just vēsās gaisa masas. Vakar ievēroju, ka ievai saules pusē jau pamatīgi ziedpumpuri, tā kā nav ko brīnīties par aukstumu. Ja reiz tam jānāk, lai nāk tagad, iztrakojas, lai pēcāk var tā pa īstam ko dārzā darīt. Citus gadus jau pirmie sīpoli zemē, bet šogad vēl neriskēju, lai neaiziet ziedos.
Vītolu urbējs (Cossus cossus)
Šis ir kāpurs par ko jautājumi tiek saņemti visbiežāk, jo tas ir izmēros visai liels (brangi eksemplāri virs 7 cm), košs un bieži novērojams aktīvi rāpojot apkārt. Vītolu urbējs ir viena no nedaudzajām tauriņu sugām, kuras kāpurs pārtiek nevis no augu lapām vai citām tā zaļajām daļām, bet gan grauž atmirušu vai stipri novājinātu koksni. G.k. lapkokus - vītolus, bērzus, retāk citus. Tā attīstības ilgums priekš tauriņa ir ļoti ilgs - var sasniegt pat 3 gadus, jo kāpurs ir liels, bet koksne nav tik barojoša kā augu zaļās daļas. Tāpēc vītolu urbēja kāpurs aug lēnāk kā citi līdzīga izmēra kāpuri (piemēram, sfingi). Vasaras otrajā pusē kāpuri mēdz pamest savu koku, kur tas ir visu laiku barojies, lai atrastu piemērotu iekūņošanās vietu. Tas arī ir brīdis, kad cilvēki to var pamanīt, jo pārējā laikā tas ir paslēpies koksnē un ir nemanāms. Lai arī izskatās visai 'briesmīgs'- cilvēkam bīstams tas nav.
Cik burvīgas brīvdienas aizvadītas, vakar piesaulē un aizvējā pat sauļoties varēja! No rīta gan tikai +1,7°C, bet saule spīd un diena strauji iesilt. Zeme sastrādāta, arī agrie burkāni un bietes jau iesēti, bet veroties uz biedējošām prognozēm, veselais saprāts saka- nesteidzies! Bet nu tā gribas pa zemi rosīties! Nez kur tā patika pret zemes darbiem uz rudens pusi paliek, vismaz man tā kaut kur pazūd. Bet nu baudām vēl vismaz šodienu- cik nu kuram tas iespējams.