Burvīga atvasaras diena, pat vējiņš silts, gribētos vēl un vēl pabaudīt ko līdzīgu. Kaut prognozes nedaudz uzlabojušās, noņēmu un sanesu iekštelpās lielākos ķirbjus, lai arī salnu iespējamība attālinājusies, laiks tomēr būs vēss un mitrs. Saule norietēja plānos mākoņos un pie sarkanas debesmalas, visas vējaina un mitra laika pazīmes, pēc kurām seņči laiku noteica. Rožābelei lielākā daļa ābolu nokrituši, domāju, ka vējš rīt nokratīs pēdējos. Cerams, ka vējš nebūs tik traks, kā sola, parasti tas trakākais notiek tad, kad nesola :).
Bekas, beciņas...kā sēnēm patīk šis laiks! Cenšos izbaudīt katru atlikušo atvaļinājuma dienu, lai vēl pasēņotu. It kā jau pietiktu, bet azarts ņem virsroku, un kad tu ieraugi kādu skaistuli ar brūnu cepurīti un stingru kātiņu, tad aizmirstas gan sāpošā mugura, gan citas vainas. Un vēl tā rudenīgā lapu smarža, nezinu, kas tajā ir tik īpašs, bet mani fascinē, ejot pa mežu sakritušās lapas čaukst zem kājām, smaržo pēc rudens un sēnēm, dūmakaini mitrais mežs noslēpumaini klusē, paspīd pa kādai brūklenei vai mellenei, kas aizkavējusies uz gandrīz kailā ogulāja. Pasaka!
Vakardienas brāzmainais vējš piekratījis pilnu zemi āboliem un bumbieriem, salauzis visu, kas augstāks - saulespuķes ar visām smagajām galvām nu guļ uz zemes. Nevaru saprast, kā ģērbties, strādājot silti, bet kā uz mirkli palieku mierā, tūdaļ vēsums zogas klāt, negribas saķert pirmās rudens iesnas, tagad jau visi ar aizdomām skatās uz to, kas ieklepojas vai nosķaudas.
Nepilnas trīs dienas pabaudīju silto piejūras klimatu netālu no Miķeļbākas, vienkārši burvīgi - pat vējš, kas nebija nekāds mazais, bija silts. 8. septembra vakarā krāšņs saulriets, nedaudz vēlāk burvīgs mēness lēkts, varēja sēdēt pie jūras tikai jaciņā un baudīt siltās gaisa plūsmas. Bušu makšķerēšanai laiks nekāds labais nebija, bet sēnēm - ideāli. Iedobēs starp 1. un 2. kāpu nupat masveidā aug sviesta bekas un mahoviki (priežu baciņas), nedaudz tālāk sāk līst ārā baravikas. Man patīk, ka kāpu baravikām cepurīte tāda brūngani sarkanīga, atradu arī pāris dzsīlkātu bekas. Atbraucot mājās mani sagaidīja aukstas lietusgāzes, uzreiz gribējās meklēt kādu biezāku džemperi. Nu nodarbojos ar sēņu pārstrādi un dusmojos, ka tik daudz salasīju :).
Šorīt jau pavisam rudenīgas sajūtas - termometrs rāda +7,5°C, ielejas pļavā bieza migla, no kokiem pil aukstas lietus lāses. Apokaliptiskā vakara mākoņa pienesums 10 mm nokrišņu, kurus jau nu vairs tik tiešām nevajag. Ak, kā vēl gribētos siltas un saulainas atvasaras dienas izbaudīt!
Diena kopumā silta un saulaina, kaut arī apkārt klejoja mākoņi, pirmais lietus uznāca ap pieciem, nupat pietuvojās melna mākoņu josla un un nu jau līst kārtīgi. Attāli dzirdēju pērkonu, bet izlādes saite neko neuzrāda, dīvaini.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Burvīga atvasaras diena, pat vējiņš silts, gribētos vēl un vēl pabaudīt ko līdzīgu. Kaut prognozes nedaudz uzlabojušās, noņēmu un sanesu iekštelpās lielākos ķirbjus, lai arī salnu iespējamība attālinājusies, laiks tomēr būs vēss un mitrs. Saule norietēja plānos mākoņos un pie sarkanas debesmalas, visas vējaina un mitra laika pazīmes, pēc kurām seņči laiku noteica. Rožābelei lielākā daļa ābolu nokrituši, domāju, ka vējš rīt nokratīs pēdējos. Cerams, ka vējš nebūs tik traks, kā sola, parasti tas trakākais notiek tad, kad nesola :).
Bekas, beciņas...kā sēnēm patīk šis laiks! Cenšos izbaudīt katru atlikušo atvaļinājuma dienu, lai vēl pasēņotu. It kā jau pietiktu, bet azarts ņem virsroku, un kad tu ieraugi kādu skaistuli ar brūnu cepurīti un stingru kātiņu, tad aizmirstas gan sāpošā mugura, gan citas vainas. Un vēl tā rudenīgā lapu smarža, nezinu, kas tajā ir tik īpašs, bet mani fascinē, ejot pa mežu sakritušās lapas čaukst zem kājām, smaržo pēc rudens un sēnēm, dūmakaini mitrais mežs noslēpumaini klusē, paspīd pa kādai brūklenei vai mellenei, kas aizkavējusies uz gandrīz kailā ogulāja. Pasaka!
Vakardienas brāzmainais vējš piekratījis pilnu zemi āboliem un bumbieriem, salauzis visu, kas augstāks - saulespuķes ar visām smagajām galvām nu guļ uz zemes. Nevaru saprast, kā ģērbties, strādājot silti, bet kā uz mirkli palieku mierā, tūdaļ vēsums zogas klāt, negribas saķert pirmās rudens iesnas, tagad jau visi ar aizdomām skatās uz to, kas ieklepojas vai nosķaudas.
Nepilnas trīs dienas pabaudīju silto piejūras klimatu netālu no Miķeļbākas, vienkārši burvīgi - pat vējš, kas nebija nekāds mazais, bija silts. 8. septembra vakarā krāšņs saulriets, nedaudz vēlāk burvīgs mēness lēkts, varēja sēdēt pie jūras tikai jaciņā un baudīt siltās gaisa plūsmas. Bušu makšķerēšanai laiks nekāds labais nebija, bet sēnēm - ideāli. Iedobēs starp 1. un 2. kāpu nupat masveidā aug sviesta bekas un mahoviki (priežu baciņas), nedaudz tālāk sāk līst ārā baravikas. Man patīk, ka kāpu baravikām cepurīte tāda brūngani sarkanīga, atradu arī pāris dzsīlkātu bekas. Atbraucot mājās mani sagaidīja aukstas lietusgāzes, uzreiz gribējās meklēt kādu biezāku džemperi. Nu nodarbojos ar sēņu pārstrādi un dusmojos, ka tik daudz salasīju :).
Tad tik jāgaida sēnes!
Šorīt jau pavisam rudenīgas sajūtas - termometrs rāda +7,5°C, ielejas pļavā bieza migla, no kokiem pil aukstas lietus lāses. Apokaliptiskā vakara mākoņa pienesums 10 mm nokrišņu, kurus jau nu vairs tik tiešām nevajag. Ak, kā vēl gribētos siltas un saulainas atvasaras dienas izbaudīt!
Diena kopumā silta un saulaina, kaut arī apkārt klejoja mākoņi, pirmais lietus uznāca ap pieciem, nupat pietuvojās melna mākoņu josla un un nu jau līst kārtīgi. Attāli dzirdēju pērkonu, bet izlādes saite neko neuzrāda, dīvaini.
Es zinu vairākus cilvēkus, kas nekad šai lapā nav ierakstījusī ne rindiņas, bet regulāri to lasa.