Tas, ka ir dažas nedēļas aukstas, būtu sīkums. Patiesībā jau nemaz nav tik auksts; par to var sākt čīkstēt zem -30. Problēma ir tur, ka šis sals ir praktiski bez sniega... tos pāris cm sarmas par tādu nenosauksi. Būtu kaut 15-20 cm, varētu salt uz velna paraušanu. Zem 20 cm sniega pie zemes var būt -5, ja "augšā" ir -20. No akas ūdeni pasmelt varu vienmēr un istabā arī sava rezervīte ir. Taču tādā veidā ne pats lāga nomazgāsies, ne veļu/traukus pamazgāsi. Šorīt pie loga -24 un tas arī ir sekmīgi noticis. %*&^$$, izskatās, ka tuvākās nedēļas bez ūdens.
Šorīt pie loga -21. Māja silta, bet kaut kur gar grīdu visu laiku velk. Nekas nav pretī pret dažām riktīgi aukstām dienām, bet nupat jau sāk pieriebties. Galvenokārt tāpēc, ka sniega tikpat kā nav un tāpēc bažas, ka ūdensvads neaizsalst. Šitādā laikā mierīgi tie 80 cm zemes var izsalt cauri un tad vari sēdēt tā līdz pavasarim. Ar spaini no akas jau pasmelt var, bet ne tā veļas, ne trauku mazgāšana vairs, ne pašam jēdzīgi nomazgāties.
Klasisks sniega iztvaikošanas gadījums bija 90.gadu vidū - neatceros vairs, kurā gadā. Bija ļoti sniegaina ziema un, būdami iesīkstējuši laivotāji, gaidījām divmetrīgu ūdeni Amatā. Taču pavasaris bija ilgs, saulains, ar vieglu vēju un mazdrusciņ zem nulles - vairāk nekā pusmetru biezā sniega sega kādu 3-4 nedēļu laikā izčākstēja un pazuda, atstājot aiz sevis sausu zemi. No gaidītajiem ūdenspriekiem nekas prātīgs tā i neiznāca :)
Cita starpā, šādu procesu sauc par sublimāciju un tā var būt pat visai intensīva.
Mūsgalā pirms Saules lēkta -12 pie loga - reāli tas varētu nozīmēt kādu grādu vairāk, ja ņem vērā no loga nākošo siltumu. Plāns snieģelis, 4 - 5 cm, ne vairāk; katrā ziņā tīrīt nebija vērts.
Priekšpusdienā strauji silst, 11:30 vairs tikai -7 ārā. Saule spīd cauri retam mākoņu pārklājam.
Visu dienu tā arī -7 noturējās, bet pievakarē ap 18 sāka putināt. Pienāca vēl pāris centimetru sniega. Trešdienas rītā sešos pie loga jau nulle, sniegs sāk pāriet slapjā pļeckā.
Nevajag būt tik kategoriskai par lietām, ko acīmredzami nepārzini.
1. Palasi polārpētnieku rakstus. Viena no viņu mūžīgajām likstām ir saules apdegumi.
2. Puntaarenasā (vistālāk uz dienvidiem esošā pilsēta) kopš ozona cauruma palielināšanās krasi palielinājies ādas vēža gadījumu skaits.
3. UV radiācija dalās trijās daļās - mīkstajā (UV-A), ko ozons aiztur vāji un kas ir relatīvi nekaitīgs veselībai, vidējā (UV-B), kas ir veselībai ļoti bīstama un cietā (UV-C), kas ir nāvējoša, taču B un C aiztur atmosfēras augšslāņu ozons.
Par to, kā un kas notiek, var atrast, piem., Brimblecombe P.: Air Composition and Chemistry. Cambridge University, 1996. Esmu šīm lietām savulaik veltījis kādus 15 gadus dzīves.
Šeit gan piekrītu. Globālā sasilšana (ne velti tagad ir politkorekti teikt "globālās klimata pārmaiņas") ir 20 miljardu bizness, kas tiek mērķtiecīgi kultivēts.
Tavā bildītē ir viens atsevišķs NOAA mērījums, turklāt polārās vasaras sākumā, kad ozona līmenis ir maksimāls. Kopaina izskatās pavisam citādi: en.wikipedia.org
Saules radiācija atmosfērā nav tas pats, kas uz Zemes virsmas. Tieši otrādi - augstajos platuma grādos Saules starojums šķērso biezāku atmosfēras slāni, turklāt polārās dienas laikā nepārtraukti gandrīz pusgada garumā. Tāpēc fotoķīmiskie procesi tur ir 1) daudz intensīvāki, 2) norisinās lielākā "reakcijas masā". Pati jau nonāc pretrunā ar sevi, rakstot, ka "...stari krīt pārāk lēzeni, "aizķeroties" Zemes atmosfēras blīvajos slāņos" - tieš tā, runa ir par atmosfēras fotoķīmiju, kas notiek, starojumam "aizķeroties" atmosfērā! Nevis par to, kas notiek uz Zemes virsmas.
Nu, Ziemeļvidzemē papūta ne pa jokam.
Vakarā ap desmitiem izgāju ārā, vēl nekāds nopietns vējš nebija - bet koki baigi šņāca.
Drīz arī vējš sāka celties. Maksimums varēja būt ap četriem - sešiem no rīta, bet pēc tam arī vēl bij niknas brāzmas līdz kādiem astoņiem.
Mājas jumtam šīfera loksni norāva, pagalmā sasegtās dēļu kaudzes izdemolēja, miskasti apgāza. Ārā aizmirsto ZAAO lielo maisu pēcpusdienā atradu krūmos gandrīz puskilometru no mājas. Elektrība nebij kādu laiku nakts otrajā pusē (divos vēl bija), ap deviņiem rītā atjaunojās, bet pēc tam vēl uz kādu pusstundu pazuda. Parkā pie Ķoņu skolas, izskatījās, kādi pāris vecie koki bij izgāzti, bet ap pusdienlaiku jau novākti un sazāģēti. No rīta kaķis kategoriski paziņoja, ka šodien ārā neiešot vis.
Pats nemanīju (gulēju), bet bērns stāsta, ka esot zibens bijis naktī.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Tas, ka ir dažas nedēļas aukstas, būtu sīkums. Patiesībā jau nemaz nav tik auksts; par to var sākt čīkstēt zem -30. Problēma ir tur, ka šis sals ir praktiski bez sniega... tos pāris cm sarmas par tādu nenosauksi. Būtu kaut 15-20 cm, varētu salt uz velna paraušanu. Zem 20 cm sniega pie zemes var būt -5, ja "augšā" ir -20. No akas ūdeni pasmelt varu vienmēr un istabā arī sava rezervīte ir. Taču tādā veidā ne pats lāga nomazgāsies, ne veļu/traukus pamazgāsi. Šorīt pie loga -24 un tas arī ir sekmīgi noticis. %*&^$$, izskatās, ka tuvākās nedēļas bez ūdens.
Šorīt pie loga -21. Māja silta, bet kaut kur gar grīdu visu laiku velk. Nekas nav pretī pret dažām riktīgi aukstām dienām, bet nupat jau sāk pieriebties. Galvenokārt tāpēc, ka sniega tikpat kā nav un tāpēc bažas, ka ūdensvads neaizsalst. Šitādā laikā mierīgi tie 80 cm zemes var izsalt cauri un tad vari sēdēt tā līdz pavasarim. Ar spaini no akas jau pasmelt var, bet ne tā veļas, ne trauku mazgāšana vairs, ne pašam jēdzīgi nomazgāties.
Klasisks sniega iztvaikošanas gadījums bija 90.gadu vidū - neatceros vairs, kurā gadā. Bija ļoti sniegaina ziema un, būdami iesīkstējuši laivotāji, gaidījām divmetrīgu ūdeni Amatā. Taču pavasaris bija ilgs, saulains, ar vieglu vēju un mazdrusciņ zem nulles - vairāk nekā pusmetru biezā sniega sega kādu 3-4 nedēļu laikā izčākstēja un pazuda, atstājot aiz sevis sausu zemi. No gaidītajiem ūdenspriekiem nekas prātīgs tā i neiznāca :)
Cita starpā, šādu procesu sauc par sublimāciju un tā var būt pat visai intensīva.
Mūsgalā pirms Saules lēkta -12 pie loga - reāli tas varētu nozīmēt kādu grādu vairāk, ja ņem vērā no loga nākošo siltumu. Plāns snieģelis, 4 - 5 cm, ne vairāk; katrā ziņā tīrīt nebija vērts.
Priekšpusdienā strauji silst, 11:30 vairs tikai -7 ārā. Saule spīd cauri retam mākoņu pārklājam.
Visu dienu tā arī -7 noturējās, bet pievakarē ap 18 sāka putināt. Pienāca vēl pāris centimetru sniega. Trešdienas rītā sešos pie loga jau nulle, sniegs sāk pāriet slapjā pļeckā.
Nevajag būt tik kategoriskai par lietām, ko acīmredzami nepārzini.
1. Palasi polārpētnieku rakstus. Viena no viņu mūžīgajām likstām ir saules apdegumi.
2. Puntaarenasā (vistālāk uz dienvidiem esošā pilsēta) kopš ozona cauruma palielināšanās krasi palielinājies ādas vēža gadījumu skaits.
3. UV radiācija dalās trijās daļās - mīkstajā (UV-A), ko ozons aiztur vāji un kas ir relatīvi nekaitīgs veselībai, vidējā (UV-B), kas ir veselībai ļoti bīstama un cietā (UV-C), kas ir nāvējoša, taču B un C aiztur atmosfēras augšslāņu ozons.
Par to, kā un kas notiek, var atrast, piem., Brimblecombe P.: Air Composition and Chemistry. Cambridge University, 1996. Esmu šīm lietām savulaik veltījis kādus 15 gadus dzīves.
Šeit gan piekrītu. Globālā sasilšana (ne velti tagad ir politkorekti teikt "globālās klimata pārmaiņas") ir 20 miljardu bizness, kas tiek mērķtiecīgi kultivēts.
Tavā bildītē ir viens atsevišķs NOAA mērījums, turklāt polārās vasaras sākumā, kad ozona līmenis ir maksimāls. Kopaina izskatās pavisam citādi: en.wikipedia.org
Saules radiācija atmosfērā nav tas pats, kas uz Zemes virsmas. Tieši otrādi - augstajos platuma grādos Saules starojums šķērso biezāku atmosfēras slāni, turklāt polārās dienas laikā nepārtraukti gandrīz pusgada garumā. Tāpēc fotoķīmiskie procesi tur ir 1) daudz intensīvāki, 2) norisinās lielākā "reakcijas masā". Pati jau nonāc pretrunā ar sevi, rakstot, ka "...stari krīt pārāk lēzeni, "aizķeroties" Zemes atmosfēras blīvajos slāņos" - tieš tā, runa ir par atmosfēras fotoķīmiju, kas notiek, starojumam "aizķeroties" atmosfērā! Nevis par to, kas notiek uz Zemes virsmas.
Nu, Ziemeļvidzemē papūta ne pa jokam.
Vakarā ap desmitiem izgāju ārā, vēl nekāds nopietns vējš nebija - bet koki baigi šņāca.
Drīz arī vējš sāka celties. Maksimums varēja būt ap četriem - sešiem no rīta, bet pēc tam arī vēl bij niknas brāzmas līdz kādiem astoņiem.
Mājas jumtam šīfera loksni norāva, pagalmā sasegtās dēļu kaudzes izdemolēja, miskasti apgāza. Ārā aizmirsto ZAAO lielo maisu pēcpusdienā atradu krūmos gandrīz puskilometru no mājas. Elektrība nebij kādu laiku nakts otrajā pusē (divos vēl bija), ap deviņiem rītā atjaunojās, bet pēc tam vēl uz kādu pusstundu pazuda. Parkā pie Ķoņu skolas, izskatījās, kādi pāris vecie koki bij izgāzti, bet ap pusdienlaiku jau novākti un sazāģēti. No rīta kaķis kategoriski paziņoja, ka šodien ārā neiešot vis.
Pats nemanīju (gulēju), bet bērns stāsta, ka esot zibens bijis naktī.