Mjā, līdz pat pērnās nedēļas nogalei, kad mazliet pasmidzināja, kopš augusta sākuma pie mums lietus ir bijis tikai divas dienas! Pat dziļas akas ir krietni pasausas un ir zināmas bažas, kas notiks janvārī-februārī, kad gruntsūdeņu aprite ir visgausākā.
Vecs aneGdoC par tēmu.
Čukča aiziet pie šamaņa, prasa, kāda būs uznākošā ziema.
Šamanis lāga pats nezina, domā, kā izgrozīties, beigās atbild - nu var jau būt, ka būs silta, bet drīzāk auksta, vienmēr labāk gatavoties uz sliktāko variantu...
Lab, čukča dodas vākt ziemeļbriežu spiras, ar ko jarangu apsildīt. Šamanis tikam pie meteorologa - ei, baltais cilvēk, tu gudrs, tev augsta skola, instrumenti, datori, programmas, saki, kāda būs ziema?
- Auksta būs.
- Kāpēc tu tā domā?
- Redzi - čukča ziemeļbriežu spiras vāc...
Vakar vakarā ap 19:10 izbraucu no Rīgas uz Valmieras pusi. Pusastoņos biju Pie Berģiem. Mazliet no ceļa pa labi skaists skats - varavīksnes stabs - fragments, kura augšgals "atdūrās" mākoņos, ļoti spožs. Pats par sevi tas nebūtu nekas, bet, tā kā braucot sekoju tam mākonim, tad varavīksne pavadīja mani visu ceļu līdz Valmierai - vairāk nekā pusotras stundas! Braucot mākonim tuvāk, tā pārvērtās lokā un drīz arī otrais loks parādījās. Interesantākais bija ekstremālais varavīksnes spožums, tā bija burtiski žilbinoša. Un fakts, ka tik ilgi tāda bija redzama un tikai pie pašas Valmieras palika blāvāka. Tālāk nogriezos uz apvedceļa un šī palika aiz muguras.
Biju noguris pēc 5 dienu prombūtnes un garas darba dienas, negribējās kavēties pa ceļam un fotografēt... tagad mazliet žēl.
Ķoņos karstums pamatīgs, debesis visu dienu tādas kā ar vieglu dūmaku aizvilktas, nemana ne spalvu mākoņus, ne kādus citus, bet īsti skaidrs nava. Ļoti vajadzīgs lietus. Ja neskaita kādus pāris īsus gāzienus, pienācīgs mitrums nav bijis jau vairāk kā mēnesi, zeme pilnīgi sausa.
Interesanta vieta te vispār - vecie "iezemieši" stāsta, ka lieti un negaisi allaž ejot garām, jo Ķoņu kalns traucējot. Tas saskan arī ar paša novērojumiem, jo bieži redzams, ka negaiss vai vienkārši stiprāks gāziens aiziet kaut kur gar vienu vai otru malu vai pat burtiski vidū pušu pārdalās, te tikai retām pilēm nokrītot. Pat tad, ja uznāk kārtīgs lietus, tas ir mazāk intensīvs un īslaicīgāks, nekā pāris kilometrus sānis. Nesen pat bija tā, ka uz šosejas (1,6 km no mājām) gāž aumaļām, knapi ar 40 var pabraukt; nogriežoties no ceļa jau pēc 300 m tikai retas piles vairs un ceļš sāk putēt. Mājās gan zāle slapja, mazliet esot pasmidzinājis.
Pirms dažiem gadiem Taškentā pašam nācās izbaudīt +45°C. Nu, tā, es teikšu, pakarsts, protams, bet nekas ekstremāls nelikās. Saulē gan varēja apdegt 15 minūšu laikā, ja nepiesargājās.
No otras puses, Tunisijā pie + 29 - 30°C jūties normāli, bet zem 25 reāli salst! 20 grādos jāvelk džemperis mugurā.
Ja tautu interesē, mazliet varu par pašiem termometriem.
Par laboratorijas dzīvsudraba termometru laikam vēl nekas labāks nav izgudrots. Laba termometra rādījumus ir vērts nolasīt caur lupu un 0,1 grāda precizitāti sasniegt nav nekādu problēmu. Ziemas, kad tas varētu sasalt (zem -38°C), pie mums ir reta parādība. Diemžēl, mērījums nav nekādi automatizējams.
Vislabākais elektriskais devējs ir tieva platīna stieple. To var sadabūt dažos elektriskajos mēraparātos vai precīzajos potenciometros. Var izmantot arī tievu (max.0,1 mm) vara vai sudraba stiepli, bet tad tā jāsatin diezgan paprāvā spolītē tā, lai vijumi nesaskaras (kompaktai spolītei būs ļoti liela termiskā inerce), lai dabūtu pietiekami lielu pretestību. Jo lielāka pretestība, jo vieglāk būs fiksēt tās izmaiņas. Tās temperatūras-pretestības atkarība ir ļoti stabila un lineāra ļoti plašā diapazonā. Diemžēl pretestības termiskais koefic… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Kā teritoriju plānotājs ar stāžu varu apgalvot, ka tas ir liels akmens mūsu dārziņā... taču nepelnīts tai pašā laikā. Plānošanas noteikumi, kas ir izstrādāti saskaņā arī ar ES Plūdu direktīvu, prasa teritorijas plānojumā iezīmēt plūdu apdraudētās teritorijas, kurās, attiecīgi, būtu nosakāmi būvniecības ierobežojumi, atļaujot vien pagaidu būves un hidrobūves. Bieži vien šīs teritorijas plānojumos tika iezīmētas "uz dullo" vai pat vispār nemaz, jo par plūdu riska aprēķinu tika prasītas summas, kas bija salīdzināmas ar visu kopējo plānošanas budžetu vai pat krietni pārsniedza to. Turklāt veikli (vai vienkārši naudīgi) cilvēki pamanījās visādiem līdzekļiem ierobežojumus apiet. Par ko, savukārt, liels FUJ!! būvvaldēm un to korumpētajām personām. Visur, kur palienēs pēc apmēram 2003.gada saceltas mājas, pēc būvvaldes amatpersonām droši var ierasties pakaļ KNAB. Attiecībā uz šīm platīb… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Mjā, līdz pat pērnās nedēļas nogalei, kad mazliet pasmidzināja, kopš augusta sākuma pie mums lietus ir bijis tikai divas dienas! Pat dziļas akas ir krietni pasausas un ir zināmas bažas, kas notiks janvārī-februārī, kad gruntsūdeņu aprite ir visgausākā.
Vecs aneGdoC par tēmu.
Čukča aiziet pie šamaņa, prasa, kāda būs uznākošā ziema.
Šamanis lāga pats nezina, domā, kā izgrozīties, beigās atbild - nu var jau būt, ka būs silta, bet drīzāk auksta, vienmēr labāk gatavoties uz sliktāko variantu...
Lab, čukča dodas vākt ziemeļbriežu spiras, ar ko jarangu apsildīt. Šamanis tikam pie meteorologa - ei, baltais cilvēk, tu gudrs, tev augsta skola, instrumenti, datori, programmas, saki, kāda būs ziema?
- Auksta būs.
- Kāpēc tu tā domā?
- Redzi - čukča ziemeļbriežu spiras vāc...
Izskatās, ka nebūs vis. Ļoti maz pīlādžu, koki kaisa lapas kur pagadās, kaķi tievi ar plāniem kažokiem.
Vakar vakarā ap 19:10 izbraucu no Rīgas uz Valmieras pusi. Pusastoņos biju Pie Berģiem. Mazliet no ceļa pa labi skaists skats - varavīksnes stabs - fragments, kura augšgals "atdūrās" mākoņos, ļoti spožs. Pats par sevi tas nebūtu nekas, bet, tā kā braucot sekoju tam mākonim, tad varavīksne pavadīja mani visu ceļu līdz Valmierai - vairāk nekā pusotras stundas! Braucot mākonim tuvāk, tā pārvērtās lokā un drīz arī otrais loks parādījās. Interesantākais bija ekstremālais varavīksnes spožums, tā bija burtiski žilbinoša. Un fakts, ka tik ilgi tāda bija redzama un tikai pie pašas Valmieras palika blāvāka. Tālāk nogriezos uz apvedceļa un šī palika aiz muguras.
Biju noguris pēc 5 dienu prombūtnes un garas darba dienas, negribējās kavēties pa ceļam un fotografēt... tagad mazliet žēl.
Ķoņos karstums pamatīgs, debesis visu dienu tādas kā ar vieglu dūmaku aizvilktas, nemana ne spalvu mākoņus, ne kādus citus, bet īsti skaidrs nava. Ļoti vajadzīgs lietus. Ja neskaita kādus pāris īsus gāzienus, pienācīgs mitrums nav bijis jau vairāk kā mēnesi, zeme pilnīgi sausa.
Interesanta vieta te vispār - vecie "iezemieši" stāsta, ka lieti un negaisi allaž ejot garām, jo Ķoņu kalns traucējot. Tas saskan arī ar paša novērojumiem, jo bieži redzams, ka negaiss vai vienkārši stiprāks gāziens aiziet kaut kur gar vienu vai otru malu vai pat burtiski vidū pušu pārdalās, te tikai retām pilēm nokrītot. Pat tad, ja uznāk kārtīgs lietus, tas ir mazāk intensīvs un īslaicīgāks, nekā pāris kilometrus sānis. Nesen pat bija tā, ka uz šosejas (1,6 km no mājām) gāž aumaļām, knapi ar 40 var pabraukt; nogriežoties no ceļa jau pēc 300 m tikai retas piles vairs un ceļš sāk putēt. Mājās gan zāle slapja, mazliet esot pasmidzinājis.
Pirms dažiem gadiem Taškentā pašam nācās izbaudīt +45°C. Nu, tā, es teikšu, pakarsts, protams, bet nekas ekstremāls nelikās. Saulē gan varēja apdegt 15 minūšu laikā, ja nepiesargājās.
No otras puses, Tunisijā pie + 29 - 30°C jūties normāli, bet zem 25 reāli salst! 20 grādos jāvelk džemperis mugurā.
Ja tautu interesē, mazliet varu par pašiem termometriem.
Par laboratorijas dzīvsudraba termometru laikam vēl nekas labāks nav izgudrots. Laba termometra rādījumus ir vērts nolasīt caur lupu un 0,1 grāda precizitāti sasniegt nav nekādu problēmu. Ziemas, kad tas varētu sasalt (zem -38°C), pie mums ir reta parādība. Diemžēl, mērījums nav nekādi automatizējams.
Vislabākais elektriskais devējs ir tieva platīna stieple. To var sadabūt dažos elektriskajos mēraparātos vai precīzajos potenciometros. Var izmantot arī tievu (max.0,1 mm) vara vai sudraba stiepli, bet tad tā jāsatin diezgan paprāvā spolītē tā, lai vijumi nesaskaras (kompaktai spolītei būs ļoti liela termiskā inerce), lai dabūtu pietiekami lielu pretestību. Jo lielāka pretestība, jo vieglāk būs fiksēt tās izmaiņas. Tās temperatūras-pretestības atkarība ir ļoti stabila un lineāra ļoti plašā diapazonā. Diemžēl pretestības termiskais koefic… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Kā teritoriju plānotājs ar stāžu varu apgalvot, ka tas ir liels akmens mūsu dārziņā... taču nepelnīts tai pašā laikā. Plānošanas noteikumi, kas ir izstrādāti saskaņā arī ar ES Plūdu direktīvu, prasa teritorijas plānojumā iezīmēt plūdu apdraudētās teritorijas, kurās, attiecīgi, būtu nosakāmi būvniecības ierobežojumi, atļaujot vien pagaidu būves un hidrobūves. Bieži vien šīs teritorijas plānojumos tika iezīmētas "uz dullo" vai pat vispār nemaz, jo par plūdu riska aprēķinu tika prasītas summas, kas bija salīdzināmas ar visu kopējo plānošanas budžetu vai pat krietni pārsniedza to. Turklāt veikli (vai vienkārši naudīgi) cilvēki pamanījās visādiem līdzekļiem ierobežojumus apiet. Par ko, savukārt, liels FUJ!! būvvaldēm un to korumpētajām personām. Visur, kur palienēs pēc apmēram 2003.gada saceltas mājas, pēc būvvaldes amatpersonām droši var ierasties pakaļ KNAB. Attiecībā uz šīm platīb… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv