Meteofrontē – arī brīvdienu nav...

Meteofrontē – arī brīvdienu nav...

Tāda nu reiz dabā iekārtots. Latvijas debesīs (arīdzan pārējā pasaulē) nemitīgi klājas savā nebeidzamajā ritumā gan anticiklonu, gan ciklonu ritējums. Tos, redziet, nevar izslēgt kā gaismu pie griestiem, mums aizejot naktī pie miera.

Tas nozīmē... pieradināt cilvēkus pie konsekvecnes un pašdisciplīnas. Laiks jānovēro ilgāku periodu, vislabāk visa apzinīgā mūža garumā. Mums tās pašdisciplīnas pietrūkst. Tas ir vienkārši vairumam cilvēku vien 10 dienas vai varbūt 2 nedēļas diendienā atzīmēt pašu vienkāršāko: gaisa temperatūru, ir- nav mākoņi, ir-nav vējš, ir-nav lietus ... sniegs no debesīm.

Bet uzspiestu režīmu vidusmēra cilvēks var izturēt brītiņu, izlikties var laiciņu, un ... tad jau viss nostājas savās vietās. Paliek par grūtu, paliek par traku. Finālā – nevaram izturēt, un atgriežamies parastā cilvēka līmenī.

Jo, neesmu dzirdēji, kad par laika vērošanu, vareno dabas parādību apkopošanu/ izvērtēšanu/ un analīzi... kāds būtu maksājis. Es te nerunāju par Latvijas meteodienestu, bet gan par privātiem cilvēkiem – kas “pasisti” šajā virzienā.

Disciplīna... un algas nenopelnīšana. Tas nav labs vārdu salikums tādiem, kas grib ar šādu darbu nodarboties.

Ja nu vienīgi – pašdisciplīna kā īpašība derēs kādiem citiem darbiem. Lieliem darbiem, kur arīdzan nepieciešama konsekvence, pašdisciplīna, mērķtiecīgums, laika rūdījums. Īpašības – masīvu lietu veikšanai un pasaules pārveidošanai.

Kārtīgs laika vērotājs... nekad nebūs dzērājs, kauslis savā ģimenē vai vienkārši nolaidīgs cilvēks. Un arī ne slinks. Dabas vērošana – audzina raksturu. Bet rakstura audzināšana, slīpēšana, rūdīšana- ir darbs bez brīvdienā, bez atvaļinājumiem.

Tā tas ir... gandrīz meteolieta. Vai ne?
Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 21.12.2010 07:58

    Cilvēces virzītājspēks ir...... slinkums. Jo mēs taču gribam dzīvot ar pēc iespējas mazāku piepūli. Ja var ticēt Darvinam, tad arī pērtiķis paņēma rokā mietu ( pirmo darba rīku ) vieglākai banāna iegūšanai. Ar meteolietām ir divējādi : pirmkārt, ir ļoti fascinējoši mēģināt izprast vienu no šīs pasaules gudrāk uzrakstītajām ''datorprogrammām''. Tas ļoti paplašina manu redzesloku, jeb kā ir teicis kāds revolūcijas klasiķis: '' mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties''. Lai gan pilnībā izprast to nebūs lemts. Smadzeņu masas mums it kā pietiek, bet '' lielais kompis'' pagaidām mums neļauj tās izmantot visā pilnībā, vēl nav laiks, neesam nopelnījuši. Jo ar savu ''vīrusiem'' mēs piesārņojam šo gudro programmu. Otrkārt, slinkums, jo meteolietu izzināšana ( precīzāka laikapstākļu noteikšana) palīdz izvairīties no lieku … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

    Ielādē...
  2. 21.12.2010 21:31

    Es arī regulāri atzīmēju laikapstākļu datus savā dienasgrāmatā (tiesa, regulāri tikai dažus gadus, agrāk tikai īpašus gadījumus, turklāt tad darba dēļ bija daudz vairāk apkārt braukāšanu). Cenšos pavēstīt par tiem arī šeit.

    Taču - ko mēs saprotam ar frāzi "kārtīgs laika vērotājs"? Nolaidīgs cilvēks - jā, tāds nevar būt, bet tikpat labi arī ļoti strādīgs ģimenes tēvs var neatbilst šim kritērijam, jo viņam vienkārši nebūs laika par šādām lietām domāt... Arī slinkošana ir relatīvs jēdziens... Bet galvenais, manuprāt, lai cilvēkam būtu interese un pieejamas iespējas (esmu dzirdējis - daudzi laucinieki uzskata, ka laiku vērot var tikai ārpus pilsētas, taču kategoriski tam nepiekrītu, ja vien neiet runa tieši par Dabas vērošanu). Tā diskutēt var gari un plaši.

    Ielādē...
  3. 21.12.2010 22:51

    Es jau nepavisam negribu "laika vērošanu" ar ne-nolaidību saistīt. Tikai viedēju domu drusku savādāk: laika vērotājs = ir ar mazu ticamību, ka būs nolaidīgs un tur ... nedisciplinēts. Ne-nolaidīgi cilvēki dara arī citas lietas, kas varētu būt visai tālu no meteo vērošanas.

    Ielādē...