Tāpēc jau arī trendline ieliku
Man reiz nācās aprēķināt jūras līmeņa celšanos Baltijas jūrā. Novērojumu rinda apmēram 40 gadu garumā. Ja rēķina nešķirotu vidējo, patiešām - tendence ir. Bet ja izslēdza divas pasenas ekstremāli zema līmeņa vērtības (nevis vienkarši uz dullo, bet ar speciālu kritēriju), tad kļūdas robežās nebija redzams, ka j.l. šai laikā būtu kaut par milimetru cēlies.
Kopumā saku- globālās pārmaiņas vienas paaudzes laikā nav ievērojamas. Varam ievērtēt tikai sīkās - gadskārtējās svārstības. Kaut ko minimāli varētu salīdzināt ... "mani" vecvecvecāki ar "maniem" mazmazbērniem.
Papētot temparatūru līknes, redzam, ka "mazais ledus laikmets" tomēr iestājās diezgan strauji - nedaudzu gadu laikā. Izejas periods no tā gan bija ievērojami ilgāks - un arī tomēr vienas-divu paaudžu laikā notika. Arī pētījumi par daudz senāk notikušām klimata pārmaiņām (g.k. uz ledāju analīzi balstītie) tomēr norāda, ka šie procesi dažkārt mēdz notikt visai strauji. Laikam tomēr darbojas kādi "triggering" efekti, kur noteiktu faktoru šķietami nelielas izmaiņas palaiž vaļā kaukādu procesu virkni, kas darbojas jau patiešām globāli un pamatīgi. Tikai mēs vēl lāgā šos procesus nezinām un CO2 emisijām laikam tur, atšķirībā no kvotu tirgoņu viedokļa, nav primārā joma...
Pareizi- katras konkrētās dienas un vietas laika apstākļi - ir daudzu faktoru kombinācija. Tas pats jāsaka arī mēnešu un gadu griezumā... Ir īsāki un garāki klimatiskie periodi, tostarp tādi - kas pārsbiedz 1 gada ietvarus. Esmu šepatās par to rakstījis vairākkārt. Piemēram - šajā vietā .
Paldies par grafiku. Diemžēl pēc minimālās gaisa temperatūras pilnīgi neko nevar spriest, jo visu gadu var būt ļoti silts un uz pāris dienām var uznākt liels aukstums, kas neliecina, ka kopējā temperatūra iet uz leju.
Šeit ir links uz maniem Vikipēdijas rakstiem sākot no 1977. gada, kur ir norādīta minimālā un maksimālā gaisa temperatūra Rīgā un arī vidējā, lapas aukšdaļā. Izveido diagrammu no vidējās un tad paskatīsimies, kāda tā izskatīsies :)
Ja ņemtu Rīgas centra meteostacijas datus un salīdzinātu ar agrākajiem datiem, kas ņemtu ārpus pilsētas centra, tad sanāktu tāāāda sasilšana! :D Tāpēc nesaprotu, kā LVĢMC tagad iedrošinās salīdzināt savas centra stacijas datus ar agrākajiem rekordiem, kas visi uzstādīti lidostā vai citviet ārpus centra, bet nekad pilsētas centrā, kur -30 grādi būs laikam tikai tad, kad nākamā ledus laikmeta laikā Rīgā vairs neviens nedzīvos. Un runā, ka arī citviet pasaulē tiek izmantoti līdzīgi pilsētu siltuma salas ietekmētu meteostaciju rādījumi un salīdzināti ar agrākiem datiem, protams, ka tur uzrādīsies sasilšana par vairākiem grādiem.
Bet jebkurā gadījumā pat pēc visu pasaules meteostaciju datiem nevar spriest par globālām pārmaiņām, jo tās aptver labi ja pāris procentus no Zemeslodes virsmas. Cita lieta ir satelītu dati, un tie tomēr uzrāda nelielu sasilšanas tendenci pēdējo… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Es teiktu- meteostacijas neaptver pat 1% no Zemes virsas. Tās ir "punktveida", pārējais ir - kā viņ' tur sauc- interpolācija. Līudz brīdim, kamēr no pavadoņiem pa tiešo skennēs zemes virsu arī mikro-versijā-> vēl laiciņš jāpadzīvo.
Kā redzams otrajā grafikā, lielākās izmaiņas vidējā gaisa temperatūrā dod ziemas minimālā, nevis vasaras maksimālā, jo vasaras ir salīdzinoši līdzīgas un stabilas, bet ziemas var būt gan ļoti aukstas (1978., 1985., 1987.), gan neparasti siltas (1990., 2008.).
Nu jā- cilvēkam vajadzētu nodzīvot 120 gadus vismaz, lai pamanītu kaut cik minimālu tendneci... ;) (vai vēl precīzāk, jāpieraksta laika vērojumi tādā termiņā), drusku iesilst - te redzams,.- bet es domāju, ar cilvēku darbību tam nav nekāda sakara. Visu laiku esu pie viedokļa, ka mēs turpinam "lielo pavasari" pēc ledus laikmeta (kur nosacīti esam apmēram "aprīļa pirmajā pusē")...
08:29: Arīdzan Alans Gors visiem zināmajā filmā par "globālo sasilšanu" pieminēja arī tādu versiju - zem tagadējās Grenlandes ledus cepures ir vaļēji ūdeņi apakšledus ezeros. To daudzums salīdzināms apmēram ar visiem kopā Lielajiem Ezeriem ASV Z daļā. Tālāk Gors spriedelēja- ja šie ūdeņi izkļūs brīvībā un pārtrauks Golfa straumes tecējumu, tad apstāsies "siltuma sūknis" ne tikai mūsu krastos bet arīdzan daudzās citās pasaules okeāna vietās. Tad patieš… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
:) man gan liekas, ka siltais starpleduslaikmetu periods iet uz beigaam.
Reku viens rakstinsh: history_of_climate
Un šķiet ar vien vairāk parādās pētjumi, ka burtiski 10 gadu laikā var notikt lielas klimata izmaiņas. Tas kas ir noticis pēdējos dažus tūkstošus gadu ir bijis anomāli stabils klimats. Cities starpleduslaikmetos itkā tā nav bijis. Bet nu ...
Man savukārt neredzas - kādas globālas klimata nestabilitātes... Protams, dažās lokālās teritorijās notiek ekstremālas dabas parādības, tā teikt "vismaz katrs vienu reizi mūžā savu tornado piedzīvo". Taču- ja zeme nemainās kopumā tūkštošiem gadus, kamdēļ man jādomā- ka dažos 10 gados būtu kam jānotiek? "Pētījumi" šajā virzienā - tas ir bizness, protams, ne tik izspīlēts kā filmas "2012" atrādījums /un skatītāju pabiedējums ;)
08:03: Tajā rakstā arīdzan norādīts uz cikliskumu, un šodienas sasilšana ir vien tikai kārtējais siltākais periods ...
Reku interesants rakstinsh Abrupt_climate_change .
Tur ir talaak arii linki uz papildus info. Piem. [http://en.wikipedia.org/wiki/Dansgaard-Oeschger_cycles]Dansgaard-Oeschger_cycles
Ir jau pārlasīti dažādu autoru dažādi raksti- un interpretācijas arīdzan dažādas. Vien kopējais viedoklis- viss notiek cikliski.
08:41: Te arī viens interesants attēls - no kura izriet - mūs gaida tākā kārtējā globālā atdzišana/ bet... dažu tūkstošu gadu garumā... kas daudzu paaudžu garumā ir pārdzīvojams.
Nu nez, ja kāds nopietnāks vulkāniņš sadomātu pamosties tad drastiskas globālas klimata pārmaiņas notiktu varbūt pat dažu mēnešu laikā. Pat daudzkārt vājākais Tamboras vulkāna izvirdums 1816. gadā izraisīja Gadu bez vasaras.
Man kaut kur bija Rīgas dati kopš kāda 1880 gada. Tiesa tā nebija Lidosta, bet līdz kādam 1980 gadam urbanizācijas efektam nevajadzētu būt lielam. Tiesa datiem iespējams dati bija no organizācijām ar ne pārak labu slavu :)
Reku viens avots. Bet tur iespejams dati ir pielaboti/korigeti.
GISTEMP
Un veel man ir no metoffice Riga kopsh 1795. Tiesa tur ir arii caurumi, bet tomer dati.
Tas man ir txt formataa, un patreiz neizdevaas atras url. Varu aizsutit uz e-mail.
Dati bija vienu briidi pieejami, kad climatgate gaaja pilnaa sparaa. Bet nu vairs nevaru ieks metoffice atrast. Iespeejams vairs vinji datus nedod. Bet es paspeeju novilk.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Drīzāk kaut kas atdzišanai vērojams- caur gadiem... ;)
Tāpēc jau arī trendline ieliku
Man reiz nācās aprēķināt jūras līmeņa celšanos Baltijas jūrā. Novērojumu rinda apmēram 40 gadu garumā. Ja rēķina nešķirotu vidējo, patiešām - tendence ir. Bet ja izslēdza divas pasenas ekstremāli zema līmeņa vērtības (nevis vienkarši uz dullo, bet ar speciālu kritēriju), tad kļūdas robežās nebija redzams, ka j.l. šai laikā būtu kaut par milimetru cēlies.
Nu jā,bet kas ,interesanti ,darās ar max temperatūrām?Vai nav tā,ka mainās arī tās(uz augšu)?Tad jau varētu nedaudz citus secinājumus veikt.
Protams; ja nopietni, tad iegūtā tendence šeit nekādā gadījumā nav stingri vispārināma. Un tomēr liek aizdomāties.
Kopumā saku- globālās pārmaiņas vienas paaudzes laikā nav ievērojamas. Varam ievērtēt tikai sīkās - gadskārtējās svārstības. Kaut ko minimāli varētu salīdzināt ... "mani" vecvecvecāki ar "maniem" mazmazbērniem.
Papētot temparatūru līknes, redzam, ka "mazais ledus laikmets" tomēr iestājās diezgan strauji - nedaudzu gadu laikā. Izejas periods no tā gan bija ievērojami ilgāks - un arī tomēr vienas-divu paaudžu laikā notika. Arī pētījumi par daudz senāk notikušām klimata pārmaiņām (g.k. uz ledāju analīzi balstītie) tomēr norāda, ka šie procesi dažkārt mēdz notikt visai strauji. Laikam tomēr darbojas kādi "triggering" efekti, kur noteiktu faktoru šķietami nelielas izmaiņas palaiž vaļā kaukādu procesu virkni, kas darbojas jau patiešām globāli un pamatīgi. Tikai mēs vēl lāgā šos procesus nezinām un CO2 emisijām laikam tur, atšķirībā no kvotu tirgoņu viedokļa, nav primārā joma...
Pareizi- katras konkrētās dienas un vietas laika apstākļi - ir daudzu faktoru kombinācija. Tas pats jāsaka arī mēnešu un gadu griezumā... Ir īsāki un garāki klimatiskie periodi, tostarp tādi - kas pārsbiedz 1 gada ietvarus. Esmu šepatās par to rakstījis vairākkārt. Piemēram - šajā vietā .
Paldies par grafiku. Diemžēl pēc minimālās gaisa temperatūras pilnīgi neko nevar spriest, jo visu gadu var būt ļoti silts un uz pāris dienām var uznākt liels aukstums, kas neliecina, ka kopējā temperatūra iet uz leju.
Šeit ir links uz maniem Vikipēdijas rakstiem sākot no 1977. gada, kur ir norādīta minimālā un maksimālā gaisa temperatūra Rīgā un arī vidējā, lapas aukšdaļā. Izveido diagrammu no vidējās un tad paskatīsimies, kāda tā izskatīsies :)
Ja ņemtu Rīgas centra meteostacijas datus un salīdzinātu ar agrākajiem datiem, kas ņemtu ārpus pilsētas centra, tad sanāktu tāāāda sasilšana! :D Tāpēc nesaprotu, kā LVĢMC tagad iedrošinās salīdzināt savas centra stacijas datus ar agrākajiem rekordiem, kas visi uzstādīti lidostā vai citviet ārpus centra, bet nekad pilsētas centrā, kur -30 grādi būs laikam tikai tad, kad nākamā ledus laikmeta laikā Rīgā vairs neviens nedzīvos. Un runā, ka arī citviet pasaulē tiek izmantoti līdzīgi pilsētu siltuma salas ietekmētu meteostaciju rādījumi un salīdzināti ar agrākiem datiem, protams, ka tur uzrādīsies sasilšana par vairākiem grādiem.
Bet jebkurā gadījumā pat pēc visu pasaules meteostaciju datiem nevar spriest par globālām pārmaiņām, jo tās aptver labi ja pāris procentus no Zemeslodes virsmas. Cita lieta ir satelītu dati, un tie tomēr uzrāda nelielu sasilšanas tendenci pēdējo… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Es teiktu- meteostacijas neaptver pat 1% no Zemes virsas. Tās ir "punktveida", pārējais ir - kā viņ' tur sauc- interpolācija. Līudz brīdim, kamēr no pavadoņiem pa tiešo skennēs zemes virsu arī mikro-versijā-> vēl laiciņš jāpadzīvo.
Kā redzams otrajā grafikā, lielākās izmaiņas vidējā gaisa temperatūrā dod ziemas minimālā, nevis vasaras maksimālā, jo vasaras ir salīdzinoši līdzīgas un stabilas, bet ziemas var būt gan ļoti aukstas (1978., 1985., 1987.), gan neparasti siltas (1990., 2008.).
Nu jā- cilvēkam vajadzētu nodzīvot 120 gadus vismaz, lai pamanītu kaut cik minimālu tendneci... ;) (vai vēl precīzāk, jāpieraksta laika vērojumi tādā termiņā), drusku iesilst - te redzams,.- bet es domāju, ar cilvēku darbību tam nav nekāda sakara. Visu laiku esu pie viedokļa, ka mēs turpinam "lielo pavasari" pēc ledus laikmeta (kur nosacīti esam apmēram "aprīļa pirmajā pusē")...
08:29: Arīdzan Alans Gors visiem zināmajā filmā par "globālo sasilšanu" pieminēja arī tādu versiju - zem tagadējās Grenlandes ledus cepures ir vaļēji ūdeņi apakšledus ezeros. To daudzums salīdzināms apmēram ar visiem kopā Lielajiem Ezeriem ASV Z daļā. Tālāk Gors spriedelēja- ja šie ūdeņi izkļūs brīvībā un pārtrauks Golfa straumes tecējumu, tad apstāsies "siltuma sūknis" ne tikai mūsu krastos bet arīdzan daudzās citās pasaules okeāna vietās. Tad patieš… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
:) man gan liekas, ka siltais starpleduslaikmetu periods iet uz beigaam.
Reku viens rakstinsh: history_of_climate
Un šķiet ar vien vairāk parādās pētjumi, ka burtiski 10 gadu laikā var notikt lielas klimata izmaiņas. Tas kas ir noticis pēdējos dažus tūkstošus gadu ir bijis anomāli stabils klimats. Cities starpleduslaikmetos itkā tā nav bijis. Bet nu ...
Man savukārt neredzas - kādas globālas klimata nestabilitātes... Protams, dažās lokālās teritorijās notiek ekstremālas dabas parādības, tā teikt "vismaz katrs vienu reizi mūžā savu tornado piedzīvo". Taču- ja zeme nemainās kopumā tūkštošiem gadus, kamdēļ man jādomā- ka dažos 10 gados būtu kam jānotiek? "Pētījumi" šajā virzienā - tas ir bizness, protams, ne tik izspīlēts kā filmas "2012" atrādījums /un skatītāju pabiedējums ;)
08:03: Tajā rakstā arīdzan norādīts uz cikliskumu, un šodienas sasilšana ir vien tikai kārtējais siltākais periods ...
Reku interesants rakstinsh Abrupt_climate_change .
Tur ir talaak arii linki uz papildus info. Piem. [http://en.wikipedia.org/wiki/Dansgaard-Oeschger_cycles]Dansgaard-Oeschger_cycles
Ir jau pārlasīti dažādu autoru dažādi raksti- un interpretācijas arīdzan dažādas. Vien kopējais viedoklis- viss notiek cikliski.
08:41: Te arī viens interesants attēls - no kura izriet - mūs gaida tākā kārtējā globālā atdzišana/ bet... dažu tūkstošu gadu garumā... kas daudzu paaudžu garumā ir pārdzīvojams.
Nu nez, ja kāds nopietnāks vulkāniņš sadomātu pamosties tad drastiskas globālas klimata pārmaiņas notiktu varbūt pat dažu mēnešu laikā. Pat daudzkārt vājākais Tamboras vulkāna izvirdums 1816. gadā izraisīja Gadu bez vasaras.
Protams, ja vien pasaule ... pavisam neapstāsies. Te viens "raksts" - par šo tēmu ;)
Man kaut kur bija Rīgas dati kopš kāda 1880 gada. Tiesa tā nebija Lidosta, bet līdz kādam 1980 gadam urbanizācijas efektam nevajadzētu būt lielam. Tiesa datiem iespējams dati bija no organizācijām ar ne pārak labu slavu :)
Man ir info no 1943. gada (pamazām apkopoju!). Būtu ļoti priecīgs, ja tu padalītos ar šiem datiem! :)
Reku viens avots. Bet tur iespejams dati ir pielaboti/korigeti.
GISTEMP
Un veel man ir no metoffice Riga kopsh 1795. Tiesa tur ir arii caurumi, bet tomer dati.
Tas man ir txt formataa, un patreiz neizdevaas atras url. Varu aizsutit uz e-mail.
Dati bija vienu briidi pieejami, kad climatgate gaaja pilnaa sparaa. Bet nu vairs nevaru ieks metoffice atrast. Iespeejams vairs vinji datus nedod. Bet es paspeeju novilk.
Pārbaudīju GISTEMP ar manis aprēķināto pāris gadiem, sakrīt, tātad ir ņemts bez korekcijas :)
Izveidoju Rīgas vidējās gaisa temperatūras grafiku no 1977—2011. gadam.