Dati ņemti gan no METOFFICE, gan LVGMA. Līdz 1935 man patreiz ir no METOFFICE, bet sākot no 1936 no LVGMA izņemot 1944, kurs ir no METOFFICE. Vēl gada sākumā no LVGMA neizdevās dabūt vecākus datus par 1936.
Esmu veicis ari šo abu setu salīdzināšanu/analīzi. Ir skaidra arī mērīšanas metodes ietekme (piem. dažādos laikos periodos mērījumi ir veikti dažādos laikos.).
Oficiālie LVGMA dati Rīgai mainās. Piemēram 2006 gada mērījumi tika pārvietoti uz Riga uni, kam ir liela ietakme uz eztremālajām vērtībā. Tādēļ ar rekordiem Rīgai arī tā pavāji.
Vispirms kas ir globāla pārmaiņa? Izmaiņas vienā kontinentā skaitas globalas vai nē.
Piem visā eiropā ievērojamas pārmaiņas var notikt pat 1 gada laikā. Pietiek vienu vulkānu.
Reku viens piemers.
Un tas ka nu jau vairākus gadu tūkstošus ir tiks stabils klimats ir izņēmums. Dažādu dati rāda, ka "normāli" klimatam ir būt daudz svārstīgākam, kad globāli temperatīūra mainās vairāku grādu robežās, bet lokāli vairāk.
Arī latvijā, klimats var mainīties ļoti strauji, kad dažu gadu laikā gada vidējā temperatūra nokrīt par vairākiem grādiem. Piem no 1826 līdz 1829 Rīgā gada temperatūŗa nokrita pat par 5 grādiem.
Latvijā gada temperatūru vissvairāk ietekmē tieši ziema.
Rekord aukstam janvārim ir pat 3 reizes lielaaka ietkeme uz gada temp. nekā rekord aukstam augustam.
Lai kompensētu vienu rekord aukstu janvāri nepieciešani 2-3 rekordsilti vasaras meneši.
:)
Ja mēs tik ļoti mīlam dabu, tad labāk es ieteiktu pacīnīties ar daudz, daudz lielākām muļķībām, kā skaists zieds vāzē, vai ziemassvētku eglīte no kuras bērnies spīd acis, un ir pozitīvu emociju okeāns.
Piemēram mani tracina mazies HES, kuri reāli iznīcina veselas ekosistēmas. Un pie tam man par to vēl ir japiemaksā dēļ mākslīgi paceltās iepirkumu maksas. Tas ir nesaprātīgi. To ko nākas ziedod ir jāminimizē.
Salīdzinājumam Pļaviņu hes 2011 gadā saražoja ap 1620 GWH, kamēr 149 Latvijas Mazās HES tikai 60 GWH. Tas ir vienas pļaviņas saražo gandrīz 30 reizesvairāk kāpārējie mazie HES kopā.
Jeb viens lielais HES ir kaa 4000 mazie.
Manuprāt labāk būtu nojaukt visas mazās HES un uzbūvējt vienu lielu. Piem Pie Daugavpils. Būtu gan saglabāta liela daļa latvijas vides, gan energījas būtu daudz vairāk, gan risinātos enerģijas neatkarība, gan energīja būtu lētāka, gan plūdu problēma tiktu atrisināta, utt utt.
Parasti jau zibens kailos kokos ir veela pavasara rezultaats. (ir protams iznemumi).
Varbuut veels pavasaris ietekmee uz razhu un nevis zibens?
Veels pavasaris var noziimeet straujaaku plaukshanu un mazaak laika liidz paliek saus. utt utt.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Dati ņemti gan no METOFFICE, gan LVGMA. Līdz 1935 man patreiz ir no METOFFICE, bet sākot no 1936 no LVGMA izņemot 1944, kurs ir no METOFFICE. Vēl gada sākumā no LVGMA neizdevās dabūt vecākus datus par 1936.
Esmu veicis ari šo abu setu salīdzināšanu/analīzi. Ir skaidra arī mērīšanas metodes ietekme (piem. dažādos laikos periodos mērījumi ir veikti dažādos laikos.).
Oficiālie LVGMA dati Rīgai mainās. Piemēram 2006 gada mērījumi tika pārvietoti uz Riga uni, kam ir liela ietakme uz eztremālajām vērtībā. Tādēļ ar rekordiem Rīgai arī tā pavāji.
līdz 20(ieskaitot) Rīgā vidējā maija temperatūra ir +15.1 . Savukārt 1801 esot bijis +16.8. Diez kāds laiks toreiz bijis.?!
Siltakie maiji Rīgā (ar vidējo temp.):
1801 = +16.8
1798 = +15.8
1906 = +15.8
1897 = +15.3
1993 = +15.2
2013(līdz 20 maijam)= +15.1
Pieliku galeriju , kur redzama krusas ietekme uz dārza kultūrām. Izkaskāts ka būs pilnībā jāpārstāda/jāpārsēj utt.
Par itkā unikalo situāciju negribetu piekrist.
Jan Febr Marts Apr Maijs
1963. -10.4
1963 2013 (*)
Jan -10.4 -5.3
Febr -9.1 -0.8
Marts -6.2 -4.5
Apr 4.9 4.7
Maijs 14.9 ??
* - 2013 gads vel nav apstradaats lai vareetu saliidzinaat ar metoffice datiem. Bet karta redzma.
Maija rekord šķiet ir ap 15.2.
Ir pavisam reāli sogad to pārspēt. Sī gada maija vid jau ir virs 13.
Vispirms kas ir globāla pārmaiņa? Izmaiņas vienā kontinentā skaitas globalas vai nē.
Piem visā eiropā ievērojamas pārmaiņas var notikt pat 1 gada laikā. Pietiek vienu vulkānu.
Reku viens piemers.
Un tas ka nu jau vairākus gadu tūkstošus ir tiks stabils klimats ir izņēmums. Dažādu dati rāda, ka "normāli" klimatam ir būt daudz svārstīgākam, kad globāli temperatīūra mainās vairāku grādu robežās, bet lokāli vairāk.
Arī latvijā, klimats var mainīties ļoti strauji, kad dažu gadu laikā gada vidējā temperatūra nokrīt par vairākiem grādiem. Piem no 1826 līdz 1829 Rīgā gada temperatūŗa nokrita pat par 5 grādiem.
Latvijā gada temperatūru vissvairāk ietekmē tieši ziema.
Rekord aukstam janvārim ir pat 3 reizes lielaaka ietkeme uz gada temp. nekā rekord aukstam augustam.
Lai kompensētu vienu rekord aukstu janvāri nepieciešani 2-3 rekordsilti vasaras meneši.
Un vēl reko… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Austrumos iespējams ir superšūna.
:)
Ja mēs tik ļoti mīlam dabu, tad labāk es ieteiktu pacīnīties ar daudz, daudz lielākām muļķībām, kā skaists zieds vāzē, vai ziemassvētku eglīte no kuras bērnies spīd acis, un ir pozitīvu emociju okeāns.
Piemēram mani tracina mazies HES, kuri reāli iznīcina veselas ekosistēmas. Un pie tam man par to vēl ir japiemaksā dēļ mākslīgi paceltās iepirkumu maksas. Tas ir nesaprātīgi. To ko nākas ziedod ir jāminimizē.
Salīdzinājumam Pļaviņu hes 2011 gadā saražoja ap 1620 GWH, kamēr 149 Latvijas Mazās HES tikai 60 GWH. Tas ir vienas pļaviņas saražo gandrīz 30 reizesvairāk kāpārējie mazie HES kopā.
Jeb viens lielais HES ir kaa 4000 mazie.
Manuprāt labāk būtu nojaukt visas mazās HES un uzbūvējt vienu lielu. Piem Pie Daugavpils. Būtu gan saglabāta liela daļa latvijas vides, gan energījas būtu daudz vairāk, gan risinātos enerģijas neatkarība, gan energīja būtu lētāka, gan plūdu problēma tiktu atrisināta, utt utt.
Parasti jau zibens kailos kokos ir veela pavasara rezultaats. (ir protams iznemumi).
Varbuut veels pavasaris ietekmee uz razhu un nevis zibens?
Veels pavasaris var noziimeet straujaaku plaukshanu un mazaak laika liidz paliek saus. utt utt.