Man jau skiet, ka tomeer arii latvijaa ir bistamas lietas. Piemeram bistams jau ir nevis pats vejs bet taa sekas (luztoshi koki). Ja pie mums latvijas vidienee koki masveidaa luuzt pie 30 m/s, tad baltijas juuras piekrastee, 30 m/s taads njestraaks veejelis vien ir.
Latvijaa meedz buut arii nokrisnji virs 50 mm 12h. Sekas ir izskaloti celi un iesprostoti cilveeki. Medz buut arii virs 100 mm. Esmu redziijis kas tas ir.
Arii 20-30 cm sniega 12h uz laukiem rada neizbraucamus celus. Var palikt un nosalt. Arii par jumtiem jaadomaa. Tie iebruuk.
Arii apledojums ir reaali bistama lieta. Ipashi uz muusu "kvalitatiivajiem" un parslogotajiem celiem, kur droshu distanci biezhi nav iespeejams ietureet.
Pie mums meedz buut arii supershunas ar lielu krusu (arii vairaaki centimetri). Meedz buut arii triecienveetras. Ar musdienu tehnologijaam (sateliti, radari utt) shis konvektiivaas paraadiibas var kaut cik prognozeet un noveerot.
Vispirms atvainojos par gramatiku. Nav latviehsu burtu :)
1. Tabula man patiik. Prieks par iniciatiivu :)
2. Skaitli diezgan ticami.
3. Man kaa parastam cilveekam patiktos ja katraa shuunaa buutu gan paraadiibas nosaciijums/kriteriji (piem lietus x mm/y stundaas), gan kaadas var buut sekas.
4. Nav isti skaidrs par pedeejo kolonnu. Tur ir aprasktiitas tikai sekas, bet nav metrikas. Pieeram. Lielu dalu kas ir rakstiits pedeejaa kolonna var tikt uztverts, kaa pirmspeedeejaas kolonnas paraadiibas sekas.
Un veel, varbuut pie briidinaashanas ir veerts padomaat, par paraadiibas iestaashanaas varbuutiibi. Piemeram triecienvetras vai tornado varbuutiiba nav liela, bet ja tas notiek tad ir lielas sekas. Savukaart nokrisnjus vai ciklonisko veeju nereti var prognozeet ar lielaaku ticamiibu.
Gaisā ūdens ir divos veidos: udens tvaiks, kurš praktiski ir neredzams, un kondensētais udens pilienu veidā. Pie -10 ūdens tvaiks ir līdz 2.4 g uz kubikmetru. Pie 0°C udens tvaiks ir līdz aptuveni 4.9g uz kubikmetru, bet pie +20 jau līdz 17.6 g uz kubikmetru.
Piezemes miglā kondensētais ūdens parasti ir mazāks par 0.5 gramiem uz kubikmetru. Makoņos gan (īpašī gubu) kondensētais ūdens daudzums var pārsniegt 10 g uz kubikmetru.
Mākoņa krāsu un spožumu būtiski ietekmē tas no kuras puses mākonis ir apspīdēts. Piemēram mākoņa apakšu parasti saule tieši neapspīd. Mākoņa spožumu būtiski ietekmē arī "straujums" kādā sabiezē virsoties iekšā mākonī, kā arī cik mākonis biezs.
Tākā tas notika priekšpusdienā un interesantie baltie makonīšii bija ziemeļu pusē, tad iespējams, ka caur kādu šķirbu zem tumšajiem mākoņiem iespīdēja saule un apspīdēja zemākos mākoņus.
Patreiz tas spēcīgā atlantijas ciklona centrs aizpildas, bet var redzēt ne tik ierastu parādību. Tuvu centram ap centru rotē vairāki maziņi, bet izteikti virpuļi. To var labi redzet šeit
Vai ir kāds pētījums kurš parāda golfa straumes saiti ar saules aktivitāti?
Tiek minēts koriolisa speks kurš itkā darbojas uz grimstošo/lejupejošu gaisu. Anticiklonos gais grimst ļoti lēnām. Un tādēļ grimšanas horizontālie spēki ir tik nieccīgi, ka tos var izslēgt no vienādojumiem.
Koriolisa spēkam liela loma ir gaisa kustībai horizontālā virzienā.
Nedaudz par koriolisa spēku var apskatīties šeit: links
Šķiet, ka tomēr saules ekstivitātei nav tiešas ietekmes konkrētu anticiklona veidošanos.
Anticiklonu un ciklonu izvietojumu un dziļumu vistiešākā veidā nosaka tieši jet streem planetārie viļņi. Ir redzēti vāji, bet tomēr pētījumu, kur itkā ir iegūts, ka atkarībā no saules aktivitāte jet stream pabīdās vairāk uz dienvidiem vai ziemeļiem.
Dauz lielāka ietekme ir Ziemeļ atlantijas oscilācijai kā arī Arktiskajai oscilācijai.
Start citu atlantijas ziemelos patreiz aktiivi attistas ciklons. Pastav iespeja, ka taa centraa spiediens nokritiisies zem 930mb. Rekords shkiet ir 916 mb.
Lieliski. Šāds pēdījums būtu ļoti ļoti interesants. Es būtu ļoti priecīgs un pateicīgs, ja izdotos pēc tam tikt arī pie pamatatiem (piem gadskārtu biezumiem). Šos datus es apstrādātu ar visu matemātiskās statistikas aparātu, kas ir manā rīcībā.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Man jau skiet, ka tomeer arii latvijaa ir bistamas lietas. Piemeram bistams jau ir nevis pats vejs bet taa sekas (luztoshi koki). Ja pie mums latvijas vidienee koki masveidaa luuzt pie 30 m/s, tad baltijas juuras piekrastee, 30 m/s taads njestraaks veejelis vien ir.
Latvijaa meedz buut arii nokrisnji virs 50 mm 12h. Sekas ir izskaloti celi un iesprostoti cilveeki. Medz buut arii virs 100 mm. Esmu redziijis kas tas ir.
Arii 20-30 cm sniega 12h uz laukiem rada neizbraucamus celus. Var palikt un nosalt. Arii par jumtiem jaadomaa. Tie iebruuk.
Arii apledojums ir reaali bistama lieta. Ipashi uz muusu "kvalitatiivajiem" un parslogotajiem celiem, kur droshu distanci biezhi nav iespeejams ietureet.
Pie mums meedz buut arii supershunas ar lielu krusu (arii vairaaki centimetri). Meedz buut arii triecienveetras. Ar musdienu tehnologijaam (sateliti, radari utt) shis konvektiivaas paraadiibas var kaut cik prognozeet un noveerot.
utt utt.
Vispirms atvainojos par gramatiku. Nav latviehsu burtu :)
1. Tabula man patiik. Prieks par iniciatiivu :)
2. Skaitli diezgan ticami.
3. Man kaa parastam cilveekam patiktos ja katraa shuunaa buutu gan paraadiibas nosaciijums/kriteriji (piem lietus x mm/y stundaas), gan kaadas var buut sekas.
4. Nav isti skaidrs par pedeejo kolonnu. Tur ir aprasktiitas tikai sekas, bet nav metrikas. Pieeram. Lielu dalu kas ir rakstiits pedeejaa kolonna var tikt uztverts, kaa pirmspeedeejaas kolonnas paraadiibas sekas.
Un veel, varbuut pie briidinaashanas ir veerts padomaat, par paraadiibas iestaashanaas varbuutiibi. Piemeram triecienvetras vai tornado varbuutiiba nav liela, bet ja tas notiek tad ir lielas sekas. Savukaart nokrisnjus vai ciklonisko veeju nereti var prognozeet ar lielaaku ticamiibu.
Gaisā ūdens ir divos veidos: udens tvaiks, kurš praktiski ir neredzams, un kondensētais udens pilienu veidā. Pie -10 ūdens tvaiks ir līdz 2.4 g uz kubikmetru. Pie 0°C udens tvaiks ir līdz aptuveni 4.9g uz kubikmetru, bet pie +20 jau līdz 17.6 g uz kubikmetru.
Piezemes miglā kondensētais ūdens parasti ir mazāks par 0.5 gramiem uz kubikmetru. Makoņos gan (īpašī gubu) kondensētais ūdens daudzums var pārsniegt 10 g uz kubikmetru.
Mākoņa krāsu un spožumu būtiski ietekmē tas no kuras puses mākonis ir apspīdēts. Piemēram mākoņa apakšu parasti saule tieši neapspīd. Mākoņa spožumu būtiski ietekmē arī "straujums" kādā sabiezē virsoties iekšā mākonī, kā arī cik mākonis biezs.
Tākā tas notika priekšpusdienā un interesantie baltie makonīšii bija ziemeļu pusē, tad iespējams, ka caur kādu šķirbu zem tumšajiem mākoņiem iespīdēja saule un apspīdēja zemākos mākoņus.
Patreiz tas spēcīgā atlantijas ciklona centrs aizpildas, bet var redzēt ne tik ierastu parādību. Tuvu centram ap centru rotē vairāki maziņi, bet izteikti virpuļi. To var labi redzet šeit
Vai ir kāds pētījums kurš parāda golfa straumes saiti ar saules aktivitāti?
Tiek minēts koriolisa speks kurš itkā darbojas uz grimstošo/lejupejošu gaisu. Anticiklonos gais grimst ļoti lēnām. Un tādēļ grimšanas horizontālie spēki ir tik nieccīgi, ka tos var izslēgt no vienādojumiem.
Koriolisa spēkam liela loma ir gaisa kustībai horizontālā virzienā.
Nedaudz par koriolisa spēku var apskatīties šeit: links
Šķiet, ka tomēr saules ekstivitātei nav tiešas ietekmes konkrētu anticiklona veidošanos.
Anticiklonu un ciklonu izvietojumu un dziļumu vistiešākā veidā nosaka tieši jet streem planetārie viļņi. Ir redzēti vāji, bet tomēr pētījumu, kur itkā ir iegūts, ka atkarībā no saules aktivitāte jet stream pabīdās vairāk uz dienvidiem vai ziemeļiem.
Dauz lielāka ietekme ir Ziemeļ atlantijas oscilācijai kā arī Arktiskajai oscilācijai.
Reku ir viens pētījums kur itkā ir iegūta sa… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Start citu atlantijas ziemelos patreiz aktiivi attistas ciklons. Pastav iespeja, ka taa centraa spiediens nokritiisies zem 930mb. Rekords shkiet ir 916 mb.
Lieliski. Šāds pēdījums būtu ļoti ļoti interesants. Es būtu ļoti priecīgs un pateicīgs, ja izdotos pēc tam tikt arī pie pamatatiem (piem gadskārtu biezumiem). Šos datus es apstrādātu ar visu matemātiskās statistikas aparātu, kas ir manā rīcībā.